Kravalis par Ukrainas muitas vadītāju nav kļuvis un, visticamākais, arī nekļūs
PIETIEK04.05.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Līdzšinējais Latvijas Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis pretēji marta sākumā atsevišķu mediju un arī politiķu ziņotajam par Ukrainas galveno muitas vadītāju nav kļuvis un, visticamākais, arī nekļūs.
Marta sākumā finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) nāca klajā ar paziņojumu, ka Ukrainas valdības pārstāvji (konkrēti vārdi tā arī netika minēti) esot viņu uzrunājuši ar lūgumu ieteikt kandidatūru Ukrainas galvenā muitas vadītāja amatam.
Latvijas pārstāvji kā iespējamo kandidātu nolēmuši virzīt Kravali, kurš esot "kompetents eksperts Eiropas Savienības (ES) jautājumos par muitu ar lielu pieredzi direktora amatā muitas pārvaldē" un kura "zināšanas būtu nenovērtējams atbalsts Ukrainas integrācijai ES".
Kravalis bija arī devies uz Ukrainu, un vairāki mediji jau ziņoja, ka viņa kļūšana par Ukrainas muitas vadītāju esot faktiski izlemts jautājums. Taču tagad, divus mēnešus vēlāk izrādās, ka Kravalis joprojām strādā Latvijā un par Ukrainas muitas vadītāju ne tikai nav kļuvis, bet, visticamākais, arī nekļūs.
Citādi pašlaik tiek skaidrota pat Kravaļa vizīte Ukrainā marta sākumā. "VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis marta sākumā devās darba vizītē uz Ukrainu, lai apspriestu aktuālos jautājumus par iespējamo Latvijas palīdzību Ukrainai muitas jomā," tagad skaidro Valsts ieņēmumu dienests (VID).
VID savā oficiālajā skaidrojumā Reira un virknes mediju minēto Kravaļa nākotni kā Ukrainas muitas vadītājam pat nepiemin, - braucienā runa bijusi tikai par vispārēju palīdzību Ukrainai: "Lai izvērtētu, kādu palīdzību muitas jomā citas valstis varētu sniegt, Ukrainas pusei ir jādefinē savas vajadzības un jāsniedz informācija par nepieciešamo atbalstu. Tikai pēc šādas informācijas saņemšanas būs iespējams lemt par sadarbības attīstības iespējām muitas jomā."
Tikmēr Pietiek avoti informē, ka Kravalis faktiski pats esot atteicies no kandidēšanas uz Ukrainas muitas vadītāja posteni, apzinoties gan valodas zināšanu trūkumu, gan savu saistību ar Vladimira Vaškeviča krimināllietu, gan arī Ukrainas iekšpolitisko situāciju, kas muitas vadītāja posteni padara par nebūt ne tik iekārojamu.
VID pagaidām nav sniedzis oficiālu atbildi uz Pietiek jautājumu - vai tas nozīmē, ka visas medijos iepriekš izskanējušās ziņas, ka Kravalim esot piedāvāts vadīt Ukrainas muitu, jau sākotnēji ir bijušas nepatiesas un maldinošas.
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
