Iesaki rakstu: 
Latvijas drošības dienesti, tiesībsargājošās iestādes, arī augstākā politiskā vadība faktiski atbalsta Krievijas noziedzīgo režīmu, brutālo karu pret Ukrainu. Par to liecina žurnālistu pētījumi, kas pamatoti precīzos faktos. Pievienoju fragmentus no šiem pētījumiem krievu un angļu valodā, kas apliecina augstākminētās apsūdzības. Pārtulkošu arī latviski.
Par nacionālo drošību atbildīgajiem - sākot no Saeimas Nacionālās drošības komisijas, Satversmes aizsardzības biroja, Valsts drošības dienesta – bija visas iespējas iedragāt nelegālās shēmas, kas palīdz Krievijai sekmīgi apiet sankcijas, bet tas nav darīts.
Ārkārtīgi svarīgi būtu noskaidrot - kāpēc un kurš tieši atbildīgs par neizdarību? Atgādinu, ka runa ir par reālu teroristu atbalstu ārkārtīgi liela apjomā. Tieši tā - nepārspīlējot. Latvijas Republikas politiķi un drošības dienesti atbalsta teroristu finanšu un kara izejvielu tranzītu lielā apjomā.
Fragmenti ņemti no diviem rakstiem pētnieciskajā portālā The Insider Russia.
Tātad.
Pirmais fragments no pētījuma, kurā rakstīts: “Neskatoties uz sankcijām, Krievija turpina veiksmīgi papildināt budžetu ar naftas dolāriem. Un viens no svarīgākajiem iemesliem ir ēnu flote. Ar to Krievijas naftu turpina transportēt pircējiem, kuri gatavi maksāt virs sankciju noteiktajiem griestiem (60 USD par barelu). Kā noskaidroja "The Insider", viens no lielākajiem spēlētājiem šajā shēmā bija Latvijas pilsonis Aleksejs Haļavins: divi ar viņu saistīti uzņēmumi no “Surgutņeftjegaz” iegādājās naftu par cenu, kas pārsniedz griestus, tas Krievijas korporācijai jau atnesis papildus 1,4 miljardus dolāru.”
Otrais fragments par to, kā Krievija veiksmīgi turpina apiet sankcijas un finansēt savus noziedzīgo karu, proti, slepkavot ukraiņus. Un naudas plūsmas ir būtiski pieaugušas. Kā no iepriekšējā citāta redzam - ar Latvijas pilsoņa aktīvu līdzdalību: “Krievijas budžeta ieņēmumi no naftas un gāzes, neskatoties uz sankcijām, janvārī–augustā bija par 56% lielāki nekā pērn šajos mēnešos. Ēnu tankkuģu flote ļauj tirdzniecībā ignorēt cenu griestus, un Kremlim joprojām ir pietiekami daudz naudas, lai turpinātu karu.”
Trešais fragments: vai Latvijai bija iespēja ja ne novērst, tad būtiski ierobežot mūsu pilsoņa aktivitātes - sadarboties un atbalstīt teroristisku režīmu un kara noziegumus ļoti iespaidīgā mērogā? Runa ir par sagādātajiem papildus 1,4 miljardiem Kremļa teroristu vajadzībām! Jā, mūsu drošības un tiesības sargājošajām iestādēm bija legālas iespējas vērsties pret Kremļa atbalstītāju. Tomēr tas netika darīts. Pētnieciski žurnālisti to pamato ar faktiem (trešais fragments):
“Rietumvalstīs spēkā esošās tiesību normas un mehānismi ir pietiekami, lai sodītu demokrātisku valstu pilsoņus, kas palīdz apiet tirdzniecības embargo un sankcijas. Proti, Latvijas Kriminālkodeksa 84.pants paredz kriminālatbildību par izvairīšanos no valsts vai starptautisko organizāciju noteiktajām sankcijām. Vienlaikus 4.pants paredz atbildību Latvijas pilsoņiem, arī ja noziegums izdarīts ārpus valsts robežām.”
Latvijas drošības dienesti kārtējo reizi šo liela mēroga teroristu atbalsta shēmu nav pamanījuši un nav izmantojuši tiesisku iespēju vērsties pret vainīgo - Latvijas pilsoni. Atgādinu, ka šis nav pirmais vai otrais tāda apjoma skandāls. Tas ir nopietns pamats runāt jau par sistēmisku "redzēšanu, nepamanīšanu."
Latvija ir parlamentārā valsts - tātad augstākā politiskā atbildība šajā gadījumā gulstas uz Saeimas Nacionālās drošības komisiju, kuras tiešajos pienākumos ietilpst drošības dienestu uzraudzība. To vada “Jaunās Vienotības" pārstāvis Ainars Latkovskis.
Latvija un tās pilsoņi kārtējo reizi ir pieķerti plašā apjoma Krievijas stratēģisko interešu, teroristiska režīma atbalstīšanā ar izejvielu tranzītu, finanšu plūsmām. Latvijas drošības dienesti nav izmantojuši iespēju pretdarboties šīm shēmām un apsūdzēt vainīgos. Tātad ir pamats jautāt vai mūsu drošības dienesti, par nacionālo drošību atbildīgie politiķi patiešām dara savu darbu - rūpējās par valsts drošību? No pētniecisko žurnālistu liecībām redzam, ka tas netiek darīts. Tieši pretēji - piever acis uz acīmredzamu noziedzīgu rīcību Kremļa atbalstam.
Seko mums 
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
