Iesaki rakstu: 
Krievija kārtējo reizi apliecinājusi savu būtību, iebrūkot Ukrainā. Putins un Kremļa ideologi noliedz ukraiņu kā tautas esamību un Ukrainas valstiskumu, tādējādi uz propagandas altāra upurējot vairāku gadsimtu Kijevas krievzemes vēsturi. Un tomēr – Latvijā un citviet Rietumos netrūkst noderīgo idiotu, kas Krieviju vēl tagad dēvē par nacionālu valsti un konservatīvo vērtību bastionu. Turklāt caur to uzbrūkot arī vietējiem nacionālistiem pēc “loģikas”, ka “jūs esat nacionāli, Putins arī tāds ir, tātad esat putinisti!” un aicina būt tolerantiem pret 5. kolonnu. Tomēr jebkuram saprātīgam cilvēkam ir skaidrs, ka tā nav patiesība. Kāpēc?
Nacionālisms ciena un aizstāv citas tautas tiesības uz eksistenci tās vēsturiskajās, dabiskajās robežās. Tātad īstens nacionālists neuzbruks citai tautai, jo tas faktiski nozīmētu vērsties pret sevi aizstāvošiem principiem. Tomēr Putinu tik un tā dēvē par nacionālu, jo viņš aizstāvot krievu tiesības ārpus Krievijas. Nekomentēšu šo aizstāvību. Atliek minēt piemēru. Harkivu, kurā lielāko daļu veido krievvalodīgie, artilērijas lādiņi tūlīt būs noslaucījuši no zemes virsas – Putins krievus ārzemēs izmanto tikai par ieganstu uzbrukumam.
Turpinot iesākto, jājautā, kad Krievija vispār bijusi nacionāla un vai šobrīd tā ir konservatīva? Ja vērtē tās etnisko sastāvu, tad Krievija nebūt nav nacionāla. Rietumkrieviju līdz Urāliem vēsturiski veido ne tikai slāvu, bet arī somugru vēsturiskās zemes, nemaz nerunājot par baltu tautu substrātu. Plašas Krievijas teritorijas ir iekarojumi uz citu tautu rēķina. Attiecīgi nemonolīta etniskā izcelsme veido arī politisko mentalitāti, ideoloģiju, kas ir izteikti impēriska.
Tāda identitāte neietver jēdzienus kā tautu pašnoteikšanās tiesības vai vēsturiskās robežas. Ir tikai “russkij mir”, kas vienmēr tiek apdraudēta. Pat nav svarīgi, kas to apdraud. Pirms 100 gadiem Vācijas ķeizars, tagad – NATO. Runājot Ē.Valtera vārdiem, ir tikai: “Graut kopā! Dedzināt un sist! Eh! Svoloč! Kanaļa! Fašist!” Pie tā ilgu laiku strādājuši Kremļa ideologi, radot Krievijas kā alternatīvas civilizācijas Rietumiem un Trešās Romas, kā arī kristīgo vērtību pareizticības formā aizstāvētājas tēlu, bet tas tiek izmantots tikai par piesegu impērisko mērķu sasniegšanai. Tātad Krievija nav nacionāla.
Tā nav arī konservatīva. Nav diez cik konservatīvi uzturēt despotisku režīmu, liegt varas maiņu, represēt paša tautu, neievērot dabiskās tiesības utt. Tomēr, ja konservatīvismu saista arī ar kristīgo ticību, par kuras aizstāvi sevi iztēlojas Krievija, tad prātā nāk Maskavas Valsts universitātes medicīnas doktora Igora Gundarova teiktais, ka tad, ja Krievijā mirstība saglabātos 1980. gadu līmenī, tajā šobrīd dzīvotu par 14 miljoniem cilvēku vairāk nekā šobrīd. Turklāt tik straujam mirstības palielinājumam grūti atrast zinātnisku izskaidrojumu (liela loma abortiem un alkoholismam), kā rezultātā Gundarovs nonāk pie reliģiska rakstura secinājuma, ka vainojami 7 nāves grēki – īpaši slepkavības un pašnāvības.
Atgriežoties pie ievadā minētā apgalvojuma, var secināt, ka patiesībā tie, kas lej ūdeni uz Kremļa dzirnavām, ir kreisie liberāļi. Visādas ločmeles, kozini un ragozini, kas aicina uz vārda brīvību un atgriezt televīzijā NEPLP slēgtos Krievijas kanālus. Lērums dubasu, kas atskrējuši atpakaļ pēc burgeriem un Adidas kedām, aicina uz latviešu toleranci.
Pie viena atgādināšu arī šī vārda nozīmi. Tolerance ir atvasināta no latīņu valodas “tolere”, kas ir semantiski negatīvs vārds, jo apzīmē kaut kā smaga, grūta paciešanu, ciešanu. Tomēr medicīnā šis termins apzīmē ķermeņa nespēju izstrādāt antivielas pret tajā ievadītu slimību. Proti, tas uztver to par savu vielu, nereaģē, necīnās, nenodala no sevis, kā rezultātā mirst. Tas liek aizdomāties, vai tiešām atļausim izplesties tolerances vīrusam?
Pārpublicēts no austsaule.lv
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
