Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Krievija

Leonards Inkins
05.01.2019.
Komentāri (58)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski pienākas tas un tas, tiek piesauktas dažādas konvencijas un pat ANO dokumenti.

No malas

Mēs neprotam iziet no sava nama un paskatīties uz to no malas. Novērtēt pasauli ārpus Latvijas. Ja to darām, tad ļoti primitīvi un bez kritiska vērtējuma.

Kad runa ir par Krieviju, tad parasti tas aprobežojas ar kādu tur nosapņotu demokrātiju, brīvību vai draudu līmeni. Nopietnas analīzes nav, nopietna vērtējuma arī nav.

Latviju apdraudēja un nākotnē apdraudēs tikai viena valsts – tā ir Krievija. Vai tā būs brīva, demokrātiska, nav svarīgi. Svarīgi ir tas, ka Krievija vienmēr pacieš kaimiņu neatkarību tikai tad, ja trūkst spēka un iespēju to pakļaut. Tā bija, tā ir, un tā būs, kamēr Krievija eksistēs. Latvijai svarīgi, lai Krievija nekad nav vienota un stipra. Jo vienīgais, kā izpaužas uz āru tās vienotība un spēks, ir agresija pret citām valstīm.

Noliegt vai izlikties nesaskatām vienīgo draudu nav gudri. Nebūt gataviem kaimiņu agresijai nav gudri, bet muldēt, ka nekas tāds nav iespējams, nav nedz gudri, nedz muļķīgi, tas ir nodevīgi un noziedzīgi.

Šai rakstā nebūs dziļas zinātniskas Krievijas analīzes, un neizteikšu precīzas prognozes, tikai rosināšu domāt, analizēt un vērtēt. Mans veikums nav zinātniska raksta vai dziļa politiska apcerējuma vērts.

Kad sabruks?

Man bieži jautā: tu teici, ka Krievija sabruks, kad tas būs, vai rīt? Un ironiski piebilst, varbūt vakar jau sabruka?

Svētie raksti skaidro ar līdzībām sarežģītas lietas, tās vienkāršojot vai sakāpinot līdz absurdam. Līdzīgi rīkošos arī es.

Iedomājieties ēku, kura uzcelta uz sliktiem pamatiem un no sliktiem materiāliem. Jebkurš, kurš no celtniecības kaut ko saprot, teiks, tā māja sabruks. Ja pajautāsiet – kad, viņš nevarēs precīzi to prognozēt, bet būs pārliecināts, ka māja, kurai šķībi pamati, saplaisājušas sienas un caurs jumts, sabruks. Tas ir tikai laika un dabas stihijas jautājums.

Gadās arī tā, ka ļoti sen, atbilstoši tā laika izpratnei par celtniecību ir uzbūvēta kāda māja. Laikam ejot, pamati ir izskaloti, sienas saplaisājušas, un jumts sašķiebies.

Abos minētajos gadījumos cēloņi dažādi, bet nākotne vienāda. Abas celtnes pārvērtīsies būvgružos.

Mēs zinām daudzus gadījumus, kad ēkas atjauno. Atjaunot var daudz ko, bet ir arī tādas ēkas, kuras atjaunot nav iespējams. Tās vai nu jānojauc, vai jāļauj sabrukt. Lētāk un gudrāk ir to vietā uzcelt citu ēku.

Turpinājumā ielūkosimies Krievijas ēkā. Kādi ir pamati, uz kuriem tā stāv, kāds ir sienu stāvoklis un pārbaudīsim jumtu.

Nams

Krievijas pamatu stāvokli aplūkošu no 1990. gada, kad aktīvi iesaistījos politiskās norisēs, līdz 1998. gadam, kad sāku izdot laikrakstu «Latvietis Latvijā». Sienu stāvokli - no 1998. gada maksātnespējas Krievijā līdz 2008. gada krīzei, un no 2008. gada līdz šodienai ielūkosimies bēniņos.

Lūkojoties uz pamatiem, secinu, ka laikā no 1990. gada līdz 1998. gadam Krievijas ekonomika samazinājās par 45%. ASV no 1929. līdz 1933. gadam samazinājās par 24% un amerikāņi to uzskata par lielo recesiju. Tad kā nosaukt to, kas notika ar Krievijas pamatiem šai laikā?

Nākamajā posmā Krievijas sienās bija vērojama stabila izaugsme, jo no zemes dzīlēm iegūtais kļuva dārgāks. Šai laikā Krievijas iekšzemes kopprodukts dubultojās un pieauga līdz 99.7%.

Iekšzemes kopprodukts

IKP nav valsts ekonomiskās izaugsmes rādītājs, bet ir tikai viens no rādītājiem, kas jāņem vērā, vērtējot ekonomisko stāvokli valstī.

Labāk par IKP ekonomisko situāciju valstī atspoguļo NKP jeb nacionālais kopprodukts, kurā ir iekļautas visas valstij piederīgās ražotnes, arī tās, kuras atrodas citās valstīs. NKP nav iekļautas citām valstīm piederīgās ražotnes, kas atrodas attiecīgās valsts teritorijā. Taču NKP analīze saprotamu iemeslu dēļ netiek popularizēta, un man tādi dati nav pieejami. IKP valsts izsaimniekotājiem ir daudz izdevīgāks, jo pat pilnīgi visas valstī esošās ražotnes un resursus var pārdot ārzemniekiem un vienalga atskaitēs valsts ekonomika pastāvēs.

Bēniņi

Ja ielūkojamies bēniņos, tad secinām, ka laika posmā no 2008. gada līdz mūsdienām iekšzemes kopprodukta pieaugums ir gandrīz četri procenti.

Līdzko Krievija par saviem pilsoņiem uzskatīja arī Krimas iedzīvotājus un Krievijas statistika iekļāva tos savos aprēķinos, iekšzemes kopprodukta izaugsme samazinājās. Ja 2010. gadā iekšzemes kopprodukta pieaugums bija desmit procentu, tad visā laikaposmā no 2008. gada līdz 2018. gadam tikai 3.8%. Tas nozīmē, ka izaugsmes kritums bēniņos bija aptuveni piecdesmit reizes.

Ja aplūko māju kopumā, tad var secināt, ka pirmajā laika posmā kritums vidēji gadā bija 6.6%, tad pieaugums 7.2% un pēdējā posmā pieaugums 0.6% un 0.4%, ja izdala uz katru iedzīvotāju.

Ja skatās uz patēriņa rādītājiem, tas ir, nevis uz to, ko saražo, bet ko un cik patērē, tad vislielākais patēriņš bija 2014. gadā. No 2014. gada četros gados patēriņš ir samazinājies par sešiem procentiem.

Demogrāfija

Demogrāfiskā situācija valstī ir atkarīga arī no tā, cik nacionāla vai antinacionāla ir valsts politika. Valsts var būt samērā nabadzīga, bet, ja tā nodokļu naudu novirzīs nevis bezjēdzīgu, būvju celtniecībai un citiem valsts izzagšanas projektiem, bet sociāliem mērķiem (medicīnai, izglītībai, ģimeņu atbalstam), tad dzimstības līknes lejupslīde mazināsies.

Krievijā līdz 2012. gadam, mirstība pārsniedza dzimstību. 2012. gadā mirušo un dzimušo skaits bija vienāds. Krievija pārstāja izmirt. Vai uz krievu rēķina vai kādas citas tautības, par to citreiz. Kopējā aina bija tāda, ka katru gadu no diviem tūkstošiem līdz divdesmit tūkstošiem dzima vairāk nekā mira. Tas neturpinājās ilgi.

No 2015. gada rudens sākās tas, ko mēdz saukt par demogrāfisko krīzi un katastrofu. Sākumā tie bija 2.5% gadā. Tas nozīmē, ka par tik mazāk dzima. Šādas pārmaiņas dzimstībā, jo mirstība daudz nemainās, saistītas nevis ar naudas trūkumu vai kādiem citiem saimnieciskiem aprēķiniem, bet ar apzinātu lēmumu nelaist pasaulē bērnus. Nedzemdēt bērnus, jo cilvēki jūt, ka valsti gaida lieli satricinājumi un kari.

Šis lūzums cilvēku pasaules skatījumā notika tad, kad Krievija turpināja karadarbību Ukrainā un sāka Sīrijā. Ja pavērosiet dažādu valstu statistiku, tad secināsiet, ka tā ir bieži – kad kāda valsts gatavojas karot vai karo, dzimstība krītas.

Acīmredzams ir, ka tieši karadarbības - gan esošās, gan paredzamās nākotnē - ir tās, kuras liek krieviem Krievijā atteikties no bērnu laišanas pasaulē.

Tas nav pamatojams ar finanšu krīzi, jo krīze sākās ātrāk, tas nav izskaidrojams ar patēriņa samazināšanos, jo arī tas sākās agrāk, tā nav rubļa devalvācija, tā notika 2012. gadā un vēlāk.

Rublis

Valsts bojāeju veicināja arī mēģinājumi norobežoties no ASV dolāriem un pāriet uz norēķiniem citās valūtās. Gribam vai ne, bet naftas cenas un citas izejvielas pasaulē ir pieņemts rēķināt ASV dolāros. Varam atminēties deviņdesmitos, kad vēl nebija lata, dzīvokļu cenas, mašīnu cenas un citu vērtējām dolāros.

Krievija centās izvedot citu valūtu kursu, kurš nebūtu pakļauts dolāra uzvaras gājienam. Šādi mēģinājumi bija arī iepriekš, un to rezultātā (pēdējos trīsdesmit gados) pret ASV dolāru rubļa pirktspēja samazinājās 511 reizes. Mēģinājumi atkārtoti iekāpt tai pašā grāvī noveda pie tā, ka rubļa pirktspēja vēl samazinājās.

Kopprodukts

Vēl viens rādītājs ir Krievijas iekšzemes kopprodukta īpatsvars pasaules kopproduktā. Pēdējo desmit gadu laikā šis rādītājs no 2.5% samazinājās līdz 1.9%. Tas nozīmē, ka viena astotā vai septītā (kā nu kurš rēķina) pasaules daļa spēj saražot tikai divus procentus no pasaulē ražotā. Šai aprēķinā ir iekļautas pat daudzas tādas valstis, kur liels vairums iedzīvotāju dzīvo primitīvos mitekļos vai zaru būdās. Pat tie pamanās ražot vairāk nekā Krievija.

1.9% rādītājs Krievijā nav bijis nekad. Pat Pētera pirmā laikā ap 1700. gadu Krievijas ieguldījums pasaules ekonomikā bija lielāks, tas bija 2.15%! Šodienas Krievijas īpatsvars pasaulē ir mazāks, nekā tas bija, kad Krievijas cars karoja Narvā.

Kāpēc? Kāpēc tā ir noticis un notiek?

Ekonomiskā izaugsme

Bieži ir tā, ka valsts ekonomiskā izaugsme ir atkarīga ne tikai no tā, cik brīvību ir valstī, bet arī no tā, cik nacionāla vai tieši otrādi – kosmopolītiska ir valsts pārvalde un tās piekoptā ekonomiskā politika.

Brīvības jēdziens mūsdienās bieži tiek aizstāts ar izkropļotu un pārprastu brīvību jeb liberālismu. Parasti tā aizsegā valsts ekonomika tiek grauta (kā tas ir noticis ar Latviju), kur brīvības vārdā brīvība tiek ierobežota vai pat pilnīgi likvidēta.

Politiskās brīvības

Un tomēr galvenais faktors, kas to ietekmē, ir politiskās brīvības. Jo to mazāk, jo mazāks kopprodukts, jo vairāk korupcijas un mazāk uzņēmējdarbības, jo mazāk ekonomiskās izaugsmes. Visa valsts eksistē tikai tam, lai pie varas esošs loks cilvēku, apspiežot tautu, dzīvotu pārtikušu dzīvi, turot tautu bezierunu paklausībā.

Jo vairāk brīvību ir valstī, jo veiksmīgāk tā aug ekonomiski, un otrādi, jo mazāk tajā brīvību, jo mazāka ekonomika.

Citiem vārdiem sakot, ja vēlamies panākt, lai valstī ir ekonomikas pieaugums un pieaug patēriņš, tātad ir augsts dzīves līmenis, tad to visvairāk ietekmē politiskās brīvības valstī. Šie divi rādītāji ir likumsakarīgi. Ja gribam, lai cilvēki dzīvo labāk, ir jāpalielina politiskās brīvības un jāsamazina valsts loma.

Ja mērķis ir pretējs, tad jāsamazina politiskās brīvības, preses brīvību, iespēju piedalīties valsts pārvaldīšanā, valsts ierēdņu un ievēlēto kontrolē. Tad ekonomikas izaugsme apstāsies, un sāksies posts, cilvēki būs spiesti pamest valsti, lai izdzīvotu. Tieši tas ir noticis Latvijā un daudz lielākā mērā Krievijā, kuras zirnekļa tīkli ir pārņēmuši Latviju.

Krievijas loma un ietekme pasaulē ir daudz lielāka nekā tās reālais ieguldījums un sniegums. Kā to Krievija panāk? Tikai ar draudiem, militāru spēku un agresijām pret citiem, kā arī, izmantojot plašu Rietumu valstu vadītāju dažādu līmeņu uzpirkšanu un piespiešanu kalpot Krievijas interesēm.

Secinājumi

Iespējams, ka kāds vai kādi, dārgi maksājot, renovēs šo namu, kurš saucas Krievija, palielinās tur politiskās brīvības un caur to padarīs mazāk bīstamu pasaulei vai tā bruks, radot daudz būvgružu, kuru putekļos varam nosmakt arī mēs.

Man nav pamata būt optimistam šai jautājumam, un es paredzu, ka notiks Krievijas sabrukšana. Laicīgi iesaku nodrošināties ar elpošanas palīglīdzekļiem, lai pārdzīvotu lielo putekļu laiku, un turēt lāpstas gatavībā, lai ir ar ko iztīrīt ielas un pagalmus.

Novērtē šo rakstu:

42
77

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...