Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu un nav pārspīlējums. Trīsdesmit gadus nevarīgi kulstījāmies ap okupekļa demontāžu, 1997. gadā varonīgiem latviešu vīriem nesekmīgi mēģinot to uzspridzināt, Valdim Raupam un Aivaram Vīksniņam pat ejot bojā.

Kara draudu režīmā lēmums par okupekļa demontāžu beidzot pieņemts triecientempos divu mēnešu laikā visaugstākajā līmenī. Tā likvidācijas diena tiek turēta noslēpumā drošības apsvērumu dēļ. Ceru, ka tas notiks kādā naktī vēl pirms Saeimas vēlēšanām.

Nevar noliegt, ka karš izgaismojis arīdzan tās samilzušās problēmas sabiedrībā, kuras līdz šim izlikāmies nemanām. Latvijas krievu agresija pret ukraiņu bēgļiem, cīņa pret Ukrainas karogiem publiskajā telpā, fiziski uzbrukumi taksometru pasažieriem par viņu nostāšanos Ukrainas pusē – par ko gan visi šie gadījumi liecina?

Pieļauju, ka šie un citi konflikti tiek analizēti augstākajā politiskās vadības līmenī, jo vienu dienu mūsu ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tvītoja, ka Latvijā esot nepieciešams atsākt diskusijas par politisko nāciju.

Politiskā nācija kā pirmskara Latvijas politiskās nācijas mantiniece un turpinātāja veidojusies kopš 1991. gada, balstot pilsonības piešķiršanas noteikumus Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnā, piedāvājot iespēju naturalizēties un pilsonību iegūt.

Arī Latvijas nepilsoņa statuss patiesībā ir ekskluzīvs apliecinājums iespējai kļūt par Latvijas pilsoni, nevis tikt izraidītam uz Krieviju, no kuras nepilsoņu priekšteči Latvijā ieradušies pēc 1940. gada kā civilkolonisti, pārkāpjot Ženēvas konvencijā definēto aizliegumu valstīm okupētājām tos ieplūdināt okupētajās teritorijās.

1983. gada Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par Baltijas valstīm un ierosināja Eiropas Kopienas valstu ārlietu ministriem iesniegt Baltijas jautājumu izskatīšanai ANO speciālajā dekolonizācijas apakškomisijā. Tomēr ārlietu ministru sanāksmē tika nolemts, ka tas nebūs lietderīgi, jo pēc konsultācijām tapa skaidrs, ka ANO valstu vairākums neatbalsta Baltijas jautājuma apspriešanu.

Un tā dekolonizācijas jautājums, pārkāpjot starptautisko likumdošanu, palika neizlemts un neatrisināts arī pēc valstiskuma atjaunošanas, lielajiem sarunu vedējiem – ASV un Krievijai – vienojoties par citu risinājumu. Šodien, atrodoties uz kara sliekšņa, varam aplēst un nosvērt – Latvijā dzīvo 197 888 nepilsoņu (pēc CSP 2021. gada datiem), kuri veido 10,4% no kopējā iedzīvotāju skaita, liela viņu daļa ir krieviski runājoši PSRS kolonisti vai viņu atvases.

Tur arī aug kājas Latvijas 5. kolonnai, kuras spilgtus pārstāvjus, kas draudēja latviešus denacificēt kā Ukrainā, mēs vērojām “Panorāmā” Daces Stirānes sižetā no Uzvaras parka šā gada 11. maijā.

No šeit pastāvīgi dzīvojošajiem citu valstu pilsoņiem vairāk nekā 52 tūkstoši ir Krievijas pilsoņi, un apmēram 20 000 atdeva savu balsi par Vladimiru Putinu pēdējās Krievijas prezidenta vēlēšanās.

Iepretim šiem skaitļiem Latvijas Bruņotajos spēkos šobrīd ir 6500 karavīru, 8200 zemessargu un 3000 karavīru rezervē. Neizbrīna, ka politiskajās un līdzšinējo sabiedrības integrētāju aprindās dzirdama viļņošanās un nervozitāte.

Piemēram, viens no mūsu integrācijas politikas konsultantiem un Mazākumtautību konsultatīvās padomes locekļiem filozofs Igors Gubenko tviterī rakstīja: “Ir jāsaprot, ka aicinājumi izraidīt nelojālos, kas izskan etnonacionālisma zīmē, vājina piederības apziņu daudz plašākā Latvijas cilvēku lokā. 9.–10. maija notikumi nebija politiskās nācijas krīze, bet gan sekas ilgstošam gribas trūkumam veidot šādu nāciju.”

Mūsu politiskās nācijas kodolu kopš Latvijas valsts dibināšanas veido valstsnācija latvieši kopā ar mazākumtautību pārstāvjiem – līdzīgi, kā tas ir citās nacionālās valstīs. Latvijas politiskā nācija nekad nav bijusi pilnībā monoetniska, tāda tā nav arī tagad, tādēļ integrācijas konsultanta uzsvērums uz “etnonacionālismu” ir nepamatots.

Man ir daži konkrēti pārmetumi politiskajai videi un tās ekspertiem. Viens no tiem – kā tas nākas, ka Latvijā kopš 90. gadu vidus padomju civilkolonisti tikuši dēvēti par krievu mazākumtautību, šo iebraucēju masu automātiski pievienojot Latvijas pirmskara krievu kopienai? Tā ir klaja manipulācija, kura izraisījusi tālākejošas negatīvas sekas – ilgstošu 5. kolonnas jautājuma nerisināšanu un nemitīgu atsaukšanos uz mazākumtautību tiesībām un privilēģijām, kādas civilkolonistiem nepienākas. Līdzīga manipulācija un būtībā meli ir platformas “rus.lsm.lv” un “LR4” dēvēšana par mazākumtautību kanāliem.

Saturs mazākumtautību valodās 1% apjomā tos nepadara par mazākumtautību kanāliem, bet tie ir krievu, varētu pat teikt – mazākumtautības pārkrievošanas kanāli kā LPSR laikā, būtībā okupācijas varas valodas politikas un rusificēšanas atrauga vēl 32 gadus pēc valstiskuma atjaunošanas. Ja mums objektīvi nav kapacitātes nodrošināt saturu mazākumtautību valodās, tad visus vienojošajai valodai Latvijā ir jābūt latviešu, nevis krievu valodai kā LSRS laikā. Vai tiešām tas ir tik nesaprotami?

Festivālā “Lampa” uz “Sirdsapziņas ugunskura” skatuves notika saruna par politisko nāciju, kurā piedalījās vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs, filozofs Igors Gubenko un “Providus” pētniece Agnese Lāce, kura aicināja latviešus aizmirst pagātni un veidot kaut kādu jaunu politisku nāciju. Diez vai pētniece ko tādu ieteiktu ebreju tautai – aizmirst savu pagātni? Ko vēlos teikt? Negrasāmies atteikties no savas pagātnes tādēļ vien, lai cittautieši nepilsoņi beidzot sajustos Latvijā komfortabli, – pagātnes noliegums un melu paildzināšana nav risinājums.

Okupācijas sekas Latvijā nav pārvarētas. Zīmīgi arī, ka šādās un līdzīgās intelektuāļu pārrunās nekad vai reti notiek atsaukšanās uz Satversmes preambulu, kas man šķiet dīvaini. Aicinu ekspertus klusināt aptuvenos pārspriedumus un pievērsties konkrētiem integrācijas problēmu risinājumiem, kā arī atzīt, ka līdzšinējie ir izgāzušies, jo manipulāciju un tukšrunāšanas diemžēl bijis vairāk nekā veselā saprāta un objektivitātes.

Ja politiskajās aprindās briest plāni atvieglot pilsonības saņemšanas noteikumus un tādēļ iekustināta saruna par politisko nāciju, bet to uztic risināt tiem pašiem, kuri jau salaiduši grīstē integrāciju un tajā ieguldītos miljonus, kuri acīmredzot nav atmaksājušies, tad jautājums ir – vai no tautas puses varai ir deleģēts mandāts kādas jaunas politiskas nācijas veidošanai? Tāda jau pastāv, ja kāds dīvainā kārtā to nav pamanījis.

Šodien ir jārīkojas apņēmīgi un izlēmīgi, lai palielinātu iekšējo drošību Latvijā. Garām runām vairs nav laika.

Novērtē šo rakstu:

72
63

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...