Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievijas un Ķīnas sadarbībai ir dziļas vēsturiskas saiknes, kuru pirmsākumi ir meklējami jau Ķīnas pilsoņu kara laikā. Kā vienam no vienojošiem momentiem vajadzētu būt komunistiskai ideoloģijai, bet katras valsts vadītāju ambīcijas un vēlme būt pirmajam un varenākam tomēr dominēja. Abu valstu savstarpējās attiecības ir piedzīvojušas kā uzplaukumu, tā arī militāru konfliktu.

Abu valstu attiecības, kuras pašlaik tiek pasniegtas kā draudzīgas, tomēr būtu pagrūti nosaukt par patiesi draudzīgām. Jau iepriekš PSRS un Ķīnas attiecības vairāk balstījās uz katras valsts aprēķiniem un centieniem spēlēt dominējošo lomu, un neizskatās, ka pašlaik kas ir mainījies, bet jāatzīst, ka Ķīna ir kļuvusi par “gudrāku” un resursu ziņā bagātāku spēlētāju, nekā Krievija.

Lielos vilcienos sākšu apskatīt Krievijas un Ķīnas “līdzības”, sadarbības veidus un nākotnes perspektīvas.

Sākšu ar pašu augšu – Krievija ir pusprezidentāla federatīva republika, bet Ķīna – sociālistiska valsts, kuru vada komunistiskās partijas ģenerālsekretārs.

Ja jau šajā līmenī formāli šķiet, ka pamanāmas atšķirības, tad, iedziļinoties pēc satura, abas valstis pēc būtības ir kā Siāmas dvīņi.

Krievijā ir vairākas partijas, bet noteicošā ir viena – “Vienotā Krievija”, kuras izveidošanas mērķis pat netiek slēpts – lai atbalstītu prezidenta (V.Putina) nosprausto kursu.

Arī Ķīnā ir deviņas1 partijas, bet vienīgā vadošā un valdošā ir Komunistiskā partija, kura pakļaujas ģenerālsekretāram, kurš arī ir valsts prezidents.

Līdz ar to kā Ķīnā, tā arī Krievijā ir viena vadošā un valdošā partija, kura faktiski īsteno jebkuru prezidenta ieceri un abas valstis pārvalda šaura personu grupa. Krievijas un Ķīnas vēlēšanu rezultātu prognozēšana ir tikpat sarežģīta, kā pirmdienā pateikt, ka nākamā nedēļas diena būs otrdiena. Lai uzrakstītu iepriekšējās rindas, biju daudz lasījis kā par Krievijas, tā arī Ķīnas vēsturi un šī brīža aktuālajiem notikumiem. Tamdēļ domas jau aiztraucās priekšā, un sapratu, ka nepieciešams apskatīt, ko nozīmē vārds – totalitārisms.

Totalitārisms ir politiskā sistēma, kurā valsti pārvalda bez sabiedrības līdzdalības, lēmumi totalitārismā tiek pieņemti bez saskaņošanas ar sabiedrības vairākumu; nozīmīgākās sociālās, ekonomiskās un politiskās darbības totalitārā režīmā kontrolē valsts. Tas ir diktatūras veids, kurā vara ierobežo cilvēku visās sfērās.

Raksturīgas pazīmes:

valsts vara tiek koncentrēta šauras grupas — kliķes rokās,

opozīcijas apspiešana, vispārējs terors kā valsts pārvaldes instruments,

visu dzīves sfēru pakļaušana valsts un dominējošās ideoloģijas interesēm,

mobilizēta sabiedrība, izmantojot vadonības kultu, masu kustības, propagandu u.c. līdzekļus,

agresīva, uz ekspansiju vērsta ārpolitika;

pilnīga kontrole pār sabiedrisko dzīvi.2

Vai tad Krievija un Ķīna sanāk totalitāras valstis? Formāli ne, bet, ja paskatīsimies pēc būtības, tad aina tomēr ir nedaudz citādāka. Apskatīsim secīgi visas totalitārisma pazīmes Krievijas un Ķīnas kontekstā, pārāk gari neaprakstot jau visiem zināmus notikumus utt.

Vai var teikt, ka Krievijas un Ķīnas sabiedrības vairākums ir iesaistīts lēmumu pieņemšanā? Formāli it kā jā, vēlēšanas notiek, bet – vai saucamās “vēlēšanas” ir tik tiešām vēlēšanas? Visus rakstus vai video materiālus, kurtos redzams, kā vēlēšanu iecirkņu locekļi darbojas, lai tiktu sasniegti noteiktie vēlēšanu rezultāti, uzskaitīt nebūtu iespējams. Līdz ar to plašākas sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanas procesā ir, bet rezultāti ir tādi, kādus vēlas redzēt pie varas esošie.

Ar iepriekšējo rindkopu pārejam pie 1.punktu – valsts vara tiek koncentrēta šauras grupas – kliķes rokā. Te bez garām runām – pie varas ir abu valstu prezidenti, kuri ieceļ amatos visus, kurus vēlas, un atlaiž arī visus, kurus vēlas. Tātad – vara koncentrēta šauras grupas rokās.

Nākamais punkts - opozīcijas apspiešana, vispārējs terors kā valsts pārvaldes instruments. Par opozīciju apspiešanu abu valstu kontekstā arī ir plašsaziņas līdzekļos rakstīts gana daudz. Ne tikai rakstīts, bet arī rādīts. Kā Ķīna, tā arī Krievija iekšējo politisko oponentu un viņu rīkoto pasākumu pārtraukšanā izmanto ne tikai policijas, bet arī armijas spēkus. Turklāt kā vienā tā otrā valstī ik pa laikam parādās informācija par kādu valdošās kliķes opozicionāra slepkavību, kuru, tā arī nekad neizdodas atklāt.

Nemaz nerunāšu par uzsāktām krimināllietām un administratīvajiem arestiem pret opozicionāriem. Līdz ar to aprakstītais punkts piepildās visā savā pilnībā. Sadaļā par visu dzīves sfēru pakļaušanu valsts un ideoloģijas interesēm – kādam vēl mazākās šaubas? Ja Krievija ierobežojumus un iedzīvotāju pamācīšanu veic diezgan neuzkrītoši, darbojoties jau tajās iestrādnēs, kuras veiktas PSRS laikā, tad Ķīna lieki neceremonējas - Ķīnas Komunistiskā partija publicējusi jaunas vadlīnijas valsts pilsoņu “morālās kvalitātes” uzlabošanai, kas aptver faktiski visas privātās dzīves sfēras, sākot no laulību ceremoniju organizēšanas un beidzot ar piedienīgu ģērbšanos.3 

Vai Ķīnā un Krievijā tiek mobilizēta sabiedrība, izmantojot vadonības kultu, masu kustības, propagandu u.c. līdzekļus? Hā, paskatāmies 9.maija svinības Krievijā un visu tās retoriku par un ap to, kā arī Ķīnas dibināšanas gadadienu pasākumus – piedodiet, tāda sajūta, ka skatos Staļina un Hitlera laiku kinohronikas, tikai modernākā izpildījumā un Staļina un Hitlera vietā ir citi personāži.

Kas mums vēl palika neapskatīts, āaa, pareizi - agresīva, uz ekspansiju vērsta ārpolitika. Ķīnas aktivitāte Dienvidķīnas jūrā ir nemainīgi augsta jau vairākus gadus, attiecīgi uzturot spriedzi savu aizjūras kaimiņu – Brunejas, Malaizijas, Filipīnu, Taivānas un Vjetnamas – bruņotajos spēkos.

Ķīna pēdējo gadu laikā ir aizvien turpinājusi fiziski pārņemt, uzbērt, apbūvēt un apbruņot salas tālu no tās krastiem. Turklāt pēdējos gadus Ķīna ir īpaši agresīva pret Taivānu, kuru tā uzskata par savu sastāvdaļu.4 Tā arī gatava piemērot sankcijas pret tām valstīm, kuras plāno pārdot bruņojumu Taivānai.

Tomēr bruņotas agresivitātes ziņā Ķīna nobāl Krievijas priekšā. Krievija nekautrējās savu bruņoto agresivitāti izmantot pret tuvākām un tālākām kaimiņvalstīm, lai panāktu savus mērķus. Krievijas agresivitāte soļo roku rokā ar nihilismu. Esmu pārliecināts, ka nav jāatgādina par notikumiem Gruzijā, Ukrainā, pirms tam arī Čečenijā. Tā arī, Krievija nepalaidīs garām nevienu iespēju, lai vai nu padižotos ar ieročiem, tajā skaitā iesaistoties tieši vai slēpti dažādākos militāros konfliktos.

Varbūt kāds nepiekritīs, bet manā ieskatā Ķīna un Krievija pašlaik ir totalitāras valstis pēc savas būtības.

Tas, ka divas totalitāras valstis līdz zināmam brīdim spēj sadarboties, jau vēsturē ir pierādījies. Atliek tik no vēstures atcerēties PSRS un nacistiskās Vācijas “draudzību”. Vienlaikus nevajadzētu arī aizmirst, ar ko šī draudzība arī beidzās.

Nevar noliegt faktu, ka ekonomiskās sankcijas pret Krieviju ir virzījušas tās ciešāku sadarbību ar Ķīnu. Izskatās, ka šajā spēlē uzvarētāja būs Ķīna.

Saskaņā ar ĶTR Tirdzniecības ministrijas datiem 2018. gadā Ķīnas ekonomika saņēma 56,6 miljonus dolāru Krievijas tiešo investīciju (+ 137,4%). Tādējādi uzkrāto tiešo Krievijas investīciju apjoms 2018. gada beigās sasniedza 1 066,9 miljonus USD.

2018. gadā Krievijas ekonomika tiešajās Ķīnas investīcijās saņēma 720,0 miljonus USD. Uzkrāto tiešo Ķīnas investīciju apjoms 2018. gada beigās sasniedza 10 960,0 miljonus dolāru.

Galvenās Ķīnas investīciju jomas Krievijā ir enerģētika, lauksaimniecība un mežsaimniecība, celtniecības un celtniecības materiāli, tirdzniecība, vieglā un tekstilrūpniecība, sadzīves elektropreces, pakalpojumi utt.

Galvenās Krievijas investīciju jomas Ķīnā ir ražošana, būvniecība un transportēšana.5 Pēc ieguldīto investīciju apjoma redzams, ka šajā “draudzībā” Ķīna ar savu investīciju apjomu ir priekšā Krievijai. Nevar ignorēt arī faktu, ka Ķīna ir uzsākusi vērienīgākus investīcijas projektus ārvalstīs nekā Krievija.

Jāatzīst, ka ilgu laiku Ķīnas pasūtījumi militārās tehnikas jomā nodrošināja Krievijas bruņojumu izstrādes programmu dzīvotspēju. Krievija pārdeva Ķīnai modernu bruņojumu, neskatoties uz bažām, ka Ķīna saņemto bruņojumu spēs “nokopēt” un uzlabot. Tomēr nepieciešamība pēc finanšu līdzekļiem bija lielāka. Rezultātā – 2020.gada sākumā tika secināts, ka bruņojuma ražošanas un tirdzniecības jomā Ķīna ir apsteigusi Krieviju.6

Ja apskatām, kā Krievija un Ķīna ārvalstīs cenšas veidot sabiedrisko domu ilgtermiņā, tad te manāmas atšķirīgas pieejas. Ja Krievija šo mērķi mēģina sasniegt ar publikācijām, demonstratīvām aktivitātēm, kā arī, cenšoties panākt, lai tautieši būtu savas dzīvesvietas valsts pilntiesīgi pilsoņi, tajā pašā laikā saglabājot etnokulturālo savdabību, būtu autoritatīvs Krievijas intelektuālais, ekonomiskais un garīgi kulturālais resurss pasaules politikā7, tad Ķīna bez visa iepriekšminētā vēl pasaulē ir izveidojusi Konfūcija institūtus, kuri pakļauti Ķīnas Izglītības ministrijai. Kopumā pasaulē ir 5418 Konfūcijas institūts vai klase. Slavenākā Ķīnas filosofa vārdā nosauktie institūti pasaulē izpelnījušies asu kritiku to popularizētā ārpolitikas redzējuma dēļ, kas izvairās no cilvēktiesību apspriešanas un Tibetu vai Taivānu uztver kā neatņemamas Ķīnas sastāvdaļas. Tiem pārmesta spiegošana un akadēmiskās brīvības ierobežošana.

“Konfūcija institūti ir pievilcīgs zīmols, lai mūsu kultūra izplestos ārzemēs,” 2011.gadā runā teica Ķīnas Komunistiskās partijas politbiroja pārstāvis Čangčuns Lī (Li Changchun). “Tie ir bijuši svarīgs ieguldījums mūsu maigās varas palielināšanā. Zīmolam “Konfūcijs” piemīt dabiska pievilcība. Izmantojot valodas apmācību kā ieganstu, viss izskatās pieņemams un loģisks.” Ķīnas komunistiskās partijas vadība institūtus sauc par būtisku propagandas instrumentu ārvalstīs, un tiek lēsts, ka pēdējo 12 gadu laikā Ķīna šim mērķim iztērējusi ap diviem miljardiem USD. Kā aprakstīts, institūtu konstitūcijā9, augstāko pārvaldību, tajā skaitā arī mācībspēku atlasi, centra darbības vadlīniju sastādīšanu, mācību materiālus un lielāko daļu finansējuma nodrošina Ķīnas Izglītības ministrijas pakļautībā esošā institūcija “Hanban”. 10

Kā Krievijas, tā arī Ķīnas iedzīvotāji iegādājās vai nomā nekustamos īpašumus ārzemēs. Krievijas iedzīvotāji cenšas iegādāties īpašumus ārzemēs, lai tos varētu izmantot nepieciešamības gadījumā.

Savukārt Ķīnas iedzīvotāji un kompānijas lēnām nomā vai iegādājas lielas zemes platības Krievijā, Tālajos Austrumos. Cik daudz zemes ir nodots ķīniešiem – precīza uzskaitījuma nav, bet tiek lēsts, ka varētu būt ap 1 – 1,5 miljoniem hektāru.11

Ko no visa iepriekš rakstītā un arī jau vispārzināmā var secināt? Kā Krievija, tā arī Ķīna faktiski ir totalitāras valstis ar lielām ambīcijām. Ja Krievija savas ambīcijas cenšas realizēt izteikti agresīvi un nekaunīgi, tad savukārt Ķīna to īsteno prātīgi un ar apdomu. Ja Krievija savas ambīcijas nereti īsteno, iesaistot militārus spēkus, tad Ķīna atkal savu mērķi cenšas panākt, izmantojot finanšu līdzekļus. Ja Krievija savas ambīcijas cenšas realizēt augstprātīgi, tad Ķīna to panāk ar ārēju laipnību un pazemību.

Kura no valstīm ir vistuvāk sava mērķa sasniegšanai? Domāju, ka tā noteikti nav Krievija. Turklāt kā PSRS, tā arī pašlaik Krievija uzskata, ka ir pārāka par Ķīnu, bet, vērojot no malas, Ķīna ar savu apdomīgo rīcību jau daudzos jautājumos ir stipri aizsteigusies priekšā Krievijai, turklāt – jau tiešā veidā iegūst Krievijas zemi.

Te nu nāk prātā vēsture, kas notiek, ja ir viena robeža divām totalitārām valstīm. Viena no tām ar laiku pazūd. Pagaidām izskatās, ka Ķīna ir izdarījusi visu, lai uz pasaules kartes paliktu.

1 https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A1%D0%BF%D0%B8%D1%81%D0%BE%D0%BA_%D0%BF%D0%BE%D0%BB%D0%B8%D1%82%D0%B8%D1%87%D0%B5%D1%81%D0%BA%D0%B8%D1%85_%D0%BF%D0%B0%D1%80%D1%82%D0%B8%D0%B9_%D0%9A%D0%9D%D0%A0

2 https://lv.wikipedia.org/wiki/Totalit%C4%81risms

3 https://www.la.lv/komunistiska-kina-publice-vadlinijas-pilsonu-moralas-kvalitates-uzlabosanai

4 https://www.delfi.lv/news/arzemes/devini-konflikti-kas-apdraud-pasauli-2019-gada.d?id=50691613&page=4

5 http://www.russchinatrade.ru/ru/ru-cn-cooperation/investment

6 http://www.ng.ru/economics/2020-01-27/4_7778_weapon.html

7 https://www.tvnet.lv/5684274/krievijas-am-tautiesiem-arzemes-jaklust-par-pilntiesigiem-mitnes-valstu-pilsoniem

8 http://english.hanban.org/node_10971.htm

9 http://english.hanban.org/node_7880.htm

10 https://rebaltica.lv/2019/08/kinas-maigas-varas-rupja-seja/

11 https://www.sibreal.org/a/29278233.html

Novērtē šo rakstu:

20
17

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

FotoSociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju nepārdomāta rīcība un atsevišķu valsts amatpersonu aizvainojuši izteikumi izraisījuši Latvijas sabiedrībā pastiprinātu spriedzi, kādu mūsu valstī nav nācies piedzīvot pēdējo gadu desmitu laikā.
Lasīt visu...

21

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

FotoVai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar vācu armiju Otrā pasaules kara laikā?
Lasīt visu...

21

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

Foto“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts.
Lasīt visu...

21

Pārējo būs apēdusi inflācija...

FotoIkdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara dēļ briestošā pārtikas krīze pasaulē pacels cenas vēl neredzētos augstumos.
Lasīt visu...

21

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

FotoLatvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas kārtējo atteikumu izpildīt LVSADA streika prasību.
Lasīt visu...

3

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

FotoPolicijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret jebkādām kara, agresijas vai nacionālā naida kurināšanas izpausmēm. Pirmais tests būs jau rītdien, kad jātiek galā ar aicinājumiem uz nesankcionētu pulcēšanos Rīgā.
Lasīt visu...

12

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

FotoPar politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu sirdi un prātu ir PSRS/Krievijā. Viņi nav pārliecināmi. Tas varētu būt vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku. Liela daļa dzīvo Rīgā un Daugavpilī. Galvenie vakardienas dalībnieki.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....