Krievijas iebrukums Ukrainā nav bijis šķērslis turpināt Latvijas “sabiedriskajos” medijos nodarbināt agresorvalsts pilsoņus
PIETIEK30.09.2024.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Kā izrādās, Krievijas iebrukums Ukrainā nav bijis šķērslis turpināt Latvijas “sabiedriskajos” medijos nodarbināt agresorvalsts pilsoņus, - Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes atbildi uz Lato Lapsas informācijas pieprasījumu, kura apliecina šo faktu.
Par atbildes sniegšanu uz 2024. gada 29. augusta iesniegumu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) 2024. gada 29. augustā saņēma Jūsu iesniegumu, kurā paužat vēlmi saņemt informāciju par spēkā esošajām VSIA “Latvijas Televīzija” (turpmāk – Latvijas Televīzija) un VSIA “Latvijas Radio” (turpmāk – Radio) darba tiesiskajām attiecībām ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, kā arī informāciju par Padomes veiktajām darbībām šai sakarā.
Atbildot uz Jūsu Iesniegumu, Padome informē, ka ir lūgusi Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio sniegt informāciju par noslēgto un spēkā esošo darba tiesisko attiecību skaitu ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, kas noslēgtas gan pirms Krievijas Federācijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī, gan pēc Krievijas Federācijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Latvijas Televīzija ir informējusi Padomi, ka pēc 2022. gada 24. februāra ir noslēgusi vienu terminētu darba līgumu ar Krievijas Federācijas pilsoni, kuram PMLP ir izsniegta uzturēšanās atļauja ar tiesībām strādāt bez ierobežojumiem. Pirms 2022. gada 24. februāra neviens darba līgums ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem netika slēgts.
Savukārt Latvijas Radio ir sniegusi Padomei informāciju, ka pirms 2022. gada 24. februāra bija noslēgusi darba līgumus ar diviem Krievijas Federācijas pilsoņiem un vienu Baltkrievijas Republikas pilsoni, bet pēc 2022. gada 24. februāra Latvijas Radio noslēdza vienu darba līgumu ar Krievijas Federācijas pilsoni.
Atbildot uz Jūsu jautājumiem par Padomes veiktajām darbībām saistībā ar noslēgtajām vienošanām par darba tiesiskajām attiecībām ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas pilsoņiem, Padome informē, ka, ievērojot sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktās neatkarības garantijas, Padome neiejaucas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu lēmumos par darba tiesisko attiecību dibināšanu vai izbeigšanu ar to darbiniekiem. Padome arī apzinās, ka pilsonība nevar būt vienīgais kritērijs vai rādītājs, lai vērtētu darbinieka lojalitāti Latvijas valstij.
Papildus Padome informē, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 102. pantā ir noteikts lojalitātes pienākums Latvijas Republikai un tās Satversmei publiskas personas institūcijā nodarbinātajiem, tādējādi lojalitātes pienākuma ievērošanas izvērtēšana skar nodarbinātības attiecības un ir izvērtējama darba ņēmēja un darba devēja tiesisko attiecību ietvaros.
Visbeidzot Padome pateicas par pievērsto uzmanību Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbībai.
Ar cieņu Padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis (attēlā)
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
