Krievijas Pareizticīgā baznīca izplata COVID-19 ar zelta karotīti
Augusts Augustiņš18.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ticīgie dievam un baznīcai Krievijā šobrīd atrodas neapskaužamā situācijā, jo ik reizi, ejot pie dievgalda, kas tiek sarūpēts ik pa laikam noteiktos brīžos pēc attiecīgā dievkalpojuma, riskē inficēties ne tikai ar COVID-19, bet ar jebkuru citu lipīgu slimību, ar kuru attiecīgajā brīdi ir sasirdzis kāds no dievkalpojuma apmeklētājiem, jo dievkalpojuma beigās tiek simboliski ēsts un dzerts no vieniem un tie pašiem traukiem.
Šāda dievticīgo prakse notiek arī Krievijas pareizticīgajās baznīcās, kuras ir atteikušās no vienreizlietojamo plastmasas vai koka karotīšu izmantošanas svētā vakarēdiena ielikšanai ticīgo plaši atvērtajās mutēs. Neskatoties uz COVID-19 pandēmiju, krievu mācītāji turpina baznīcas avis „ēdināt” ar svēto vakarēdienu, izmantojot vienu īpašo „sakrālo” ar dārgakmeņiem izrotātu sudraba karotīti.
Pat Kremļa mediji ir par to visai sašutuši. Krievijas Pareizticīgās baznīcas vadība attaisnojas, norādot, ka nav iespējams iepriekš paredzēt, cik ticīgo attiecīgajā dienā tikšot aicināti uzēst svētīto ēdienu, tāpēc nav, ko lieki tērēties uz plastmasas karotītēm, turklāt kur lai pēc tam tās utilizē. Baznīca uzsver, ka ticīgie vienkārši nebūs mierā ar tādu prastumu, redziet, viņi grib visi ēst no vienas īpašās karotītes.
Smieklīgākais un bēdīgākais ir tas, ka „bagātā un visuvarenā” Krievijas Pareizticīgā baznīca ir vienkārši pārlieku skopa, jo par vienreizlietojamiem traukiem šajā gadījumā būtu jāmaksā pašai baznīcai.
Tikmēr Ķīnas mēris Krievijā turpina pļaut ticīgos. Tiek ziņots, ka kopš 2020. gada aprīļa Krievijā no COVID-19 vīrusa radītajām komplikācijām ir jau miruši vairāk par simtu Krievijas Pareizticīgās baznīcas garīdznieku.
Tiem, kuri tīko pēc baznīcas vakarēdiena, gribu tikai atgādināt, ka bez COVID-19 vēl eksistē dažādi hepatīti, AIDS, sifiliss, hlamidioze, TORCH infekcija, herpes vīruss, citomegalovīruss, kā arī cērmes, spalīši un lenteņi, ar ko var mierīgi inficēties, baznīcas sveču gaismā izbaudot vakarēdienu kopā ar kādu no inficētajiem.
Cik esmu novērojis, tad zinu, ka parastais baznīcas apmeklētājs ir kāds jau gandrīz savu dzīvi nodzīvojis večuks, kurš jau tā konstanti ar kaut ko sirgst, jo vecums nenāk viens. Šie cilvēki var arī laikus nepamanīt, ka ir inficējušies ar COVID-19, domādami, ka tās tik parastās iesnas, un turpinās vien dzert kaut kādas zāļu tējas, bet pēc nedēļas vai divām ar visu infekciju jau slās prom uz baznīcu dieviņu palūgt, un tur atkal tā pati karote uz visiem, ar ko kopā vakarēdienu uzēst. Rezultāts – COVID-19 pandēmijas izaugsme ģeometriskā progresijā!
Tāpēc, ja reiz, nezinu kāda iemesla dēļ, esat baznīcā, lūdzu, aizmirstiet par vakarēdienu. Baznīcas apmeklē dažādi cilvēki – mammas ar zīdaiņiem, bērni, bezpajumtnieki un kas tik ne, vieni zina, kas ir higiēna, bet daži nezina! Vieniem imunitāte ir ļoti laba, otriem ļoti slikta, bet trešie jau ir slimi.
Vai jūs ēstu ar to pašu karotīti, ja zinātu, ka tā tikai mirkli iepriekš ir bijusi mutē kādam ar COVID-19 inficētam cilvēkam?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
