Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem
Edmunds Šūpulis25.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Te der pavaicāt, kamdēļ viņiem nepieciešami tik klamzīgi simboli. Vai nav kur citur meklēt identitātes avotus? Nē, nav. Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem, kurus neizdodas konvertēt mājīgi etniskos. Lūkojoties uz citām diasporām, īriem ir, lūk, danči un dziesmas, leģendas un mīti, Sv. Patriks un tā tur lapa. Citas diasporas veidojas ap etnisko kultūru, nevis politiskiem simboliem. Politika var nepazust, arī latvieši trimdā pulcējās ap karogu un neatkarības ideju. Taču saistviela ir tas, ka latvieši var parādīt, lūk, mūsu Dziesmusvētki, te mūsu dainas, Lāčplēsis, Līgo un suiti, utt.
Krievi šajā ziņā ir maksimāli de-etniskota tauta. Atņem to pašu sarkano karogu, uzvaras dienu un katjušu - kas paliek? Kur viņu danči (jā, vienu zinām, „kazačoks” saucas, vai) un kur viņu pašu krievu (ne padomju) dziesmas, viņu nācijas svētki (bez 9.maija, desantnieku dienas un "s novim godom!")? Tā vien identitātes avots paliek „ģedi cīnījās” un „varam atkārtot”.
Jāatzīst, tā ir maksa par impērisko titulnāciju, kur krievu identitāte tiek pasniegta kā „default” (tāds noklusējums, kā fons pārējām tautām un krievu valodu kā lingua franca jeb starpkultūru saziņas valodu). Līdz ar to reāli krieviskais paliek par muzeju eksponātu, un nevienam nenāk prātā to likt pamatos aktuālai identitātei. Kultūras atmiņā etnisko aizstāj politiskais. Un, kā atzīmē pašu krievu komentētāji, krievu nacionālais kostīms nav kādi īpaši svārki, bet... militārais mundieris.
Un kas zem tā? Novelc uniformu ukrainim, tur "višivanka"; latvietim apakšā linu krekls. Izģērb krievu, un tur zem tā mundiera - tukšums. Vai var to identitāti, kāda nu ir, atņemt, un viņi paliks kā dzenbudisti "apskaidrotā tukšumā"? Nebūtu slikti, bet jādarbojas filigrānāk, tai pašā simboliskā līmenī. Fotostendi darbojas arī uz zemapziņu. Varbūt vēlāk izlikt saplosīto kara tehniku (tikai kuras puses?).
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
