Krievijas palīdzība Itālijai cīņā pret COVID-19, un kāpēc no tās uzmanīties
Jānis Mākoņkalns27.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Noteikti būsiet dzirdējuši, ka Krievija nule ar lielu pompu nosūtīja uz Itāliju lidmašīnas ar saviem militārajiem mediķiem, lai palīdzētu cīnīties pret koronavīrusu. Šī labdarības akcija nebija nekas vairāk kā tukšs Krievijas armijas PR gājiens, un ir pilnīgi skaidrs, ka mediķu nosūtīšana uz Itāliju bija nepieciešama tikai un vienīgi Maskavas propagandas vēstījumu izplatīšanai un Itālijas sabiedrības un politiķu ietekmēšanai.
Izskatās, ka to apzinās arī vismaz daļa itāļu. Laikraksts "La Stampa", atsaucoties uz augsta ranga amatpersonām, raksta, ka 80% no Krievijas sūtījumiem ir izrādījušies “pilnīgi bezjēdzīgi” un aiz palīdzības sniegšanas slēpjas Vladimira Putina politiskie un diplomātiskie mērķi. Līdz ar to nekāds humanitārais elements šajā akcijā nav un nekad nebija plānots.
Maskavas politiķi to, protams, noliedz, uzstājot uz savu nodomu “labo” dabu. Diemžēl līdzīgu sentimentu izrāda arī Itālijas politiķi. Kā raksta “La Stampa”, Itālijas premjers Krievijas palīdzības pieņemšanai piekrita, lai apmierinātu Maskavu un uzlabotu attiecības ar to.
Pašlaik Itālijas sociālajos tīklos ir novērojama vērā ņemama Krievijas dezinformācijas aktivitāšu palielināšanās – viltus profili pateicas Krievijai par sniegto palīdzību, bez mitas lamā ES un NATO par to nevarīgumu, atsevišķi noderīgie idioti rauj nost ES karogus un aizstāj ar Krievijas. To visu ar lielu prieku atspoguļo Kremļa un Eiropas populistu masu mediji.
Ar nožēlu jāatzīst, ka liela daļa krīzes novārdzināto itāļu būs noticējuši Kremļa propagandas kampaņai un tuvākajā nākotnē mēs varam gaidīt Romas pastiprinātu kritiku ES un NATO un attiecību tuvināšanu ar Krieviju. Visticamāk, Romas pirmais pasākums būs mēģinājums atcelt pret Maskavu noteiktās sankcijas.
Lai gan koronavīruss ir globāla problēma, izskatās, ka Maskava jau kādu laiku melo par tā apmēriem Krievijā, lai prezentētu sevi pārējai pasaulei kā nosacītu stabilitātes saliņu un civilizācijas pēdējo saliņu. Krievijas sociālo tīklu lietotāju vidū izplatās baumas par krievu tautas īpašajiem gēniem un spēcīgo imūnsistēmu, kā rezultātā daudzi, ieskaitot eliti, ir pārliecināti, ka COVID-19 tos neskars. Tajā pašā laikā Krievijā turpinās nebijis “pneimonijas” uzliesmojums...
Neskatoties uz to, ka prezidents Putins ir pavēlējis ieviest ārkārtas pasākumus cīņai pret koronavīrusu (tostarp uz nenoteiktu laiku pārcēlis konstitūcijas izmaiņu balsojumu un piešķīris visiem nedēļu apmaksāta atvaļinājuma) ir visai skaidrs, ka Kremļa primārais uzstādījums joprojām ir izmantot radušos krīzi, lai iegūtu diplomātiskus punktus cīņā pret Rietumiem.
Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā analogi “palīdzības” piedāvājumi varētu pienākt arī citām ES un NATO valstīm, tostarp arī Latvijai. Cerēsim, ka mūsu politiķiem atšķirībā no itāļiem pietiks veselā saprāta, lai neticētu Kremļa meliem un pasūtītu to trīs mājas tālāk, pirms nav par vēlu.
Galu galā iedomājieties šādu scenāriju. Koronavīrusa krīze Eiropā turpina pieņemties spēkā – ASV, Lielbritānija u.c. Latvijas partneri ir aizņemti ar iekšējām problēmām un vairs nespēj atbalstīt Eiropas Austrumu flangu pret Krieviju. NATO reaģēšanas spējas ir paralizētas, un Rietumi vairs nespēj garantēt Latvijai pat diplomātisku atbalstu.
To labi saprot arī Maskavā. Kremlis nolemj rīkoties un vēršas pie Baltijas valstīm ar “labas gribas” žestu, piedāvājot nosūtīt uz katru republiku 10 militārās lidmašīnas ar “humanitāro” palīdzību...
Ir skaidrs, ka itāļi šo scenāriju jau ir izspēlējuši un zaudējuši. Bet kā šādos apstākļos rīkotos mūsu valdība?
https://medium.com/dfrlab/italian-anti-nato-coronavirus-narrative-recycled-in-russia-46f14537c25a
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
