Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tiesas spriedums, kas liek atsaukt izplatītās nepatiesās ziņas un atmaksāt pretējās puses tiesas izdevumus 480 eiro apmērā, - šādi ir beigusies nepilnus trīs gadus ilgā Latvijas Televīzijas tiesāšanās, nevēloties atzīt, ka 2014. gada sižetā par „Laimdotas Straujumas preses sekretāres Džeinas Tamuļevičas pornogrāfisko video” ir pausta nepatiesa, nomelnojoša informācija. Līdz ar to par LTV darbinieces Oditas Krenbergas (attēlā) izplatītajām nepatiesajām ziņām tiks samaksāts vismaz daļēji no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Pietiek šodien publicē pilnu otrās instances tiesas spriedumu, kas cita starpā arī uzskatāmi demonstrē, kā top „ziņas” sabiedriskajā televīzijā.

Spriedums Latvijas Republikas vārdā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Gvido Ungurs, tiesnese Ilze Ošiņa, tiesnese Gunta Ozoliņa ar tiesas sēdes sekretāri Māru Bērziņu,

piedaloties prasītāja Lato Lapsas pārstāvei advokātei Dainai Purvai un atbildētāju Oditas Krenbergas un valsts SIA „Latvijas Televīzija” pārstāvei advokātei Lindai Bīriņai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Lato Lapsas prasībā pret valsts SIA „Latvijas Televīzija” un Oditu Krenbergu par nepatiesu ziņu atsaukšanu un atvainošanos sakarā ar valsts SIA „Latvijas Televīzija” apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 24.maija spriedumu.

Aprakstošā daļa

2014.gada 29.oktobrī Lato Lapsa cēlis Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret valsts SIA „Latvijas Televīzija” un Oditu Krenbergu par nepatiesu ziņu atsaukšanu un atvainošanos, norādot, ka valsts SIA „Latvijas Televīzija” darbiniece Odita Krenberga 2014.gada 1.oktobra raidījumā „Panorāma” paudusi par prasītāju šādas nepatiesas ziņas: „Laimdotas Straujumas preses sekretāres Džeinas Tamuļevičas pornogrāfiskais video – to [Lato] Lapsa savulaik nosūtījis Jurģim Liepniekam, Saskaņas kampaņas veidotājam”.

Prasītājs uzskata, ka tādējādi atbildētājas esot viņu ne tikai apmelojušas, bet arī nepatiesi apsūdzējušas kriminālnoziegumā – pornogrāfisku materiālu pretlikumīgā izplatīšanā.

Prasītājs norāda, ka viņa rīcībā nekad neesot bijis šāds pornogrāfisks video, tādēļ viņš nekad neesot tādu nosūtījis kādai personai, vēl vairāk – prasītājs nekad nevienai personai neesot nosūtījis vai citādā veidā nogādājis pornogrāfiska rakstura materiālus.

Prasītājs arī norāda, ka 2014.gada 2.oktobrī nosūtījis valsts SIA „Latvijas Televīzija” pieprasījumu raidījumā „Panorāma” atsaukt iepriekš minētās ziņas un atvainoties prasītājam un Latvijas sabiedrībai par šādu tīšu, apzinātu melu paušanu, kas neesot izdarīts, valsts SIA „Latvijas Televīzija” apgalvojot, ka 2014.gada 1.oktobra raidījumā „Panorāma” pārraidītais sižets par „melno” priekšvēlēšanu kampaņu esot ticis sagatavots, pamatojoties uz informāciju, kuru sižeta veidotājiem telefona sarunā sniedzis Jurģis Liepnieks, proti, ka videomateriālu par Ministru prezidentes preses sekretāri viņš esot saņēmis no prasītāja Lato Lapsas.

Prasītāja ieskatā atbilstoši pašas valsts SIA „Latvijas Televīzija” saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu apstiprinātajam rīcības kodeksam, žurnālistiem bija jāpārbauda visi fakti pirms to izplatīšanas, kas konkrētajā gadījumā neesot noticis. Ne atbildētāja Odita Krenberga, ne kāds cits valsts SIA „Latvijas Televīzija” darbinieks konkrētajā dienā neesot mēģinājis sazināties ar prasītāju, lai pārbaudītu faktu, kas publiski pausts ziņu formā, lai gan šādas iespējas atbildētājām bijušas.

Turklāt prasītājs uzskata, ka atbildētāja Odita Krenberga nepatiesās un apmelojošās ziņas par viņu paudusi nevis netīši, neuzmanības un nolaidības dēļ, bet apzināti un tīši, savukārt atbildētāja valsts SIA „Latvijas Televīzija” devusi viņai iespēju veikt šādu darbību, jo Jurģis Liepnieks esot apliecinājis prasītājam, ka nekad un nekādā formā neesot paudis to, ka prasītājs būtu viņam nosūtījis kādu pornogrāfisku materiālu.

Prasītājs arī norāda, ka atbildētāju izplatītās nepatiesās ziņas nodarījušas nopietnu kaitējumu prasītājam un viņa reputācijai, turklāt tas apstāklis, ka šīs melīgās un nepatiesās ziņas nav nekavējoties atsauktas, prasītājam esot radījis vēl papildu kaitējumu.

Pamatojoties uz Civillikuma 1635.panta pirmo daļu, 1649. un 2352.1pantu, prasītājs lūdzis tiesu atzīt par prettiesisku atbildētāju rīcību, publiski paužot un izplatot nepatiesas ziņas par prasītāju, un noteikt pienākumu atbildētājām desmit dienu laikā no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās pārraidīt raidījumā „Panorāma” šādu nepatieso ziņu atsaukumu, uzdodot to nolasīt atbildētājai Oditai Krenbergai un atbildētājas valsts SIA „Latvijas Televīzija” pārstāvim Ivaram Beltem: 1) „Es, Latvijas Televīzijas darbiniece Odita Krenberga, atsaucu šīs manis par Lato Lapsu paustās nepatiesās ziņas raidījumā „Panorāma” 2014.gada 1.oktobrī: „Laimdotas Straujumas preses sekretāres Džeinas Tamuļevičas pornogrāfiskais video – to [Lato] Lapsa savulaik nosūtījis Jurģim Liepniekam, Saskaņas kampaņas veidotājam.” Es, Odita Krenberga, atvainojos Lato Lapsam par viņa apmelošanu un visiem Latvijas Televīzijas skatītājiem par viņu maldināšanu. Es, Odita Krenberga, apsolu turpmāk tā vairs nerīkoties.” 2) „Es, Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, atvainojos Lato Lapsam par viņa apmelošanu Latvijas Televīzijas raidījumā „Panorāma” 2014.gada 1.oktobrī un visiem Latvijas Televīzijas skatītājiem par to, ka nespēju panākt Latvijas Televīzijas rīcības kodeksa normu ievērošanu. Es, Ivars Belte, apsolu turpmāk tā vairs nerīkoties.”

2016.gada 10.maija pirmās instances tiesas sēdē prasītājs atteicies no prasības pret atbildētājām daļā par atvainošanos un tās teksta nolasīšanu (lietas 1.sējuma 149.lapa).

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 24.maija spriedumu Lato Lapsas prasība tās uzturētajā daļā apmierināta daļēji, uzliekot par pienākumu atbildētājai valsts SIA „Latvijas Televīzija” desmit dienu laikā no tiesas sprieduma spēkā stāšanās atsaukt nepatiesās ziņas: „Laimdotas Straujumas preses sekretāres Džeinas Tamuļevičas pornogrāfiskais video – to Lapsa savulaik nosūtījis Jurģim Liepniekam, Saskaņas kampaņas veidotājam”, atsaukumu pārraidot raidījumā „Panorāma”. Tāpat no atbildētājas valsts SIA „Latvijas Televīzija” par labu prasītājam piedzīti tiesas izdevumi 280,11 euro, bet valsts ienākumos – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 27,41 euro. Savukārt prasība daļā pret Oditu Krenbergu noraidīta.

Pirmās instances tiesa, atsaucoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 50.panta pirmo daļu, 51.pantu, Satversmes 95., 100.pantu, kā arī likuma „Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās 1., 2., 4., 7., un 11.protokolu” 10.pantu un Civillikuma 1635.panta pirmo daļu, 2352.1 pantu, atzinusi, ka konkrētajā gadījumā vispirms nepieciešams izvērtēt, vai prasībā norādītais strīdus izteikums ir atzīstams par ziņu vai viedokli.

Pirmās instances tiesa nodibinājusi, ka 2014.gada 1.oktobra raidījumā „Panorāma” demonstrētais sižets, kurā izplatītās ziņas lūdz atsaukt prasītājs, ir pārraidīts sabiedrībai nozīmīgā laika periodā, proti, priekšvēlēšanu periodā, un veidots ar mērķi atspoguļot „melno” priekšvēlēšanu kampaņu, līdz ar to piesaistījis lielu auditoriju un skatītāju uzmanību. Tāpat tiesa secinājusi, ka atbildētājas Oditas Krenbergas ieskatā šajā sižetā apkopotā informācija bija sabiedrībai ļoti nozīmīga un svarīga un šī sižeta mērķis nav bijis vēstījums par prasītāju Lato Lapsu un liecinieku Jurģi Liepnieku, bet gan svarīga un sensacionāla informācija par ministru prezidentes sekretāri un viņas dalību pornogrāfiskā video.

Vērtējot strīdus izteikuma gramatisko interpretāciju, pirmās instances tiesa konstatējusi, ka Odita Krenberga izteikuma ietvaros nav atstāstījusi kādas citas personas (Jurģa Liepnieka) sniegtu informāciju par konkrēto gadījumu vai izteikusi savu viedokli (subjektīvu vērtējumu) par to, ka videomateriāls, kas tiek apspriests sižetā, iespējams, ir pornogrāfiska satura un žurnāliste no kādas citas personas ir saņēmusi informāciju par to, ka prasītājs Jurģim Liepniekam ir nosūtījis šādu videomateriālu. Tiesa konstatējusi, ka žurnāliste sižetā apgalvojuma formā paziņo informāciju par to, ka prasītājs ir nosūtījis Jurģim Liepniekam pornogrāfisku video, nekomentējot, ka paustais apgalvojums, iespējams, ir viņas viedoklis.

Pirmās instances tiesa kritiski vērtējusi atbildētājas Oditas Krenbergas tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus par to, ka viņas izteikums nav uzskatāms par ziņu, jo ticis izteikts atstāstījuma formā „nosūtījis”, savukārt gadījumā, ja tā būtu ziņa, atbildētāja būtu izmantojusi formu „nosūtīja”. Tiesa konstatējusi, ka šāds arguments neatbilst latviešu valodas gramatikas noteikumiem par darbības vārdu atstāstījuma izteiksmes salikto laiku formas veidošanu, proti, darbības vārda „nosūtīt” atstāstījuma izteiksmes saliktais laiks ir „esot nosūtījis”, ko atbildētāja nav izmantojusi sižetā.

Tāpat pirmās instances tiesas ieskatā par to, ka strīdus sižeta mērķis bija ziņu sniegšana skatītājiem, liecinot atbildētājas Oditas Krenbergas rakstveida paskaidrojumos un tiesas sēdē norādītais, ka, gatavojot sižetu, viņa ir veikusi žurnālista izpēti, pārbaudījusi sniegto informāciju pie sev uzticama ziņu avota Jurģa Liepnieka, kā arī apmeklējusi Lato Lapsas sarīkotu preses konferenci.

Ievērojot minēto, pirmās instances tiesa atzinusi, ka atbildētāja raidījumā „Panorāma” apgalvojuma formā ir izteikusi ziņas par prasītāju kā personu, kura rīcībā bija pornogrāfisks video un to, ka viņš šādu videomateriālu ir nosūtījis citai personai, ko tiesas ieskatā neitrāls skatītājs uztvertu kā žurnālistes veikto faktu apkopojumu un apgalvojumu, kas satur skaidru vēstījumu, proti, ziņu, nevis viedokli.

Tāpat pirmās instances tiesa uzskatījusi, ka no lietā iesniegtajiem pierādījumiem un tiesas sēdē noskaidrotā neizriet, ka atbildētājām, gatavojot sižetu, varēja būt pilnīga pārliecība, ka informācija, kuru žurnāliste gatavojas paust sižetā, ir patiesa.

Pirmās instances tiesa nodibinājusi, ka prasītājs 2014.gada 1.oktobrī sasauktajā preses konferencē, uz kuru bija ieradusies arī Odita Krenberga, pretēji atbildētājas secinātajam, nav izteicis apgalvojumu par to, ka viņa rīcībā ir bijis un ka viņš ir publicējis ministru prezidentes preses sekretāres pornokastinga video.

Tāpat pirmās instances tiesa nodibinājusi, ka arī liecinieks Jurģis Liepnieks tiesas sēdē liecināja, ka prasītājs Lato Lapsa viņam nekad nav nosūtījis ne pornogrāfisko video, ne saiti uz šādu video, par ko viņš viennozīmīgi esot informējis Oditu Krenbergu telefona sarunas laikā 2014.gada oktobrī. Liecinieks norādījis, ka stāsts par ministru prezidentes preses sekretāri sācies ar to, ka kāds radījis partijas „Vienotība” pseido reklāmas ar mājienu vai ziņu par to, ka šādi kompromitējoši videomateriāli vai fotogrāfijas eksistē. Saikne uz šo reklāmu bijis tas, ko Lato Lapsa, reaģējot uz liecinieka izteikumiem un interesi sociālajos tīklos, nosūtījis, taču atbildētāja esot sapratusi to, ko viņa esot gribējusi saprast un kas neatbilstot liecinieka teiktajam.

Ievērojot minēto, pirmās instances tiesa atzinusi, ka atbildētājas Oditas Krenbergas izteiktais apgalvojums par to, ka viņa preses konferencē ir saņēmusi nepārprotamu informāciju, ka pornogrāfisko video prasītājs Lato Lapsa ir nosūtījis vai nodevis citā veidā Jurģim Liepniekam, nav pierādīts.

Pirmās instances tiesa arī secinājusi, ka atbildētāja Odita Krenberga tiesas sēdē vairākkārt ir norādījusi, ka pati ir izdarījusi secinājumu par to, ka prasītājs ir nosūtījis videomateriālu Jurģim Liepniekam. Arī sniedzot paskaidrojumus par telefona sarunu ar liecinieku, atbildētāja norādījusi, ka neuzskatīja, ka jautājums būtu atkārtoti jāprecizē, jo viņai viss bijis skaidrs.

Tādējādi pirmās instances tiesa uzskatījusi, ka atbildētāja Odita Krenberga, gatavojot sižetu par priekšvēlēšanu kampaņu un iekļaujot tajā informāciju par to, ka Lato Lapsa ir nosūtījis videomateriālu Jurģim Liepniekam, nav veikusi visas nepieciešamās darbības, lai pārbaudītu šī izteiktā apgalvojuma patiesību.

Tāpat pirmās instances tiesa atzinusi, ka prasītājs nevar pierādīt negatīvu faktu, proti, to, ka viņa rīcībā nav bijis pornogrāfiskais video un ka viņš to nav nosūtījis Jurģim Liepniekam (negativae non probantus), savukārt atbildētājas nav pierādījušas savus apgalvojumus par to, ka prasītājs ir kādai personai nosūtījis pornogrāfisku video, proti, ministru prezidentes preses sekretāres pornogrāfisko video, par ko veidots stāsts 2014.gada 1.oktobra raidījuma „Panorāma” sižetā par priekšvēlēšanu kampaņu.

Vērtējot jautājumu par to, vai šādu ziņu, par kuru patiesumu atbildētājas nav iesniegušas pierādījumus, izplatīšana ir nodarījusi prasītājam goda un cieņas aizskārumu, pirmās instances tiesa ņēmusi vērā, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā noteikto par erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu izgatavošanas un izplatīšanas noteikumu pārkāpšanu personas saucamas pie administratīvās vai kriminālatbildības. Tā kā konkrētajā gadījumā valsts SIA „Latvijas Televīzija” vienā no populārākajiem raidījumiem „Panorāma” ir pārraidīta ziņa par to, ka prasītājs ir nosūtījis kādai personai pornogrāfisku video, tiesa uzskatījusi, ka šāds apgalvojums viennozīmīgi negatīvi ietekmē sabiedrisko vērtējumu par prasītāju, ņemot vērā pornogrāfijas un personu, kas saistītas ar pornogrāfijas izplatīšanu, nosodošo vērtējumu sabiedrībā.

Pirmās instances tiesas ieskatā apstāklis, ka pēc sižeta pārraidīšanas nav parādījušies komentāri par pārraidīto ziņu, nav pamats apgalvojumam, ka prasītāja reputācija nav aizskarta. Tiesa arī norādījusi, ka atbildētājas tiesas sēdē nav apstrīdējušas prasītāja paskaidrojumus, ka viņam pazīstamas personas ir uzdevušas jautājumus par viņa saistību ar pornogrāfijas izplatīšanu.

Pirmās instances tiesa norādījusi, ka, publicējot sabiedriski nozīmīgu informāciju, ir jāievēro tas, lai netiktu aizskarta kādas trešās personas reputācija un tiesības, taču konkrētajā gadījumā atbildētājas nav pierādījušas raidījumā „Panorāma” izplatītās ziņas patiesumu, līdz ar to tiesa atzinusi, ka saskaņā ar likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 21.panta pirmo, piekto un sesto daļu un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 51.pantu ir pamats atbildētājai valsts SIA „Latvijas Televīzija” uzlikt par pienākumu atsaukt nepatiesās strīdus ziņas, atsaukumu pārraidot raidījumā „Panorāma”.

Savukārt prasību daļā pret Oditu Krenbergu pirmās instances tiesa noraidījusi, jo atzinusi, ka atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 50. un 51.pantam nepatiesu ziņu atsaukumu izplata elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas konkrētajā gadījumā ir valsts SIA „Latvijas Televīzija”.

Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu iesniegusi atbildētāja valsts SIA „Latvijas Televīzija”, pārsūdzot to prasības apmierinātajā daļā un lūdzot prasību noraidīt pilnīgi.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesa neesot pareizi piemērojusi kritērijus ziņu nošķiršanai no viedokļa. Atbildētāja norāda, ka atšķirībā no ziņām, kas ir datu, faktu, skaitļu, informācijas kopums, viedoklis atspoguļojot subjektīvu vērtējumu par kādu personu, tās darbību vai kādu notikumu, turklāt atbilstoši tiesu praksei viedoklis varot veidoties kā no patiesiem faktiem, tā kļūdainām ziņām, nepatiesas informācijas vai arī abējādi. Turklāt jebkādi ierobežojumi vārda brīvībai esot jāinterpretē šauri un to nepieciešamībai jātiek pārliecinoši pierādītai.

Atbildētāja uzskata, ka konkrētajā gadījumā strīdus izteikums esot žurnālistes secinājums jeb viedoklis par to, kādā veidā Jurģis Liepnieks, kas bija Saskaņas centra kampaņas veidotājs, pirms Saeimas vēlēšanām uzzināja par ministru prezidentes preses sekretāres pornogrāfisko video, kura faktiskā bāze esot gan paša prasītāja preses konferencē izskanējusī informācija, gan arī telefona sarunā ar Jurģi Liepnieku noskaidrotā informācija.

Atbildētājas ieskatā, izvērtējot strīdus izteikumu, jāņem vērā tā kopējais konteksts, proti, ka tas tika veidots pāris dienas pirms Saeimas vēlēšanām par tā saukto „melno” priekšvēlēšanu kampaņu un tajā izmantotajām metodēm oponentu diskreditēšanai. Cita starpā skatītāji esot informēti arī par ministru prezidentes preses sekretāres videomateriāla izmantošanu partijas „Vienotība” parodiju reklāmās. Sižetā tikuši pieminēti dažādi melnās priekšvēlēšanu kampaņas paņēmieni, kuru potenciālo ietekmi uz vēlētājiem analizējušas vairākas tajā intervētās personas, tika apkopoti dažādi viedokļi par to, vai šādas kampaņas var sasniegt cerēto rezultātu un diskreditēt oponentus, vai arī panākt gluži pretēju efektu. Tādējādi no paša sižeta konteksta un tā mērķa esot skaidri redzams, ka tika apkopoti viedokļi par attiecīgajām kampaņām.

Tāpat atbildētāja uzskata, ka attiecībā par pašu strīdus izteikumu esot jāņem vērā konteksts, kādā tas vispār tika pieminēts, proti, tā kā Jurģis Liepnieks bija partijas „Saskaņas centrs” kampaņas veidotājs, sabiedrībā valdījis priekšstats, ka tieši viņš ir saistīts ar attiecīgajām parodiju reklāmām, kurās ietverti kadri no ministru prezidentes preses sekretāres dalības pornogrāfiska rakstura kastingā. Turklāt Jurģis Liepnieks publikācijā „Straujumas preses sekretāres vagīnu tuvplānā var aplūkot ikviens” bija ievietojis pornogrāfiska rakstura attēlus no minētā video. Atbildētāja arī norāda, ka pats prasītājs 1.oktobra preses konferencē esot uzsvēris, ka šo video nav nopludinājis Jurģis Liepnieks, jo pirmais par to esot uzzinājis tieši pats prasītājs. Tā kā minēto Jurģis Liepnieks telefoniski esot apstiprinājis, žurnāliste sižetā esot ietvērusi strīdus izteikumu kā komentāru par to, kā Jurģis Liepnieks uzzinājis par šo video.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka arī pati žurnāliste savam komentāram, kas bija izteikts strīdus izteikuma formā, esot piešķīrusi viedokļa statusu, nepretendējot uz jebkādu ziņu izplatīšanu par prasītāju. Tādējādi atbildētājas ieskatā no visa sižeta un ar to saistīto notikumu konteksta neitrālam skatītājam esot skaidrs, ka atbildētāja neesot sniegusi nekādas konkrētas ziņas par prasītāju.

Atbildētājai neesot saprotams, no kādiem apstākļiem tiesa izdarījusi secinājumu, ka neitrāls skatītājs strīdus izteikumu uztvertu kā žurnālistes veikto faktu apkopojumu un apgalvojumu, kurš satur skaidru vēstījumu (ziņas), nevis viņas viedokli par šo jautājumu, tomēr jebkurā gadījumā esot jāņem vērā, ka neitrāla skatītāja kritērijs ir tikai viens no vērtējamajiem kritērijiem, un būtiskākais esot izteikuma kopējais konteksts.

Atbildētāja norāda, ka tai neesot skaidrs, uz kādu pierādījumu pamata tiesa ir secinājusi, ka 2014.gada 1.oktobra raidījumā „Panorāma” ietvertais sižets par „melno” priekšvēlēšanu kampaņu ir piesaistījis lielu auditoriju un skatītāju uzmanību, vienlaikus arī norādot, ka tiesa kā būtiskāko pamatu strīdus izteikuma atzīšanai par ziņām esot ņēmusi vērā tieši izteikuma gramatisko interpretāciju, nevis kopējo kontekstu, kā to paredz judikatūra.

Atbildētāja arī norāda, ka apgalvojuma forma neesot pamats izteikuma atzīšanai par ziņām, turklāt neesot samērīgi visos gadījumos norādīt, ka publikācijā persona izsaka viedokli. Turklāt, tiesai, lai konstatētu, vai strīdus izteikums atbilst jēdzienam „ziņas” vai „viedoklis”, esot jāanalizē publikācijas konteksts un tas, kā to varētu uztvert vidusmēra lasītājs.

Konkrētajā gadījumā ar strīdus izteikumu žurnāliste esot paudusi savu secinājumu pieņēmuma formā, kas plašākā izklāstā būtu jāsaprot tādējādi, ka pēc žurnālistes rīcībā esošās informācijas (faktiskās bāzes) viņa ir izdarījusi secinājumu (pieņēmumu), ka Jurģis Liepnieks par video esamību esot uzzinājis no prasītāja. Atbildētāja norāda, ka televīzijas sižets esot jāveido ļoti koncentrēti, bez liekvārdības, tādēļ būtu absurdi katrā sižetā cita starpā pausto izteikumu pamatot ar žurnālista rīcībā esošo faktisko bāzi un izskaidrot, kādā veidā žurnālists ir nonācis pie konkrēta secinājuma, vienlaikus norādot, ka tiesas uzdevums ir izvērtēt, vai žurnālists ir sniedzis nepatiesas ziņas par kādu personu, vai arī no lietas apstākļiem ir redzams, ka žurnālists darbojās labā ticībā un pastāvēja konkrēti notikumi un apstākļi, no kuriem žurnālists varēja nonākt pie attiecīga secinājuma, kā tas esot konkrētajā gadījumā.

Atbildētāja par nepamatotu uzskata pirmās instances tiesas secinājumu, ka žurnālistes rīcība, veicot informācijas pārbaudi, apliecina, ka sižeta mērķis bija ziņu sniegšana skatītājiem un ka no lietas materiāliem neizrietot, ka žurnālistei varēja būt pilnīga pārliecība, ka šī informācija, kuru viņa gatavojas paust sižetā, ir patiesa. Atbildētāja norāda, ka žurnālists vāc un apkopo informāciju ne tikai lai sniegtu ziņas, bet arī lai varētu izdarīt savus secinājumus, sniegt savus komentārus jeb viedokli. Žurnālista izpētes un pārbaudes apjoms var atšķirties atkarībā no jautājuma nozīmīguma, taču atbilstoši tiesu praksei arī, lai paustu viedokli, jo īpaši asu vai kritisku, žurnālista rīcībā esot jābūt faktiskajai bāzei, uz kuras pamata attiecīgais viedoklis ir izteikts.

Tādējādi atbildētājas ieskatā tiesas norādītais skaidri parādot, ka žurnāliste rīkojusies labā ticībā, darījusi visu iespējamo, lai apkopotu faktisko bāzi, kas bija par pamatu strīdus izteikumam. Savukārt apstāklis, ka žurnāliste nevarēja būt pilnīgi pārliecināta par saviem secinājumiem, nemainot to, ka konkrētajā gadījumā faktiskā bāze bijusi pilnībā pietiekama strīdus izteikuma paušanai. Ņemot vērā, ka žurnāliste neesot bijusi un nemaz neesot varējusi būt klāt jebkādai komunikācijai starp prasītāju un Jurģi Liepnieku, tad pilnīgu pārliecību jeb absolūto patiesību par notikumu gaitu viņa nebūtu varējusi noskaidrot ne ar kādām žurnālistiskām darbībām.

Atbildētāja arī nepiekrīt pirmās instances tiesas sniegtajam liecinieka Jurģa Liepnieka liecības vērtējumam, jo, pat tad, ja ir radies pārpratums Jurģa Liepnieka un Oditas Krenbergas starpā par to, ka Jurģis Liepnieks ar video materiālu ir domājis parodiju reklāmas, nevis oriģinālo video materiālu, esot skaidri redzams, ka žurnāliste labā ticībā darījusi visu iespējamo, lai apkopotu faktisko bāzi par notikušo attiecībā uz pornogrāfisko video.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka tiesa devusi priekšroku Jurģa Liepnieka liecībām, jo viņš brīdināts par atbildību par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, taču konkrētā telefona saruna notika starp diviem cilvēkiem, līdz ar to esot tikai divi cilvēki, kas var liecināt par sarunas saturu, un Jurģa Liepnieka liecībai netiktu dota priekšroka, ja Odita Krenberga liecinieces statusā sniegtu savus paskaidrojumus, tomēr kā atbildētājai viņai šāda iespēja esot liegta.

Ievērojot, ka preses konferencē un portāla puaro.lv publikācijās tika skaidri norādīts, ka video materiāls jau ilgstoši bija pieejams interneta vietnēs, kā arī to, ka Jurģis Liepnieks savā publikācijā norādījis, kur video materiāls ir atrodams, atbildētāja secina, ka strīdus izteikumā lietotie vārdi „nosūtījis [video] Jurģim Liepniekam, kurš to arī publicējis” attiecas uz saiti jeb vietni, kur bija pieejams pornogrāfiskais video materiāls.

Atbildētāja uzskata, ka kritiski esot vērtējama liecība, ka Jurģis Liepnieks, uzzinot no prasītāja par pornogrāfiskā video esamību, pats to ir meklējis tā vietā, lai šo informāciju iegūtu no prasītāja, kuram tā nenoliedzami esot bijusi. Vienlaikus atbildētāja norāda, ka liecinieks arī neesot spējis atcerēties, kādā veidā tieši viņš ir atradis šo video materiālu, līdz ar to esot secināms, ka lietā nav strīda par to, ka Odita Krenberga ar pornogrāfisko video jebkad būtu domājusi video kasetē, CD matricā, zibatmiņā vai jebkādā citā materiālā formā ietvertu video materiālu. Turklāt žurnāliste neesot varējusi nezināt, ka video jau ilgstoši atradās un bija publiski pieejams interneta vidē, līdz ar to vienīgais jautājums, kas varēja rasties, bija – kurš pirmais uzzināja par šāda video esamību un kā par šāda video esamību uzzināja Jurģis Liepnieks, kurš attēlus no šī video un informāciju par to, kā šo video atrast, nopublicēja savā rakstā, kurš tika atspoguļots arī 1.oktobra raidījuma „Panorāma” sižetā. Līdz ar to atbildētāja uzskata, ka nav pamatots pārsūdzētajā spriedumā vairākkārt norādītais, ka tiesa nevar pārliecināties, ka prasītājam šāds video būtu bijis un viņš to kādam būtu nosūtījis, un ka prasītājs nevar pierādīt negatīvu faktu.

Atbildētāja arī uzskata, ka nav nekāda tiesiska pamata strīdus izteikumu vērtēt tik šauri un tik gramatiski, ja lietas apstākļi un viss konteksts norāda, ka Odita Krenberga strīdus izteikumu nekad nebija domājusi kā apgalvojumu par faktu, ka prasītājs ir sūtījis Jurģim Liepniekam pornogrāfisko video materiālu.

Ievērojot minēto, atbildētāja norāda, ka pirmās instances tiesa esot nepamatoti secinājusi, ka strīdus izteikums ir atzīstams par ziņām, kuru atbilstību patiesībai atbildētāja nav pierādījusi. Atbildētāja strīdus izteikuma formā esot izplatījusi viedokli, nevis ziņas.

Atbildētāja arī uzskata, ka pirmās instances tiesa nepamatoti atzinusi, ka prasītājam ir nodarīts goda un cieņas aizskārums, norādot, ka neesot nekāda tiesiska pamata uzskatīt, ka konkrētajā situācijā goda un cieņas aizskārums būtu prezumējams.

Atbildētājas ieskatā prasītājs lietā nav iesniedzis pierādījumus, ka strīdus izteikums ir grāvis viņa reputāciju, mazinājis sabiedrisko novērtējumu vai radījis citādi nelabvēlīgas sekas. Pirmās instances tiesa bez jebkāda pamata esot piešķīrusi ticamību prasītāja apgalvojumam, ka viņam pazīstamas personas ir uzdevušas jautājumus par viņa saistību ar pornogrāfijas izplatīšanu, norādot, ka atbildētāji šādu apgalvojumu nav apstrīdējuši, lai gan atbildētāja nekad neesot atzinusi par ticamu vai pierādītu prasītāja goda un cieņas aizskārumu. Turklāt, pat tad, ja prasītājam pazīstamas personas būtu uzdevušas šādu jautājumu, kas neesot lietā pierādīts, pilnībā neesot skaidrs, kā šāds jautājums liecinot par sabiedriskā vērtējuma par prasītāju samazinājumu. Atbildētājai neesot arī skaidrs, no kā izriet secinājums, ka šāds jautājums, ja tāds būtu bijis, ir radies no strīdus izteikuma, nevis paša prasītāja darbībām, piemēram, organizētās preses konferences, kurā prasītājs detalizēti stāstījis, kā informācijas avoti ir viņu informējuši par pornogrāfiskā video materiāla esamību.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka civiltiesību teorijā un praksē ar godu saprot personības sabiedrisko novērtējumu, kura mēraukla ir paša indivīda uzvedība, viņa attieksme pret sociālajām un garīgajām vērtībām, sabiedrību, līdzcilvēkiem, savukārt cieņa ir cilvēka pašnovērtējums, kurš pamatojas uz tam ieaudzinātajām un piemītošajām īpašībām, līdz ar to jautājumu par iespējamo prasītāja goda un cieņas aizskārumu nevarot skatīt atrauti no paša prasītāja uzvedības, attieksmes pret vērtībām, sabiedrību un līdzcilvēkiem, un viņam piemītošajām īpašībām.

Atbildētāja uzskata, ka paša prasītāja publicistiskā darbība tikusi pretrunīgi vērtēta, viņa rakstības un darbības stils esot provokatīvs un citas personas apvainojošs, līdz ar to esot absurds, ka prasītājs cenšas pamatot sava goda aizskārumu ar strīdus izteikumu.

Prasītājs Lato Lapsa rakstveida paskaidrojumos par apelācijas sūdzību norāda, ka apelācijas sūdzību neatzīst.

Atsaucoties uz tiesu prakses apkopojumu „Tiesu prakse lietās par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību” un Latviešu literatūras valodas vārdnīcas skaidrojumu, prasītājs norāda, ka nepiekrīt apelācijas sūdzības argumentam, ka tiesa nav pareizi piemērojusi kritēriju ziņu nošķiršanai no viedokļa un ka strīdus izteikums ir viedoklis, jo atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību judikatūrai lietās par goda un cieņas aizskaršanu un nepatiesu ziņu publicēšanu ir nepieciešams rūpīgi nošķirt ziņas jeb faktus no viedokļa. Fakti ir pakļaujami patiesības pārbaudei, un to pastāvēšana var tikt pierādīta, turpretī viedoklis nav pakļaujams patiesības pārbaudei.

Prasītājs norāda, ka viss raidījuma „Panorāma” sižets par „melno” priekšvēlēšanu kampaņu tika ilustrēts un pamatots ar konkrētiem faktiem un ziņām, kas esot reālas, pārbaudāmas un uzskatāmas darbības. Viens no faktiem – Lato Lapsa izdevis avīzi (sižetā konkrēti parādot Lato Lapsu ar avīzi rokā), izsakot apgalvojumu: „Laimdotas Straujumas preses sekretāres Džeinas Tamuļevičas pornogrāfiskais video – to Lapsa savulaik nosūtījis Jurģim Liepniekam, Saskaņas kampaņas veidotājam”.

Prasītājs arī norāda, ka, skatoties uz strīdus izteikumu kā ziņām jeb faktiem, kuri ir pakļaujami patiesības pārbaudei un kuru pastāvēšana var tikt pierādīta, varot secināt, ka tajā minētas divas reālas personas, kuras savā starpā veic konkrētu pārbaudāmu darbību, proti, nosūta. Tāpat esot iespējams pārbaudīt, pierādīt, ko nosūta veiktās darbības rezultātā. Tādēļ prasītāja ieskatā strīdus izteikums ir vērtējams kā ziņas, kuru patiesību atbildētāja nav pierādījusi.

Prasītājs nepiekrīt apelācijas sūdzības argumentam, ka atbildētājai Oditai Krenbergai bija pietiekoša faktiskā bāze, lai izdarītu secinājumu, kādā veidā Jurģis Liepnieks pirms Saeimas vēlēšanām uzzinājis par pornogrāfisko video, jo prasītājam neesot saprotams, par kādu faktiskās bāzes pietiekamību un profesionalitāti varot runāt situācijā, kurā, kā to tiesas sēdē paskaidrojusi atbildētāja, viņa nav ticējusi Lato Lapsas sasauktajā preses konferencē paskaidrotajam, kā viņa rīcībā nonācis ministru prezidentes preses sekretāres pornokastinga video, savukārt pieticis ar 47 sekunžu ilgu sarunu ar liecinieku Jurģi Liepnieku, lai atbildētāja apstiprinātu savas šaubas.

Prasītāja ieskatā, pretēji tiesu prakses apkopojumā „Tiesu prakse lietās par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību” norādītajam, apelācijas sūdzības iesniedzēja ir nepareizi uzskatījusi par nepamatotu pirmās instances tiesas atziņu, ka prasītājam ir nodarīts goda un cieņas aizskārums, norādot, ka, ja kāds apgalvo faktu, kas aizskar personas goda un cieņu, piemēram, piedēvējot šai personai konkrētas krimināli sodāmas darbības, tad šī fakta paudējam esot jāpierāda izteikumu atbilstība patiesībai.

Prasītājs uzskata, ka pirmās instances tiesa pareizi novērtējusi prasītāja goda un cieņas aizskārumu, jo, paužot strīdus izteikumu, atbildētāja esot publiski apsūdzējusi prasītāju pornogrāfisku materiālu pretlikumīgā izplatīšanā, tādā veidā ļoti plašai sabiedrības daļai pavēstot, ka prasītājs neievēro Pornogrāfijas ierobežošanas likuma 4.panta trešo daļu un 7.panta noteikumus. Par pornogrāfiska vai erotiska rakstura materiālu ievešanas, izgatavošanas un izplatīšanas noteikumu pārkāpšanu esot paredzēta atbildība arī Krimināllikuma 166.panta izpratnē.

Prasītājs arī norāda, ka lietā atbildētāja nav pierādījusi, ka raidījumā „Panorāma” minētais apgalvojums atbilst patiesībai.

Atsaucoties uz likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 21.panta pirmo un piekto daļu, prasītājs norāda, ka ziņas ir atsaucamas, ja tās ir nepatiesas, un likums nenoteic pienākumu pierādīt, ka tām jābūt godu un cieņu aizskarošām, norādot, ka līdzīgs regulējums ir arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 50. un 51.pantā.

Apelācijas instances tiesas sēdē atbildētājas valsts SIA „Latvijas Televīzija” pārstāve advokāte Linda Bīriņa, kura pārstāvēja arī atbildētāju Oditu Krenbergu, apelācijas sūdzību uzturēja uz tajā izklāstīto motīvu pamata, prasību neatzina.

Prasītāja Lato Lapsas pārstāve advokāte Daina Purva apelācijas instances tiesas sēdē apelācijas sūdzību neatzina, prasību tās apmierinātajā daļā uzturēja.

Motīvu daļa

Civillietu tiesas kolēģija, noklausījusies pušu pārstāvju paskaidrojumus, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, pārbaudījusi un novērtējusi lietai pievienotos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka Lato Lapsas prasība daļā pret valsts SIA „Latvijas Televīzija” par nepatiesu ziņu atsaukšanu ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Pirmās instances tiesas spriedums daļā, ar kuru noraidīta prasītāja prasība daļā pret Oditu Krenbergu nav pārsūdzēts un ir stājies likumīgā spēkā.

Ņemot vērā minēto, apelācijas instances tiesa izskata lietu tikai Lato Lapsas prasības pret valsts SIA „Latvijas Televīzija” apmierinātajā daļā par nepatiesu ziņu atsaukšanu sakarā ar atbildētājas valsts SIA „Latvijas Televīzija” apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 432.panta piektajai daļai apelācijas instances tiesas sprieduma motīvu daļā norāda šā likuma 193.panta piektajā daļā minētos apstākļus, kā arī motivē attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu. Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka šajā lietā pirmās instances tiesas konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi un uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi, un pirmās instances tiesas spriedumā sniegtais pamatojums ir pilnībā pietiekams. Līdz ar to Civillietu tiesas kolēģija atbilstoši Civilprocesa likuma 432.panta piektajai daļai pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā norādītajai motivācijai un atkārtoti tos pašus apsvērumus nenorāda.

Apelācijas sūdzībā norādītie argumenti nerada pamatu citādi vērtēt lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Civillikuma 2352.1 pants noteic, ka katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas izplatītas presē, tad gadījumā, kad tās neatbilst patiesībai, šīs ziņas presē arī jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kas neatbilst patiesībai, ietvertas dokumentā, šāds dokuments jāapmaina. Citos gadījumos atsaukšanas kārtību nosaka tiesa.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pārsūdzētajā spriedumā pirmās instances tiesa pareizi un atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas Republikas Augstākās tiesas judikatūrai, kas izveidojusies lietās par personas goda un cieņas aizsardzību, atzinusi, ka, lai izvērtētu prasības pamatotību, vispirms ir nepieciešams konstatēt, vai strīdus sižetā paustā informācija ir ziņas vai viedoklis, jo tikai ziņas jeb fakti ir pakļaujami patiesības pārbaudei un to pastāvēšana var tikt pierādīta, turpretī viedoklis atspoguļo personas subjektīvo vērtējumu par kādu personu, tās darbību vai kādu notikumu un nevar būt ne patiess, ne nepatiess.

Ar jēdzienu „viedoklis” saprotams uzskats, izpratne (par ko) un nostāja (pret ko) (Autoru kolektīvs. Latviešu valodas vārdnīca. - Rīga: Izdevniecība Avots, 2006, 1169.lpp.). Tātad viedoklis ir personas subjektīvs vērtējums, uzskats, izteikums, kas var veidoties kā no patiesiem un objektīviem faktiem, tā no kļūdainām ziņām un nepatiesas informācijas vai arī abējādi, un tas nav pierādāms (Tiesu prakse lietās par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību 8.,9.lpp.).

Savukārt ziņas jeb fakti (datu, skaitļu un arī informācijas kopums) ir pakļaujami patiesības pārbaudei un to pastāvēšana var tikt pierādīta.

Apelācijas sūdzībā pareizi norādīts, ka, lai konstatētu, vai izteikums atbilst jēdzienam „ziņas” vai „viedoklis”, ir jāvērtē lietas faktiskie apstākļi, konkrētā izteikuma saturs un konteksts kopsakarā ar situāciju, kādā raidījuma sižets tapis un pašu sižetu kopumā, kā arī citi kritēriji, tostarp kāds ir bijis atbildētājas mērķis, lietojot šādu izteikumu. Tādējādi noteicošie kritēriji ir: 1) izteikumu kopējais konteksts; 2) nozīme, ko šādam izteikumam varētu piešķirt neitrāla persona; 3) izteikuma autora skaidrojumi (sk. Augstākas tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 24.septembra spriedumu lietā Nr. SKC-204/2015).

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka strīdus izteikums vērtējams kā publiski pausta ziņa, jo tā frāze „pornogrāfiskais video – to [Lato] Lapsa savulaik nosūtījis Jurģim Liepniekam” ietver vēstījumu, kas ir pakļaujams patiesības pārbaudei un tā pastāvēšana var tikt pierādīta, proti, vai ir notikusi konkrēta darbība – pornogrāfiska video nosūtīšana.

Skatot strīdus izteikumu sižeta par „melno” priekšvēlēšanu kampaņu kontekstā, vērā ņemams ir arī apstāklis, ka šī sižeta tēmai (Saeimas priekšvēlēšanu „melnā” kampaņa) ir sensāciju uzkurinošs raksturs, līdz ar to skatītāji tajā sagaida noskaidrotus faktus. Tādēļ ir secināms, ka strīdus izteikumu kā ziņu uztvertu arī neitrāls skatītājs, jo, atspoguļojot politisko skandālu, tika pausts konkrēts fakts, proti, ka Lato Lapsa nosūtījis Jurģim Liepniekam video, kas satur kadrus no ministru prezidentes Laimdotas Straujumas preses sekretāres kādreizējās dalības pornorežisora kastingā.

Tāpat atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē norādītajiem kritērijiem vērtējot pašas žurnālistes Oditas Krenbergas piešķirto nozīmi strīdus izteikumam, Civillietu tiesas kolēģija no apelācijas sūdzības un atbildētāju pārstāves tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem secina, ka žurnāliste uzskatījusi par pienākumu paust savu komentāru ziņai, proti, sabiedrībā plaši diskutētajai Saeimas priekšvēlēšanu „melnajai” kampaņai. Žurnāliste informāciju esot ieguvusi un visu iespējamo faktisko bāzi apkopojusi, sižetā paužot savus secinājumus, kādā veidā sabiedrība uzzinājusi par minēto video un komentējot, kā pats Jurģis Liepnieks par to uzzinājis.

Tādējādi faktiski izteikuma autore ir apliecinājusi, ka tā ir izteikusi patiesības pārbaudei pakļaujamu apgalvojumu – pornogrāfisko video Lato Lapsa savulaik nosūtījis Jurģim Liepniekam, kas, Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā, ir viennozīmīgi vērtējams kā ziņa.

Kā konsekventi atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, vārda brīvība ir viens no būtiskiem demokrātiskas sabiedrības pamatiem un viens no svarīgākajiem nosacījumiem tās progresam un katra indivīda uzplauksmei (sk. 1976.gada 7.decembra sprieduma lietā „Handyside pret Lielbritāniju” 49.punktu, 1994.gada 23.septembra sprieduma lietā „Jersild pret Dāniju” 31.punktu, 2007.gada 12.jūlija sprieduma lietā „A/S Diena un Ozoliņš pret Latviju” 76.punktu). Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir arī atzinusi, ka atbilstoši Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.panta 2.punktam tas attiecas ne tikai uz „informāciju” vai „idejām”, kas tiek uztvertas labvēlīgi vai uzskatītas par nevainīgām vai vienaldzīgām, bet arī uz tādām, kas aizskar, šokē vai satrauc kādu personu vai iedzīvotāju daļu (..) (sk. 2007.gada 12.jūlija sprieduma lietā „A/S Diena un Ozoliņš pret Latviju” 76., 77.punktu).  

Tāpat Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka presei demokrātiskā sabiedrībā ir īpaša loma, tās uzdevums ir izplatīt sabiedrībai svarīgu informāciju, taču vienlaikus nepārkāpjot zināmas robežas, jo īpaši attiecībā uz citu personu tiesību un reputācijas aizsardzību. Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.panta aizsardzība ir saistīta ar nosacījumu, ka žurnālisti rīkojas labā ticībā, lai saskaņā ar atbildīgas žurnālistikas prasībām sniegtu patiesu informāciju (sk. 2016.gada 29.marta sprieduma lietā „Bédat pret Šveici” 50.punktu).

Civillietu tiesas kolēģija atzīst par pamatotu pirmās instances tiesas secinājumu, ka strīdus izteikuma kā ziņas patiesumu atbildētāja nav pierādījusi, līdz ar to nav arī pamata uzskatīt, ka žurnālistei bija pietiekams faktiskais pamats, lai paustu strīdus izteikumu apgalvojuma formā.

Saskaņā ar likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 21.panta pirmo daļu fiziskās vai juridiskās personas ir tiesīgas pieprasīt, lai masu informācijas līdzekļi atsauc par tām publicētās (pārraidītās) ziņas, ja tās neatbilst patiesībai.

Tāpat arī saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 50.panta pirmo daļu un 51.pantu persona, par kuru kāda elektroniskā plašsaziņas līdzekļa raidījumā paustas nepatiesas ziņas, var pieprasīt, lai tas pats elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izplata šo ziņu atsaukumu.

Pretēji apelācijas sūdzībā norādītajam, atbilstoši minētajām tiesību normām konkrētajā gadījumā pastāv pamats strīdus izteikuma (nepatiesas ziņas) atsaukšanai, jo pārraidītā ziņa neatbilst patiesībai.

No tiesību doktrīnas izriet, ka ar godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu ir jāsaprot to publiska mutiska vai rakstiska izziņošana ar masu informācijas līdzekļu palīdzību vai citādi paziņojot tās, tai skaitā mutvārdos nenoteiktam personu lokam - kaut vai vienai personai, neskaitot pašu cietušo. Tātad svarīgs apstāklis, lai mutvārdos tiktu aizskarts personas gods un cieņa, ir šo godu un cieņu aizskarošo ziņu izplatīšana kādam plašākam vai ne tik plašam personu lokam, bet nevis tikai pašam aizskartajam. Prasītājam jāpierāda godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanas fakts, atbildētāja uzdevums ir atspēkot prasību, pierādot izplatīto ziņu patiesumu (sk. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.-2400.p.). Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. - Rīga: Mans īpašums, 2000, 635.-636.lpp.; K.Torgāns. Saistību tiesības. II daļa. Mācību grāmata. - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008, 286.-290.lpp., I.Lībiņa. Personības tiesību aizsardzības nodrošināšana Latvijas civiltiesību sistēmā. Likums un Tiesības. - 9.sēj., Nr.5 (2007), 143.lpp.).

Ievērojot sabiedrības morālo nostāju par pornogrāfijas izplatību un to, ka nepatiesā ziņa tika pārraidīta Latvijas Televīzijas ziņu raidījumā „Panorāma”, faktiski piedēvējot prasītājam krimināli sodāmas darbības, Civillietu tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas secinājumam, ka atbildētāja ir aizskārusi prasītāja godu un cieņu, līdz ar ko nav pamatots apelācijas sūdzības arguments, ka prasītājs neesot norādījis, kādā veidā tieši konkrētais strīdus izteikums ir mazinājis sabiedrisko vērtējumu par viņu.

Turklāt jāņem vērā, ka pat ar viedokli nedrīkst pārkāpt nevainīguma prezumpciju un apsūdzēt krimināli sodāmu darbību izdarīšanā (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 6.marta spriedumu lietā Nr.SKC-98/2017).

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi izvērtējusi lietas apstākļus un taisījusi pamatotu un likumīgu spriedumu, bet atbildētājas valsts SIA „Latvijas Televīzija” apelācijas sūdzībā minētie argumenti apstiprinājumu nav guvuši.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Līdz ar to no atbildētājas valsts SIA „Latvijas Televīzija” par labu prasītājam ir piedzenami tā samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva par prasības pieteikumu 71,14 euro (lietas 1.sējuma 10.lapa), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro (lietas 1.sējuma 11.lapa) un kancelejas nodeva par liecinieka uzaicināšanu 4,27 euro (lietas 1.sējuma 85.lapa), kopā 80,11 euro.

Lietas materiālos redzams, ka prasītājam Lato Lapsam lietas izskatīšanas laikā ir radušies arī ar lietas vešanu saistītie izdevumi – izdevumi advokāta palīdzības samaksai pirmās instances tiesā 500 euro (lietas 1.sējuma 114.-115.lapa), kā arī 500 euro apelācijas instances tiesā (lietas 2.sējuma 6.-7.lapa), kopā 1000 euro.

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta „d” apakšpunkts noteic, ka atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām nav mantiska rakstura, atlīdzina to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk kā 2850 euro. Savukārt šī panta piektā daļa noteic, ka tiesa var noteikt mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai, ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, kā arī izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, it īpaši – lietas sarežģītības un apjomīguma pakāpi, tiesas sēžu skaitu lietas izskatīšanas laikā un tiesu instanci, kurā prasība tiek izskatīta.

Kā redzams no pārsūdzētā sprieduma, pirmās instances tiesa, ņemot vērā tiesas sēžu skaitu pirmajā instancē, lietas sarežģītību un apjomīgumu, kā arī ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, no atbildētājas valsts SIA „Latvijas Televīzija” par labu prasītājam ir piedzinusi ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta palīdzību 200 euro apmērā (lietas 1.sējuma 155.-166.lapa), ko prasītājs nav apstrīdējis.

Ievērojot minēto, kā arī izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus apelācijas instancē, tai skaitā to, ka lieta izskatīta apelācijas instancē vienā tiesas sēdē, un, kā tas secināms no lietā esošā advokātes Dainas Purvas 2017.gada 22.marta rēķina Nr.13, prasītājs apelācijas instancē advokātes juridiskos pakalpojumus ir saņēmis sākot tikai ar 2017.gada 5.aprīli, proti, tiesas sēdes dienu (lietas 2.sējuma 6.lapa), Civillietu tiesas kolēģija, atzīst, ka arī apelācijas instancē atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta piektajai daļai kā taisnīgs un samērīgs prasītājam no atbildētājas valsts SIA „Latvijas Televīzija” piedzenamo ar lietas vešanu saistīto izdevumu par advokāta palīdzību apmērs ir 200 euro. Līdz ar to kopējais prasītājam atlīdzināmais ar lietas vešanu saistīto izdevumu apmērs ir 400 euro (200 euro + 200 euro).

Tāpat, ievērojot Civilprocesa likuma 42.panta noteikumus, no atbildētājas valsts SIA „Latvijas Televīzija” par labu valstij piespriežami iepriekš nesamaksātie tiesas izdevumi – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, tas ir, ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 35,16 euro (ar tiesas pavēstu, prasības pieteikuma, paskaidrojumu un nolēmumu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi pirmās instances tiesā 32,11 euro (lietas 1.sējuma 3.lapa) plus ar tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi apelācijas instances tiesā 7,75 euro (5 pavēstes ar nosūtīšanas izdevumiem 1,55 euro par katru), tas ir, kopā 39,86 euro, no kuriem atņemti prasītāja iepriekš samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro (lietas 1.sējuma 11.lapa)).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41., 42., 44., 97., 189.-193., 197., 204.1, 426., 430., 432., 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija nosprieda Lato Lapsas prasību daļā pret valsts SIA „Latvijas Televīzija” par nepatiesu ziņu atsaukšanu apmierināt.

Uzlikt par pienākumu valsts SIA „Latvijas Televīzija”, reģistrācijas Nr.40003080597, desmit dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atsaukt šādas 2014.gada 1.oktobra raidījumā „Panorāma” paustās nepatiesās ziņas: „Laimdotas Straujumas preses sekretāres Džeinas Tamuļevičas pornogrāfiskais video – to Lapsa savulaik nosūtījis Jurģim Liepniekam, Saskaņas kampaņas veidotājam”, atsaukumu pārraidot raidījumā „Panorāma”.

Piedzīt no valsts SIA „Latvijas Televīzija”, reģistrācijas Nr.40003080597, par labu Lato Lapsam, personas kods 160569-…, tiesāšanās izdevumus 480,11 euro (četrus simtus astoņdesmit euro vienpadsmit centus).

Piedzīt no valsts SIA „Latvijas Televīzija”, reģistrācijas Nr.40003080597, par labu valstij tiesas izdevumus – ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 35,16 euro (trīsdesmit piecus euro sešpadsmit centus). Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa veicama Valsts kases kontā Nr.LV51 TREL 2190 4580 1900 0 un samaksu apliecinošs dokuments sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā iesniedzams Rīgas apgabaltiesā.

Sprieduma daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu labprātīgas izpildes termiņš ir 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesā un iemaksājot drošības naudu 300 euro apmērā.

Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 15.maijā.

Tiesnesis                                       (paraksts)                                            G.Ungurs

Tiesnese                                        (paraksts)                                            I.Ošiņa

Tiesnese                                        (paraksts)                                            G.Ozoliņa

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...