Kremļa propaganda uz padomju kolaboranta - PSKP propagandas instruktora, tagadējā „latviešu politologa” Ojāra Skudras paplātes
N. Andersons04.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kremlim noderīgus komentārus kārtējo reizi sniedzis Ojārs Skudra — ilggadējs Komunistiskās partijas propagandas paņēmienu instruktors, kas pēdējās desmitgadēs nezināmu iemeslu dēļ tiek uzskatīts par "politologu" un izmanto šo statusu, lai arvien izplatītu jaunus komentārus, kas saskan ar Kremļa interesēm.
Latvijas „sabiedrisko” mediju bieži iecienītais Ojārs Skudra publiski parādās kā Latvijas Universitātes darbinieks, taču savulaik bijis viens no uzticamākajiem padomju režīma ideoloģiskajiem kolaborantiem mūsu valstī — LPSR kompartijas propagandas instruktors, Centrālkomitejas sektora vadītājs, inspektors un konsultants, arī LPSR Valsts radio un televīzijas komitejas radio galvenās informācijas redakcijas nodaļas vadītājs, Komjaunatnes Centrālkomitejas daļas vadītāja vietnieks un PSKP Rīgas Proletāriešu rajona komitejas instruktors.
Šodien viņš jau kārtējo reizi sniedzis interviju „nacionālajai informācijas aģentūrai” LETA, kurā ticis raksturots kā "eksperts", taču faktiski atkārtojis tādas Kremļa propagandas tēzes, kurām līdz šim nebija izdevies iespiesties latviskajā informācijas telpā un latviešu valodā strādājošajos medijos, — tas ir, līdz brīdim, kad to paveicis Ojārs Skudra.
Uzbrukums Ukrainai neesot pietiekams pamats Krievijas izslēgšanai no ANO Drošības padomes, tā aģentūrai LETA sacījis Ojārs Skudra. Viņš tiražē Kremlim vajadzīgo naratīvu, genocīdu un kara noziegumus pret civiliedzīvotājiem saukājot par "ierobežotu militāro operāciju" savos svaigākajos izteikumos. LETA tos cītīgi atreferē:
"Skudra norādīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieteica ierobežotu militāro operāciju — netiek runāts par karu vai kara pieteikumu. Pēc Kremļa paustā, tā esot ierobežota militāra operācija, kas saistīta ar tā dēvētajām Doņeckas un Luhanskas tautas republikām, kas ir Krievijas "vasaļvalstis" un kuru "neatkarību" Krievija ir atzinusi.
Politologs skaidroja, ka šajā gadījumā ANO statūtus var formāli izmantot, uzsverot, ka tās ir divas "neatkarīgas" valstis, pēc kuru lūguma Krievija īsteno operāciju.”
"Formāli juridiski Putins visu laiku runā par ierobežotu militāro operāciju un palīdzību Luhanskas un Doņeckas tautas republikām, kuras Krievija ir atzinusi. Šīs "neatkarīgās" valstis ir tiesīgas lūgt citas valsts militāro palīdzību, jo tās jūtas apdraudētas. Putins par to visu laiku savos izteikumos atgādina," teica Skudra.”
Tāpat Ojārs Skudra izmanto Kremļa propagandas iemīļoto paņēmienu — Rietumu vainošanu par to, ko patiesībā dara Krievija, vienlaikus izmantojot vārdu "nacionālisms" kā lamuvārdu: „"ANO pastāvēšanas vēsturē varam atrast tādas ANO Drošības padomes pastāvīgo locekļu darbības, kas neatbilst tēzei par to, ka tās bez ANO akcepta nedrīkstētu sākt militāras darbības pret citām valstīm. Piemēram, Francija diezgan ilgi karoja Alžīrijā. Franču nacionālisti uzskatīja Alžīriju par Francijas teritoriju [...] Raugoties no tāda viedokļa, Krievijas uzbrukums Ukrainai nav pietiekams arguments," sacīja Skudra.”
Komunistiskās propagandas instruktors arī ķēries pie pilnīgiem meliem attiecībā uz komunistisko Ķīnu. LETA atreferē: "Domas par to, ka kādai valstij varētu atņemt vietu ANO Drošības padomē, ir problemātiskas, jo ANO Drošības padomes sastāvs tika izveidots līdz ar ANO dibināšanu. Skudras ieskatā, vienīgais arguments, kas runā par labu idejai reformēt ANO Drošības padomi, ir tas, ka tās sastāvs kopš dibināšanas brīža nav bijis nemainīgs. Viņš norādīja, ka kādu laiku ANO Drošības padomē nebija pārstāvēta Ķīna, kas pēcāk atguva savu likumīgo vietu un pārstāvniecību."
Patiesībā Ķīnu sākotnēji ANO Drošības padomē pārstāvēja demokrātiskā Ķīnas valdība (Ķīnas Republika), ko mūsdienās pazīstam vienkārši kā Taivānu. Komunistiskā Ķīna (ĶTR) piesavinājās šo vietu ANO tikai ar Ojāra Skudras tolaik pārstāvētās PSKP padomju varas ārpolitisko atbalstu.
Līdz ar to Kremļa propagandistiem ar sava vecā instruktora Ojāra Skudras palīdzību šodien beidzot izdevies Latvijas mediju vidē iebarot savus vajadzīgos naratīvus par "ierobežoto militāro operāciju", teroristu "republiku atzīšanu" un "palīdzības sniegšanu tām", kā arī nespēju izslēgt Krieviju no ANO Drošības padomes.
"Pirms bijušā kolaboranta, tagadējā politologa Skudras intervēšanas pārliecinieties, vai viņš nav paspējis piedzerties"
"Nepieciešams atgādināt vairākas domas, kuras biedrs Gromiko izteica sarunā ar padomju politiskajiem komentētājiem"
Seko mums 
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
