Iesaki rakstu: 
Brīžiem izskatās, ka Krievijas Federācija (KF) turpina „karot” ar visu pasauli, mēģinot pierādīt savu taisnību it visā. „Bruņojusies ar informāciju”, tā aktīvi iesaistās ģeopolitiskās diskusijās, kuru laikā Kremļa ietekmes aģenti un noderīgie idioti par katru cenu cenšas pierādīt Kremļa izdomāto „taisnību”. Par Kremļa galveno ieroci kļuvusi propaganda – vēstījumi, kuri tiek izmantoti, lai manipulētu ar informatīvo telpu.
Turklāt viņus nemulsina pat tas, ka citkārt viņu izplatītie vēstījumi ir gaužām aplami vai pat smieklīgi un savstarpēji pilnīgi pretrunīgi. Kremlis to dara, jo vienmēr atrodas akli sekotāji, kas līdzīgi kā 5G vai ķirzakcilvēku pretinieki tic savam vadonim uz vārda.
Diemžēl daudzi ir uzsēdušies uz Kremļa melu ruporu paustajiem brīnumiem, - ne velti Latvijas Krievu savienības deputāti sarosījās, kad beidzot tika izslēgti viņu televizori. Iedomājieties tagad Putinu, kurš saka savu runu pilnīgi bezjēdzīgi, jo Latvijā viņu neviens nedzird, tad kāda tai runai jēga – pilnīgi nekāda.
Ilgi visatļautības un nesodāmības gadi ir noveduši pie tā, ka pat Ģenerālās asamblejas un ANO Drošības padomes sanāksmēs uz podesta kāpj visiem zināmi pasaku autori un melo, visai pasaulei acīs skatīdamies. Uzticēties vairs nevar pat augsta līmeņa diplomātiem un instancēm. To paustā informācija ir kļuvusi par Putina režīma vispārpieņemtu vārdu.
Jo īpaši labi tas bija novērojams pēc 2014. gada, kad KF atsperdamās ziņoja, ka Ukrainā nav viņu karaspēks un viss, kas tur notiek, ir likumīgi. Par laimi Eiropadomes vadītājs Šārls Mišels atšķirībā no Putina franču drauga Makrona neuzķērās uz vienmēr apvainotās KF vaimanām un apsolīja Kijevai atbalstu Eiropas Savienībā, atzīmējot, ka Krievija ir daļa no konflikta Donbasā un, tā kā Kremlim nenesas prāts uz miera izlīgšanu, sankcijas pret KF turpināsies. Viņš preses konferencē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski uzsvēra, ka KF ir daļa no šī konflikta, nevis starpniece. Es pat teiktu, ne daļa, bet gan – visa ļaunuma sākums un beigas.
Eiropas Savienība zina, ar kādām problēmām ir saskārusies Ukrainas sabiedrība, tāpēc atbalsta dažādus Ukrainas lēmumus cīņā pret KF propagandu, tai skaitā TV kanālu slēgšanu un sankciju noteikšanu pret vairākiem individuāliem cilvēkiem. Žans Pjērs Freli, Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrijas īpašais pārstāvis Ukrainā, apstiprinājis, ka runa ir nevis par prokrievisku informāciju, bet gan par meliem, propagandu, šaubām par Ukrainas valsts suverenitāti un teritoriālo integritāti, tāpēc Krievijas televīzijas kanālu slēgšana ES un citās valstīs, viņaprāt, ir atbalstāma un vēlama.
Ar propagandu saskaras ne tikai ukraiņi vai gruzīni, bet arī citas Eiropas valstis. 1. martā Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Džoseps Borels uzstājās ar runu Eiropas Parlamenta komitejas sēdēs par ārējo iejaukšanos demokrātiskajos procesos, tostarp dezinformāciju. Viņš paziņoja, ka „ārvalstu iejaukšanās rada reālus draudus Eiropas Savienībai”. Pēc viņa teiktā, tas ir „hibrīds drauds, jauna veida draudi globālajai drošībai”, kam „nepieciešama izlēmīga atbilde un cieša sadarbība starp dažādām institūcijām, valsts un privātajām struktūrām”.
Jāatzīmē, ka agrāk Džoseps Borels bija tas, kurš līdz pēdējam ticēja dialoga atjaunošanā ar Krieviju. Viņš pat pats personīgi devās oficiālā vizītē uz Maskavu no 4. līdz 6. februārim, neskatoties uz to, ka Eiropas politiķi viņu kritizēja un ieteica atcelt ceļojumu, ņemot vērā situāciju ar Alekseju Navaļniju. Džoseps Borels pastiepa roku Maskavai, bet tā izaicinoši roku atgrūda. Eiropas diplomātijas vadītājam nācās atzīt, ka Krievija nav noskaņota dialogam ar Eiropas Savienību.
Kā savā ziņojumā atzīmēja Džoseps Borels, KF izvērstās kampaņas par COVID-19 ir īpaši bīstamas, jo tās faktiski apdraud miljoniem cilvēku dzīvību visā pasaulē. Eiropas diplomātijas vadītājs atzīmēja, ka atsevišķa līnija ir kampaņa, kuras mērķis ir diskreditēt Rietumu ražotājus un vakcīnas pret Covid-19, kā arī popularizēt viņu pašu, krievu, tostarp, lai iegūtu ģeopolitisko sviru savā pusē. Pēc viņa domām, „dezinformācija ir kļuvusi par rūpnieciska mēroga problēmu”.
Turklāt tā vietā, lai Kremlis vakcinētu savus cilvēkus un nodrošinātu tiem labumu, Maskava starptautiskajā tirgū turpina reklamēt savas vakcīnas, lai gan vakcīna joprojām nav reģistrēta Eiropas Zāļu aģentūrā (EMA). Tikmēr KF, kur Sputnik V tika reģistrēts jau 2020. gada augustā, joprojām atrodas pēdējā vietā pēc vakcinēto pilsoņu skaita starp pasaules lielvlarām. Pēc dažādām aplēsēm valstī vakcinēti 2,2% iedzīvotāju. Federālās biomedicīnas aģentūras vadītāja Veronika Skvorcova šīs ziņas apstiprināja un paziņoja, lai situācija Krievijā uzlabotos un būtu iespējams izvairīties no trešā viļņa, divu mēnešu laikā ir jāvakcinē ceturtā daļa valsts iedzīvotāju.
Turklāt tā vien šķiet, ka Kremlis, mēģinot slēpt patieso stāvokli valstī, pats ir pazudis skaitļos, jo dīvainā kārtā, mazinoties saslimušo skaitam, bojāgājušo skaits saglabājas nemainīgs – 400-600 cilvēku dienā. Tāds pats skaits cilvēku nomira arī tad, kad KF tika ziņots par vairāk nekā 20 tūkstošiem jaunu inficēšanās gadījumu, salīdzinot ar uz pusi mazāk saslimušo. Tas norāda ne tikai uz Kremļa vienaldzīgo attieksmi pret saviem tautiešiem, bet arī uz apzinātu starptautiskās sabiedrības maldināšanu ar mērķi popularizēt pašu radīto produktu, lai uz cilvēku rēķina nopelnītu pēc iespējas vairāk naudiņas.
AVOTI:
https://www.reuters.com/article/us-health-coronavirus-eu-russia-idUSKBN2921EI
https://newssky.com.ua/es-aktiviziruet-borbu-s-prorossijskimi-ruporami-i-pomojkami/
https://www.rbc.ru/society/04/03/2021/6040cc4e9a7947270f38ca2d
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
