Iesaki rakstu: 
Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, piespriežot reālu brīvības atņemšanu par būtisku kaitējuma nodarīšanu “Latvijas Krājbankas” drupu shēmotājiem Edijam Ziediņam un Jānim Bankovam, šādi apstiprinājusi faktus un to vērtējumu, kuru Pietiek publicēja jau 2017. gadā.
Pēc “Latvijas Krājbankas” slēgšanas un maksātnespējas administratora iecelšanas sākās shēmas, lai iegūtu vērtīgākos ar šo banku saistītos aktīvus, tajā skaitā firmu “Baltijas Aviācijas Sistēmas”, kas tajā laikā bija “airBaltic” akcionāre kopā ar valsti un kas bija aviokompānijas toreizējā vadītāja M. Bertolta Flika firma, taču “Baltijas Aviācijas Sistēmas” bija aizņēmušās naudu no “Krājbankas” investēšanai aviācijas nozarē un tāpēc nokļuva blēžu redzeslokā.
Vispirms shēmā parādījās “Krājbankas” meitasuzņēmums “Atlantijas Biroji”, kas — atšķirībā no bankas — nebija maksātnespējīgs un tātad varēja rīkoties brīvāk. Vēlāk tika iecelta jauna vadība arī “Baltijas Aviācijas Sistēmām”, un shēmas īstenošana varēja sākties.
Prokuratūras mājaslapā teikts, ka abiem apsūdzētajiem valdes locekļiem, ko iecēla 2012. gadā, bija tiesības pārstāvēt "Baltijas Aviācijas Sistēmas" atsevišķi, kā arī rīkoties ar uzņēmuma finanšu līdzekļiem, kas atradās viņu pārziņā. Pretēji uzņēmuma interesēm, apsūdzētie savā starpā vienojās un noslēdza pārstāvības līgumus, nosakot par to katram ikmēneša atlīdzību un vienreizēju kompensāciju.
“Tādā veidā apsūdzētie, mantkārīgu motīvu vadīti, pārsniedzot savas pilnvaras, personu grupā nodarīja būtisku kaitējumu "Baltijas Aviācijas Sistēmām" vairāk nekā 88 315 eiro apmērā. Turklāt viens no apsūdzētajiem papildus piesavinājās "Baltijas Aviācijas Sistēmu" finanšu līdzekļus — 160 000 eiro — un pēc tam veica šo noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju,” teikts prokuratūras paziņojumā.
Tagad tiesa Edijam Ziediņam piespriedusi brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem un sešiem mēnešiem, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus komercsabiedrībās uz diviem gadiem, kā arī 7500 eiro naudas sodu, ziņo LETA. Tāpat tiesa nolēma piedzīt no E. Ziediņa materiālā kaitējuma kompensāciju 48 661 eiro apmērā.
Jānim Bankovam tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz vienu gadu, kā arī atņemt tiesības ieņemt valdes locekļa amatus komercsabiedrībās uz diviem gadiem un naudas sodu 7500 eiro apmērā. Spriedumu iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.
Līdz ar to sagaidāms turpinājums pārējo darbību izvērtējumam, par ko E. Ziediņš bija vaļsirdīgi atzinies un kuras 2017. gada sākumā aprakstīja Pietiek. Tagad tiesībsargājošajām institūcijām jādod vērtējums arī, piemēram, šādiem faktiem, par ko atzinās E. Ziediņš:
“2012. gada 6. februārī es tiku iesaistīts organizētā grupā, kuras vadītāji bija “KPMG Baltics” SIA amatpersonas — maksātnespējīgās “Latvijas Krājbankas” administratora vadības grupa, kuras mērķis bija ar krāpnieciskām darbībām, ļaunprātīgi un pretlikumīgi iegūt prasījuma tiesības pret AS “airBaltic Corporation” un citiem debitoriem vairāk nekā 65 miljonu eiro apmērā. […]
Šo darījumu rezultātā SIA “Baltijas Aviācijas Sistēmas” ieķīlātā manta tika pretlikumīgi nodota pašai “Latvijas Krājbankai” (saskaņā ar likumu, komercķīlas ņēmējs nedrīkst iegūt ieķīlāto lietu savā īpašumā), slēpjot nodošanas faktu aiz fiktīva darījuma un uzrādot fiktīvu pircēju — SIA “Atlantijas Biroji”. Minētais norāda uz apzinātu un plānotu darbību veikšanu no iesaistīto personu puses ar nolūku slēpt kontroles iegūšanu pār SIA “Baltijas Aviācijas Sistēmas” aktīviem.”
Pilns 2017. gada raksts:
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
