Krievijas palīdzība Itālijai cīņā pret COVID-19, un kāpēc no tās uzmanīties
Jānis Mākoņkalns27.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Noteikti būsiet dzirdējuši, ka Krievija nule ar lielu pompu nosūtīja uz Itāliju lidmašīnas ar saviem militārajiem mediķiem, lai palīdzētu cīnīties pret koronavīrusu. Šī labdarības akcija nebija nekas vairāk kā tukšs Krievijas armijas PR gājiens, un ir pilnīgi skaidrs, ka mediķu nosūtīšana uz Itāliju bija nepieciešama tikai un vienīgi Maskavas propagandas vēstījumu izplatīšanai un Itālijas sabiedrības un politiķu ietekmēšanai.
Izskatās, ka to apzinās arī vismaz daļa itāļu. Laikraksts "La Stampa", atsaucoties uz augsta ranga amatpersonām, raksta, ka 80% no Krievijas sūtījumiem ir izrādījušies “pilnīgi bezjēdzīgi” un aiz palīdzības sniegšanas slēpjas Vladimira Putina politiskie un diplomātiskie mērķi. Līdz ar to nekāds humanitārais elements šajā akcijā nav un nekad nebija plānots.
Maskavas politiķi to, protams, noliedz, uzstājot uz savu nodomu “labo” dabu. Diemžēl līdzīgu sentimentu izrāda arī Itālijas politiķi. Kā raksta “La Stampa”, Itālijas premjers Krievijas palīdzības pieņemšanai piekrita, lai apmierinātu Maskavu un uzlabotu attiecības ar to.
Pašlaik Itālijas sociālajos tīklos ir novērojama vērā ņemama Krievijas dezinformācijas aktivitāšu palielināšanās – viltus profili pateicas Krievijai par sniegto palīdzību, bez mitas lamā ES un NATO par to nevarīgumu, atsevišķi noderīgie idioti rauj nost ES karogus un aizstāj ar Krievijas. To visu ar lielu prieku atspoguļo Kremļa un Eiropas populistu masu mediji.
Ar nožēlu jāatzīst, ka liela daļa krīzes novārdzināto itāļu būs noticējuši Kremļa propagandas kampaņai un tuvākajā nākotnē mēs varam gaidīt Romas pastiprinātu kritiku ES un NATO un attiecību tuvināšanu ar Krieviju. Visticamāk, Romas pirmais pasākums būs mēģinājums atcelt pret Maskavu noteiktās sankcijas.
Lai gan koronavīruss ir globāla problēma, izskatās, ka Maskava jau kādu laiku melo par tā apmēriem Krievijā, lai prezentētu sevi pārējai pasaulei kā nosacītu stabilitātes saliņu un civilizācijas pēdējo saliņu. Krievijas sociālo tīklu lietotāju vidū izplatās baumas par krievu tautas īpašajiem gēniem un spēcīgo imūnsistēmu, kā rezultātā daudzi, ieskaitot eliti, ir pārliecināti, ka COVID-19 tos neskars. Tajā pašā laikā Krievijā turpinās nebijis “pneimonijas” uzliesmojums...
Neskatoties uz to, ka prezidents Putins ir pavēlējis ieviest ārkārtas pasākumus cīņai pret koronavīrusu (tostarp uz nenoteiktu laiku pārcēlis konstitūcijas izmaiņu balsojumu un piešķīris visiem nedēļu apmaksāta atvaļinājuma) ir visai skaidrs, ka Kremļa primārais uzstādījums joprojām ir izmantot radušos krīzi, lai iegūtu diplomātiskus punktus cīņā pret Rietumiem.
Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā analogi “palīdzības” piedāvājumi varētu pienākt arī citām ES un NATO valstīm, tostarp arī Latvijai. Cerēsim, ka mūsu politiķiem atšķirībā no itāļiem pietiks veselā saprāta, lai neticētu Kremļa meliem un pasūtītu to trīs mājas tālāk, pirms nav par vēlu.
Galu galā iedomājieties šādu scenāriju. Koronavīrusa krīze Eiropā turpina pieņemties spēkā – ASV, Lielbritānija u.c. Latvijas partneri ir aizņemti ar iekšējām problēmām un vairs nespēj atbalstīt Eiropas Austrumu flangu pret Krieviju. NATO reaģēšanas spējas ir paralizētas, un Rietumi vairs nespēj garantēt Latvijai pat diplomātisku atbalstu.
To labi saprot arī Maskavā. Kremlis nolemj rīkoties un vēršas pie Baltijas valstīm ar “labas gribas” žestu, piedāvājot nosūtīt uz katru republiku 10 militārās lidmašīnas ar “humanitāro” palīdzību...
Ir skaidrs, ka itāļi šo scenāriju jau ir izspēlējuši un zaudējuši. Bet kā šādos apstākļos rīkotos mūsu valdība?
https://medium.com/dfrlab/italian-anti-nato-coronavirus-narrative-recycled-in-russia-46f14537c25a
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
