Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu un nav pārspīlējums. Trīsdesmit gadus nevarīgi kulstījāmies ap okupekļa demontāžu, 1997. gadā varonīgiem latviešu vīriem nesekmīgi mēģinot to uzspridzināt, Valdim Raupam un Aivaram Vīksniņam pat ejot bojā.

Kara draudu režīmā lēmums par okupekļa demontāžu beidzot pieņemts triecientempos divu mēnešu laikā visaugstākajā līmenī. Tā likvidācijas diena tiek turēta noslēpumā drošības apsvērumu dēļ. Ceru, ka tas notiks kādā naktī vēl pirms Saeimas vēlēšanām.

Nevar noliegt, ka karš izgaismojis arīdzan tās samilzušās problēmas sabiedrībā, kuras līdz šim izlikāmies nemanām. Latvijas krievu agresija pret ukraiņu bēgļiem, cīņa pret Ukrainas karogiem publiskajā telpā, fiziski uzbrukumi taksometru pasažieriem par viņu nostāšanos Ukrainas pusē – par ko gan visi šie gadījumi liecina?

Pieļauju, ka šie un citi konflikti tiek analizēti augstākajā politiskās vadības līmenī, jo vienu dienu mūsu ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tvītoja, ka Latvijā esot nepieciešams atsākt diskusijas par politisko nāciju.

Politiskā nācija kā pirmskara Latvijas politiskās nācijas mantiniece un turpinātāja veidojusies kopš 1991. gada, balstot pilsonības piešķiršanas noteikumus Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnā, piedāvājot iespēju naturalizēties un pilsonību iegūt.

Arī Latvijas nepilsoņa statuss patiesībā ir ekskluzīvs apliecinājums iespējai kļūt par Latvijas pilsoni, nevis tikt izraidītam uz Krieviju, no kuras nepilsoņu priekšteči Latvijā ieradušies pēc 1940. gada kā civilkolonisti, pārkāpjot Ženēvas konvencijā definēto aizliegumu valstīm okupētājām tos ieplūdināt okupētajās teritorijās.

1983. gada Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par Baltijas valstīm un ierosināja Eiropas Kopienas valstu ārlietu ministriem iesniegt Baltijas jautājumu izskatīšanai ANO speciālajā dekolonizācijas apakškomisijā. Tomēr ārlietu ministru sanāksmē tika nolemts, ka tas nebūs lietderīgi, jo pēc konsultācijām tapa skaidrs, ka ANO valstu vairākums neatbalsta Baltijas jautājuma apspriešanu.

Un tā dekolonizācijas jautājums, pārkāpjot starptautisko likumdošanu, palika neizlemts un neatrisināts arī pēc valstiskuma atjaunošanas, lielajiem sarunu vedējiem – ASV un Krievijai – vienojoties par citu risinājumu. Šodien, atrodoties uz kara sliekšņa, varam aplēst un nosvērt – Latvijā dzīvo 197 888 nepilsoņu (pēc CSP 2021. gada datiem), kuri veido 10,4% no kopējā iedzīvotāju skaita, liela viņu daļa ir krieviski runājoši PSRS kolonisti vai viņu atvases.

Tur arī aug kājas Latvijas 5. kolonnai, kuras spilgtus pārstāvjus, kas draudēja latviešus denacificēt kā Ukrainā, mēs vērojām “Panorāmā” Daces Stirānes sižetā no Uzvaras parka šā gada 11. maijā.

No šeit pastāvīgi dzīvojošajiem citu valstu pilsoņiem vairāk nekā 52 tūkstoši ir Krievijas pilsoņi, un apmēram 20 000 atdeva savu balsi par Vladimiru Putinu pēdējās Krievijas prezidenta vēlēšanās.

Iepretim šiem skaitļiem Latvijas Bruņotajos spēkos šobrīd ir 6500 karavīru, 8200 zemessargu un 3000 karavīru rezervē. Neizbrīna, ka politiskajās un līdzšinējo sabiedrības integrētāju aprindās dzirdama viļņošanās un nervozitāte.

Piemēram, viens no mūsu integrācijas politikas konsultantiem un Mazākumtautību konsultatīvās padomes locekļiem filozofs Igors Gubenko tviterī rakstīja: “Ir jāsaprot, ka aicinājumi izraidīt nelojālos, kas izskan etnonacionālisma zīmē, vājina piederības apziņu daudz plašākā Latvijas cilvēku lokā. 9.–10. maija notikumi nebija politiskās nācijas krīze, bet gan sekas ilgstošam gribas trūkumam veidot šādu nāciju.”

Mūsu politiskās nācijas kodolu kopš Latvijas valsts dibināšanas veido valstsnācija latvieši kopā ar mazākumtautību pārstāvjiem – līdzīgi, kā tas ir citās nacionālās valstīs. Latvijas politiskā nācija nekad nav bijusi pilnībā monoetniska, tāda tā nav arī tagad, tādēļ integrācijas konsultanta uzsvērums uz “etnonacionālismu” ir nepamatots.

Man ir daži konkrēti pārmetumi politiskajai videi un tās ekspertiem. Viens no tiem – kā tas nākas, ka Latvijā kopš 90. gadu vidus padomju civilkolonisti tikuši dēvēti par krievu mazākumtautību, šo iebraucēju masu automātiski pievienojot Latvijas pirmskara krievu kopienai? Tā ir klaja manipulācija, kura izraisījusi tālākejošas negatīvas sekas – ilgstošu 5. kolonnas jautājuma nerisināšanu un nemitīgu atsaukšanos uz mazākumtautību tiesībām un privilēģijām, kādas civilkolonistiem nepienākas. Līdzīga manipulācija un būtībā meli ir platformas “rus.lsm.lv” un “LR4” dēvēšana par mazākumtautību kanāliem.

Saturs mazākumtautību valodās 1% apjomā tos nepadara par mazākumtautību kanāliem, bet tie ir krievu, varētu pat teikt – mazākumtautības pārkrievošanas kanāli kā LPSR laikā, būtībā okupācijas varas valodas politikas un rusificēšanas atrauga vēl 32 gadus pēc valstiskuma atjaunošanas. Ja mums objektīvi nav kapacitātes nodrošināt saturu mazākumtautību valodās, tad visus vienojošajai valodai Latvijā ir jābūt latviešu, nevis krievu valodai kā LSRS laikā. Vai tiešām tas ir tik nesaprotami?

Festivālā “Lampa” uz “Sirdsapziņas ugunskura” skatuves notika saruna par politisko nāciju, kurā piedalījās vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs, filozofs Igors Gubenko un “Providus” pētniece Agnese Lāce, kura aicināja latviešus aizmirst pagātni un veidot kaut kādu jaunu politisku nāciju. Diez vai pētniece ko tādu ieteiktu ebreju tautai – aizmirst savu pagātni? Ko vēlos teikt? Negrasāmies atteikties no savas pagātnes tādēļ vien, lai cittautieši nepilsoņi beidzot sajustos Latvijā komfortabli, – pagātnes noliegums un melu paildzināšana nav risinājums.

Okupācijas sekas Latvijā nav pārvarētas. Zīmīgi arī, ka šādās un līdzīgās intelektuāļu pārrunās nekad vai reti notiek atsaukšanās uz Satversmes preambulu, kas man šķiet dīvaini. Aicinu ekspertus klusināt aptuvenos pārspriedumus un pievērsties konkrētiem integrācijas problēmu risinājumiem, kā arī atzīt, ka līdzšinējie ir izgāzušies, jo manipulāciju un tukšrunāšanas diemžēl bijis vairāk nekā veselā saprāta un objektivitātes.

Ja politiskajās aprindās briest plāni atvieglot pilsonības saņemšanas noteikumus un tādēļ iekustināta saruna par politisko nāciju, bet to uztic risināt tiem pašiem, kuri jau salaiduši grīstē integrāciju un tajā ieguldītos miljonus, kuri acīmredzot nav atmaksājušies, tad jautājums ir – vai no tautas puses varai ir deleģēts mandāts kādas jaunas politiskas nācijas veidošanai? Tāda jau pastāv, ja kāds dīvainā kārtā to nav pamanījis.

Šodien ir jārīkojas apņēmīgi un izlēmīgi, lai palielinātu iekšējo drošību Latvijā. Garām runām vairs nav laika.

Novērtē šo rakstu:

72
63

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi