Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Kremļa ierocis

Leonards Inkins
13.01.2019.
Komentāri (41)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).

Māksla

No mākslas mēs nespējam izvairīties. Pat ieslēdzot mobilo tālruni, saskaramies ar to. Ir grūti atšķirt, vai tas, ko mums pasniedz kā mākslu, patiešām ir mums noderīgs un vajadzīgs vai kaut kas mākslai pilnīgi pretējs, kas mums var kaitēt.

Māksla vienmēr ir bijusi kādu ideju un ideālu nesēja tautā. Nav iespējams nodalīt mākslu no ideju un ideālu propagandas.

Aristotelis ir teicis, ka mākslas mērķis ir atspoguļot nevis lietu ārējo izskatu, bet to iekšējo nozīmi. Kopš tiem laikiem ir daudz ūdens aiztecējis, un tas, ko mēdzam saukt par mākslu, ne tikai atspoguļo lietu izskatu, bet veido lietas un notikumus.

Māksla ir kļuvusi par terminu, ko lieto saistībā ar dažādām cilvēka rīcībām. Tādēļ par mākslu jau dēvējam to, kas rodas tad, kad cilvēks kaut kā sevi izpauž.

Savulaik asiņainās impērijas veidotājs Vladimirs Ļeņins ir teicis, ka galvenā māksla, kas jāizmanto savu ideju propagandai, ir kino. Šo atziņu ir ņēmuši vērā padomju un tagad arī Krievijas «mākslinieki» un padarījuši šo mākslas nozari par efektīgu propagandas ieroci, kas labi kalpo viņu interesēm.

NEPLP

Latvijā ir Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kas kontrolē plašsaziņas līdzekļu darbību un nosaka šīs darbības stratēģiju, mērķus un uzdevumus. No šīs padomes lielā mērā ir atkarīgs, kāda māksla un kādu ideju propaganda masu patēriņam nonāk mūsu sabiedrībā. Varētu domāt, ka šīs padomes darbība būs vērsta uz to, lai maksimāli norobežotu mūsu sabiedrību no kaitīgajiem antimākslas ražojumiem un svešas valsts propagandas, taču realitāte ir cita.

Bieži tas, ko mēs redzam televīzijā, māca skatītājiem kosmopolītismu, toleranci pret dažādām nejēdzībām, noniecina ģimeni, noniecina valsti, izsmej patriotismu un liek kavēties nostalģiskās domās par to, cik bija labi padomju laikos, kad izglītība bija bez maksas, medicīna arī, komunālie pakalpojumi lēti, un valdīja «augstā komunisma cēlāju» morāle. Skatītājiem rodas iespaids, ka viss labais nāca un nāk no Krievijas un viss sliktais no pūstošiem Rietumiem.

Var jau teikt, ka NEPLP tiešā veidā neko tādu neveicina, taču pietiek jau ar to, ka tas tiek pieļauts.

Latvijā, un ne tikai, ir bijis ne viens vien gadījums, kad Krievijas kanāli melo, apmelo, dezinformē, kurina naidu starp Latvijas iedzīvotājiem, nomelno latviešu tautu un vienmēr mūsu varas iestādes ir bijušas bezspēcīgas. Mēs dzirdam visdažādākās atrunas un aizbildinājumus par vārda un mākslinieciskās izteiksmes brīvību, par to, ka TV kanāli bijuši reģistrēti citās valstīs, par līdzekļu trūkumu nacionāli augstvērtīgu raidījumu radīšanai... Viss tas esot jāpēta, jāanalizē, jāsistematizē, par to jāpārliecinās – un tā gadu no gada.

Māksla un kultūra kopumā ir tā, kas no šūpuļdziesmām līdz atvadu vārdiem veido mūsu pasaules skatījumu, bet no pasaules skatījuma ir atkarīga mūsu vērtību skala un kritēriji. Māksla un kultūra māca mums atšķirt labo no ļaunā, un tas nosaka mūsu rīcību attiecībā pret saviem tuviniekiem, savu ģimeni, tautu, valsti un pasauli.

Propaganda

Propaganda ir informācijas izplatīšana ar mērķi iespaidot cilvēku pasaules uztveri, vērtību kritēriju, gaumi vai politisko piederību kādā noteiktā virzienā. Mākslas darbos nomaskētā propaganda ir grūtāk pamanāma un vienlaikus ļoti iedarbīga, jo tiek pastiprināta ar mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem. Tādēļ māksla kā propagandas instruments tiek pielietota ļoti plaši. Propagandas veidotāji rūpējas ne tikai par propagandas kvalitāti un iedarbību, bet arī par to, kā to novadīt līdz gala patērētājam. Un šeit viņiem labi kalpo masu saziņas līdzekļi – televīzija, internets, dažādi preses izdevumi.

Propagandas veidotāji pasūtījumu parasti saņem no savas vadības, un to izpilda par valsts piešķirto finansējumu. Bieži brīnāmies, kam tāda filma, tāda izrāde, izstāde vai koncerts vajadzīgs, ja zālē sēž daži desmiti cilvēku? Kas par to maksā, sedz ceļa izdevumus, telpu īri un citus maksājumus?

Tā ir tāpēc, ka kādam tas tomēr ir vajadzīgs un šis kāds ir gatavs pat segt radušos zaudējumus. Ja runājam par Krievijas propagandas izmantotajiem mākslas darbiem, tad tie ir pietiekami labi veidoti, lai piesaistītu daudzus skatītājus un klausītājus. Zāles parasti ir pārpildītas.

Pat Jaunā gada sagaidīšanu pēc Maskavas laika Krievija ir pārvērtusi par samērā iedarbīgu savu ideju propagandas veidu, kas palīdz uzturēt prokrievisko pasaules skatījumu. Un ļaudis ar prieku tajā piedalās. Viņos rodas pārliecība par Krievijas varenību, spēku un visas krievu tautas vienotību.

Liela loma propagandai ir dažādiem ziņu portāliem, kuri ir latviešu valodā, kuri ir skaisti noformēti, kuros ir vērtīgs saturs, bet no šiem portāliem nemanāmi tiek sētas šaubas un vājināta nacionālās piederības un valstiskuma apziņa tur iekļuvušo, lētticīgo latviešu prātos. Viņi ir iemanījušies pat pilnīgi patiesas ziņas salikt tādā secībā, ka rodas nepatiesība.

Lomas

Vislielākā loma un panākumi propagandas frontē ir mākslas filmām un dažādiem, it kā viedokļu krustugunīm pilniem šoviem.

Kā agrāk darbojās čeka? Tā savervēja, vienojās par sadarbību ar jau esošiem vai topošiem māksliniekiem. Aktieriem, dzejniekiem, komponistiem, izpildītājiem un citiem. Ar laiku cilvēki aktierus, dziedātājus un citus māksliniekus uztvēra ne kā cilvēkus, bet tos personificēja pēc labāk vai sliktāk attēlotām lomām un dziedātām dziesmām. Lomās parasti tika ietvertas dažas propagandai vajadzīgas frāzes un sižeti. Pārējais palika mākslai. Un autori labprāt sadarbojās, jo viņiem ļāva filmēt, viņu grāmatas drukāja, un viņu koncerti bija plaši apmeklēti. Caur dažām frāzēm, pat tērpiem uz skatītāja sirdīm un prātiem nemanāmi tika virzīta propaganda.

Kad nākas izlemt, kā balsot kārtējās vēlēšanās, tad šie sabiedrībā pazīstamie cilvēki tiek aktivizēti kā troļļi, kas, uzstājoties plašsaziņas līdzekļos vai komentējot internetā, dod tautai «pareizos» padomus, kā rīkoties, par ko balsot vai par ko nu nekādā gadījumā.

Brīnišķīgs piemērs ir padomju latviešiem tik mīļais «Ilgais ceļš kāpās». Tas ir lielisks propagandas piemērs, kurš ir nenovērtēts un nepētīts. Tajā ir tik daudz nianšu, ar kurām iesēj sēklu, no kuras izaug «lielais brālis», «atbrīvotājs», un tas noved pie liela latviešu vēlētāju atbalsta «Saskaņai».

Cits piemērs: lai veidotu pretvāciski noskaņotu skatītāju, padomju varas uzdevumā dzima mākslas filma «Velna kalpi». Citi laiki, cits nolūks, bet būtība tā pati.

Puikas gados esmu šo filmu skatījies pat četras reizes pēc kārtas. Pa vienām kinoteātra durvīm ārā, pa citām iekšā. Šīs filmas sižetus atdarinājām savās pagalma rotaļās, atkārtojām tur dzirdētās «patiesības» un tādi augām. Filmu, ar kurām mūs audzināja, bija daudz, un tās nav pazudušas arī šodien.

Kas valstij būtu jādara, ja tā grib nostiprināties un augt? Maksimāli jāsamazina kaitīgās pret valsti un tautu virzītās propagandas pieejamība. Grūti ir slēgt kādu satelīta kanālu. Bet izņemt, aizliegt vai vismaz izskaidrot milzīgā padomju mantojuma kaitīgumu var. Lai gadījumā, kad latvietis ko tādu skatās, viņš spētu atšķirt mākslas darbu no tur iestrādātās, mums naidīgās propagandas un antimākslas.

Krievijas propaganda

Krievija propagandas nolūkos visvairāk izmanto kinematogrāfu. Sākot no it kā nevainīgiem seriāliem un beidzot ar vēsturiskām un mākslas filmām par karu. Bieži seriālos ir kāds labs ments (policists), kurš skatītājam asociējas ar reālu spēku un varu. Labu nolūku virzīts, viņš atļaujas pat pārkāpt un neievērot likumus. Viņš risina jautājumus ar spēku, spiedienu, viltu, un beigās labie no tā iegūst. Ko mums tādas filmas iemāca? Tās mums skaidro, ka likumu drīkst apiet ar līkumu un ir gadījumi, kad citas izejas nav. Rūgtā patiesība ir tāda, ka, ja ir izņēmums, tad likums nedarbojas vispār. Līdzīgi kā, ja ko zina divi, to zina visi.

Tādi seriāli aizmirstas, bet tajos iekļautā kodējošā informācija noguļas zemapziņā un veido nihilismu pret valsti un tautu. Tādejādi nevainīgas, viegla satura filmiņas kļūst par latviešu kodēšanas ieroci.

Kas attiecas uz Krievijas filmām par karu, tad tās vienmēr ir vēsturiski nepatiesas, pat melīgas. Bet no šīm nepatiesībām un meliem prasmīgi cilvēki izveido varoņpilnu sāgu, kur skaistas meitenes iemīlas varonīgos un godīgos jauniešos, tas viss notiek uz asiņaina kara fona, kurā daudz šauj, bet maz trāpa. Tas viss tiek pastiprināts ar dažādiem izteiksmes līdzekļiem, gaismām, skaņu un pat labu mūziku. Beigās vienmēr «mūsējie» uzvar.

Atminos, kā, kad mācījos ceturtajā klasē, biju aizgājis kinoteātrī «Uzvara» Liepājā uz vairāku sēriju filmu par Otro pasaules karu. Blakus sēdošam pieaugušam krievam biju apnicis ar jautājumu: vai tie ir mūsējie. Kādus mūsējos domāju es un kādus viņš, ir cits stāsts.

Krievijas filmas ir veidotas tā, it kā karš tas nebūtu posts, sāpes un iznīcība. Tāds romantisks, bieži asprātīgs kariņš vien sanāk. Un skatītāju atkal programmē, kāds bija padomju karavīrs, kāds viņš ir šodien, karš - tas nav nekas, viņi var atkārtot. Viņi visu var, viņiem ir pasaulē modernākie ieroči, viņi ir pasaulē labākie karotāji, un, ja tu viņiem piesliesies, viņi noteikti tevi aizstāvēs. Cilvēku mudina pieslieties tur, kur viņam būs labāk, drošāk un stabilāk. Pieslieties tam, kas par tevi parūpēsies, kas tev izdarīs.

Ja tas prasa novērsties no senču tikumiem, novērsties no savas valsts un tautas, tas nekas, svarīgi ir tas, ko tu par to gūsi.

Tādu filmu rezultātā pat no Latvijas un citām it kā neatkarīgām valstīm daudz brīvprātīgo brauc karot Donbasā un citās vietās, kur Krievija veic kārtējo atbrīvošanas agresiju.

Pieradināšana

Tas noved pie apziņas militarizācijas, pieradina karu neuztvert kā kaut ko bīstamu. Karu pārvērš par kariņu. Krievija vienmēr visos karos ir uzvarējusi, atbrīvojusi, bijusi taisnīga, un tā būs arī turpmāk.

Mīlas seriālos ir cita inde. Filmas norises notiek uz kāda propagandai svarīga fona. Vai nu Krievijas labiem ceļiem, jauniem tiltiem, vai kāda oligarha pārtikušās dzīves, sižetos ir pilns ar banku darbībām, jaunceltnēm un citām lietām, kuras liek domāt, ka viss notiek, viss attīstās. Valstī viss ir kārtībā, cilvēki ir apmierināti, viņiem ir daudz iemeslu iedzert, dziedāt un dejot. Tāda melīga labklājības sludināšana, kaut patiesībā labklājība ir tikai šaurai cilvēku grupai, bet tauta tiek dzīta aizvien dziļākā nabadzībā.

Vai pamanījāt, ka seriālos visi brauc ar labiem auto, dzīvo labās mājās un neviens nekad nestrādā?

Vēl viena būtiska propagandas darbu sastāvdaļa ir sociālās funkcijas mākslas darbu radīšana, kuru rezultātā skatītājs nonāk pie secinājuma, ka nav jēgas «raustīties». Tiek radīts bezspēcības un bezjēdzības sindroms. Šo filmu secinājumi ir, ka neko nevar panākt, neko nevar mainīt. Es esmu tikai puteklis, un no manis nekas nav atkarīgs. Tas novāc no vēlētāju loka tos, kuri varētu nobalsot arī ne par varas partijām. Tas samazina iespējamo protesta kustību un rada lielu skaitu vienaldzīgo.

 Samazinot sabiedriski aktīvu cilvēku skaitu, samazinās darbu apjoms un līdzekļi, kas jāizmanto vēlamā rezultāta sasniegšanā. Cilvēks saskata izeju tikai aizbraukt prom no valsts, vai turēt muti.

Padomju Savienības īstenotā propaganda mainījās tad, kad padomju impērijas nomenklatūrai izdevās pārsēsties no volgām mersedesos. To mēs saucam par pārbūvi un atmodu. Mūsdienu Krievijas propaganda ir pielāgota jaunajām realitātēm un vajadzībām.

Izslēdziet

Kā atgūt skaidru skatu un izvairīties no tā, ka ar mums manipulē, pieradina, postošu karu pārvērš par kariņu?

Vismaz uz mēnesi izslēdziet TV un citus masu apdullināšanas līdzekļus. Nelasiet nevienu laikrakstu, izslēdziet internetu. Tas ir vairākkārt pārbaudīts paņēmiens.

Pēc mēneša, kad ieslēgsiet, jums veselais saprāts būs atgriezies, un propagandas ietekme būs mazinājusies. Jūs spēsiet reālāk skatīties uz lietām un notikumiem. Bet tas būs īalaicīgi. Ja turpināsiet regulāri skatīties, pēc nedēļas jau būsiet iepriekšējais.

Lasot par svētajiem, brīnījos. Kā tas iespējams, ka cilvēks desmitiem gadu dzīvo alā vai meža būdiņā, viņam nav TV un interneta, bet valstu monarhi brauc pie viņa pēc padoma. Kādu padomu viņš var dot, ja nezina, kas tiek rādīts televīzijā, par ko raksta avīzes? Izrādās, var!

Padomā!

Jāņem vērā, ka mums visus notikumus propagandas pārņemtā vide rāda noteiktā secībā un interpretācijā. Informācija tiek apzināti atlasīta un pārveidota tā, ka tā no informācijas kļūst par kādas rīcības un uztveres programmu.

Valstij ir jāaizliedz mums kaitīgā satura «māksla». Gudrie atradīs, kā noskatīties, pratīs izvērtēt, un tas nenodarīs viņiem ļaunumu, bet rādīt to visiem, ieskaitot bērnus, ir apzināta ļaunprātība.

Saglabājiet skaidru prātu! neizdzertā pudele, neizsmēķētā cigarešu paciņa un diena, kad neieslēgsi TV un internetu, tevi pietuvinās saprātam un pasargās.

Novērtē šo rakstu:

23
47

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...