Krievijas iebrukums Ukrainā nav bijis šķērslis turpināt Latvijas “sabiedriskajos” medijos nodarbināt agresorvalsts pilsoņus
PIETIEK30.09.2024.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Kā izrādās, Krievijas iebrukums Ukrainā nav bijis šķērslis turpināt Latvijas “sabiedriskajos” medijos nodarbināt agresorvalsts pilsoņus, - Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes atbildi uz Lato Lapsas informācijas pieprasījumu, kura apliecina šo faktu.
Par atbildes sniegšanu uz 2024. gada 29. augusta iesniegumu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) 2024. gada 29. augustā saņēma Jūsu iesniegumu, kurā paužat vēlmi saņemt informāciju par spēkā esošajām VSIA “Latvijas Televīzija” (turpmāk – Latvijas Televīzija) un VSIA “Latvijas Radio” (turpmāk – Radio) darba tiesiskajām attiecībām ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, kā arī informāciju par Padomes veiktajām darbībām šai sakarā.
Atbildot uz Jūsu Iesniegumu, Padome informē, ka ir lūgusi Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio sniegt informāciju par noslēgto un spēkā esošo darba tiesisko attiecību skaitu ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, kas noslēgtas gan pirms Krievijas Federācijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī, gan pēc Krievijas Federācijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Latvijas Televīzija ir informējusi Padomi, ka pēc 2022. gada 24. februāra ir noslēgusi vienu terminētu darba līgumu ar Krievijas Federācijas pilsoni, kuram PMLP ir izsniegta uzturēšanās atļauja ar tiesībām strādāt bez ierobežojumiem. Pirms 2022. gada 24. februāra neviens darba līgums ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem netika slēgts.
Savukārt Latvijas Radio ir sniegusi Padomei informāciju, ka pirms 2022. gada 24. februāra bija noslēgusi darba līgumus ar diviem Krievijas Federācijas pilsoņiem un vienu Baltkrievijas Republikas pilsoni, bet pēc 2022. gada 24. februāra Latvijas Radio noslēdza vienu darba līgumu ar Krievijas Federācijas pilsoni.
Atbildot uz Jūsu jautājumiem par Padomes veiktajām darbībām saistībā ar noslēgtajām vienošanām par darba tiesiskajām attiecībām ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas pilsoņiem, Padome informē, ka, ievērojot sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktās neatkarības garantijas, Padome neiejaucas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu lēmumos par darba tiesisko attiecību dibināšanu vai izbeigšanu ar to darbiniekiem. Padome arī apzinās, ka pilsonība nevar būt vienīgais kritērijs vai rādītājs, lai vērtētu darbinieka lojalitāti Latvijas valstij.
Papildus Padome informē, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 102. pantā ir noteikts lojalitātes pienākums Latvijas Republikai un tās Satversmei publiskas personas institūcijā nodarbinātajiem, tādējādi lojalitātes pienākuma ievērošanas izvērtēšana skar nodarbinātības attiecības un ir izvērtējama darba ņēmēja un darba devēja tiesisko attiecību ietvaros.
Visbeidzot Padome pateicas par pievērsto uzmanību Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbībai.
Ar cieņu Padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis (attēlā)
Seko mums 
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
