Kravalis par Ukrainas muitas vadītāju nav kļuvis un, visticamākais, arī nekļūs
PIETIEK04.05.2015.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Mario
05.05.2015. 20:32ha ha ha, Ukraiņu elite atdos Muitas vadītāja amatu neskaidram fruktam no EU. Ņju Ņju, Tur par reģionālo direktoru kads 1/2 mio $ janoliek lai tiktu..
kaut kā tā
05.05.2015. 13:44Gan jau ,ka ukraiņi paspēja iegūt info par šo fruktu un pieklājīgi pateica,ka iztiksim paši,jo pašu puikas nav vājāki ģenerāļi par šo atbiru.
ha ha
05.05.2015. 02:26»
nelietim nelieša liktenis
Šitam fruktam gan vairāk spīd gadi 15 rūtotas saulītes režīmā. Vai (vēl labāk) - lode. Kādā krustojumā. No nenoskaidrotas mašīnas
Vaškevičs no Austrijas atgriezīsies? Līdz noilgumam tak gandrīz 15 gadi :D
nelietim nelieša liktenis
04.05.2015. 23:17Šitam fruktam gan vairāk spīd gadi 15 rūtotas saulītes režīmā. Vai (vēl labāk) - lode. Kādā krustojumā. No nenoskaidrotas mašīnas.
dadzis
04.05.2015. 22:25»
zed
komentari nav ista vieta,kur publicet pieradijumus
Fakti ir tie pieradijumu atspoguļojums, bet pieradijumi sastav no gokumentiem un faktiem kopuma.....
boxter
04.05.2015. 21:42pašreiz jau aktuāls Ukrainas Dubls Nr2 ar Jutu Strīķi galnajā lomā !:)
zed
04.05.2015. 21:19»
dadzis
maz ticams apgalvojums, jo ka ierasts bez it in viena konkreta fakta
komentari nav ista vieta,kur publicet pieradijumus
dadzis
04.05.2015. 17:12»
zed
Runā ka kravalim patīk mazi puikas un ,kad tika pieķerts,piekrita dot liecības u vašķi
maz ticams apgalvojums, jo ka ierasts bez it in viena konkreta fakta...
ciniķis
04.05.2015. 16:54a ko viņam Ukrainā darīt? Tur jebkurā gadījumā ir bīstami. Latvijā ir drošāk. Līdz Vaškeviča notiesāšanai viņam ir indulgence darīt visu, kas ienāk prātā.
zed
04.05.2015. 14:18Runā ka kravalim patīk mazi puikas un ,kad tika pieķerts,piekrita dot liecības u vašķi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
