Krievija ir jāizslēdz no ANO DP pastāvīgo dalībvalstu sastāva
“Austošā Saule”26.08.2024.
Komentāri (174)
Iesaki rakstu: 
Izdevība Latvijai veicināt starptautiskā miera un drošības uzturēšanu ar Apvienoto Nāciju Organizācijas un tās Drošības padomes reālu iesaistīšanu.
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas tīmekļvietnē lasāms, ka Latvija pieteikusi kandidatūru Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Drošības padomes (turpmāk – DP) 2025. gada vēlēšanās dalībai 2026.–2027. gadā. DP ir par starptautisko mieru un drošību atbildīgā ANO struktūra, tās lēmumi ir saistoši visām ANO dalībvalstīm un tajā darbojoties piecas pastāvīgās dalībvalstis (Apvienotā Karaliste, ASV, Francija, Krievija, Ķīna) un desmit dalībvalstis, kuras ievēl uz diviem gadiem. [1]
Tomēr bez aktīvas darbības dalība ANO un tās DP nerada starptautisko mieru un drošību. Katra no DP pastāvīgajām dalībvalstīm var bloķēt jebkuru lēmumu pieņemšanu, ko arī pašlaik piemēro Krievijas Federācija, kura vismaz kopš 2008. gada augusta veic dažādas intensitātes agresīvas un teroristiskas darbības pret kaimiņvalstīm Gruziju un Ukrainu, kopš 2022. gada 24. februāra – pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
ANO un tās DP nespēj pildīt savas funkcijas starptautiskā miera nodrošināšanā pret to, jo aktīvas un efektīvas darbības šajā ziņā liedz tā pati Krievijas Federācija ar ANO DP pastāvīgās dalībvalsts tiesībām. Tā turklāt rotācijas kārtībā periodiski reizi 15 mēnešos uz vienu mēnesi ir ANO DP padomes prezidējošā valsts ar sava ārlietu ministra klātbūtni, ko vērojām arī šī gada jūlijā un kas ieplānots 2025. gada oktobrī [2], tātad pēc tam vienu reizi arī Latvijas cerētās dalības DP laikā 2026.–2027. gadā, orientējoši 2027. gada janvārī.
Ir tiesību zinātnieki, kas uzskata par efektīvu Krievijas Federācijas nogurdināšanas taktiku “gaņģos” ar starptautiskās tiesvedības un sankciju lērumu, ar mērķi izsmelt tās resursus. Nenoliedzot speciālistu tiesības dažādi profesionāli pašapmierināties, tomēr svarīgāks ir visu iespējamo līdzekļu izmantošana vislabākajā veidā, kur juridisks relatīvisms un kazuistika nav visefektīvākais risinājums. Pretējā puse pret to izmanto perversu propagandu ar Krievijas Federācijas ārlietu ministra Lavrova, pārstāvja Nebenzjas un citu paustiem apzinātiem un nekaunīgiem pretrunīgiem meliem, piemēram, vienlaikus gan par to, ka krievu imperiālistu agresijas Ukrainā nav un visi postījumi ir izdomāti, gan ka cietusī valsts pati sevi apšauda, gan ka uzbrukums ir bijis, bet tas ir pamatots preventīvi pret kaujas odu audzēšanu Ukrainā un citiem murgainiem motīviem.
À la guerre comme à la guerre, tomēr mēs atzīstam patiesības vērtību, tāpēc nesacentīsimies ar ienaidnieku apmelošanā, nodevībā un liekulībā. Savs laiks ir šaušanai, savs laiks argumentācijas mežģīņu aušanai, tāpēc pilnvērtīgi jāizmanto esošie tiesiskie mehānismi, kas šajā gadījumā būtu nepieļaut Krievijas atrašanos ANO DP.
Atšķirībā no Ārlietu ministrijas tīmekļvietnē minētā, ANO Statūtu 23. panta 1. punkta tekstā oficiālajās valodās [3] DP pastāvīgās dalībvalstis ir Apvienotā Karaliste, ASV, Francija un Ķīnas Republika [4], kā arī PSRS, nevis Krievijas Federācija, kura kā DP pastāvīgā dalībvalsts tika faktiski kooptēta PSRS vietā kopš 1992. gada 31. janvāra pēc 1991. gada 24. decembrī iesniegtās vēstules ANO ģenerālsekretāram no Krievijas Federācijas prezidenta Borisa Jeļcina par to ar lūgumu, kuru atbalstīja 11 agrākās PSRS dalībvalstis ar 1991. gada 21. decembra deklarāciju, neiebilda esošās ANO dalībvalstis un kā pamatošanai pat tiesību zinātnieki piesauc tikai ieradumu un ieilgumu. [5]
Var secināt, ka juridiski Krievijas Federācijas kooptēšana par ANO DP pastāvīgo dalībvalsti PSRS vietā nav notikusi tiesiski, jo nav (vai nav zināms, ka būtu) izmantots pieejamais juridiski korektais instruments sine qua non attiecībā uz Krievijas Federācijas pastāvīgās dalībvalsts statusu ANO DP – grozījumi ANO Statūtos.
Jau pašlaik pieejams tiesiskais līdzeklis un iespējama aktīva darbība ļautu Latvijai pienācīgi sagatavot kandidēšanu dalībai ANO DP nolūkā veicināt starptautisko mieru un drošību, nevis tikai atsēdēt savu laiku ANO un pat tās DP. Atbilstoši ANO Statūtu 11. un 18.pantam, lai veicinātu ANO noteiktās tiesiskās kārtības ievērošanu un iesaistīšanos starptautiskā miera uzturēšanā, Latvija var ierosināt ANO Ģenerālajai asamblejai saskaņā ar ANO Statūtu 108. pantu grozīt šo statūtu 23. panta 1. punktu, izslēdzot no ANO DP pastāvīgo dalībvalstu uzskaitījuma PSRS, kura vairs neeksistē. Lai gan par to nav strīda, par PSRS izbeigšanos var uzreiz iesniegt arī pierādījumus.
Tieši šādi, ar grozījumiem ANO Statūtu 23. panta 1. punktā, nevis vienkārši vēstules veidā, tiesiski būtu risināma PSRS aizstāšana ANO DP [6]. Ex iniuria ius non oritur, tādēļ līdz šādai ANO Statūtu grozīšanai procesuāli tiesiski noteiktajā kārtībā ASV un citām ANO organizāciju mītnes valstīm būtu pamats Krievijas Federācijas pārstāvjus ne tikai nākotnē izķert un sodīt vainojamos nodarījumos, bet jau tagad tos neielaist ANO struktūru ēkās un nepielaist darbā.
Ja šajā procesā kāda cita valsts tomēr ierosinātu ANO Statūtu 23. panta 1. punktā PSRS vietā ierakstīt Krievijas Federāciju, kas pēc tam tiktu apstiprināts ANO Statūtu 108. panta kārtībā (praktiski maz ticams, kādēļ var vēl neaiztikt Ķīnas Republikas nosaukumu [7]), tad sliktāk nekļūtu, tiktu tikai juridiski nostiprināta esošā faktiskā situācija, toties Latvija varētu necensties kandidēt uz DP, līdz ar citām saprātīgām valstīm pamatoti nolemt ANO Tautu Savienības liktenim, mainot starptautiskās drošības arhitektūru, izstāties no ANO un veidot citu, sakarīgu valstu struktūru.
[1] https://www.mfa.gov.lv/lv/latvijas-kandidatura-ano-drosibas-padome-2026-2027?utm_source=web&utm_medium=site-un&utm_campaign=un-sc
[2] https://main.un.org/securitycouncil/en/content/presidency
[3] Skat., piemēram, https://www.un.org/en/about-us/un-charter/full-text
[4] Vietnē likumi.lv gan Valsts valodas centrs to nez kāpēc iztulkojis kā “Ķīnas Tautas Republika”.
[5] https://www.justsecurity.org/80395/united-nations-response-options-to-russias-aggression-opportunities-and-rabbit-holes/
[6] Šeit netiek apskatīti hipotētiski gadījumi, piemēram, kas būtu jādara, ja Krievijas Federācija vai jebkura cita valsts no 1991./1992. gada līdz šodienai būtu lūgusi to uzņemt ANO, bet procesuāli tas nebūtu izdevies, kad gan varētu ņemt vērā ieražas un ieilgumu. ANO Statūtos uzskaitītas tikai Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis (23. panta 1. punktā), kuras mainot, ir jāgroza arī ANO Statūti.
[7] Ar Ķīnu situācija ir atšķirīga, jo ANO Statūtu pieņemšanas laikā bija tikai viena – Ķīnas Republika.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
