Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš Alda Gobzema kļūšanas par KPV LV premjera amata kandidātu partija ir ar jaunu sparu metusies priekšvēlēšanu cīņā un izstrādājusi jaunu mērķtiecīgu PR stratēģiju, lai iekļūtu nākamajā Saeimā. 

Galvenā KPV LV problēma uz šo brīdi ir finansējuma trūkums. Tas nozīmē, ka partijai sekmīga PR īstenošanai ir jāpaļaujas uz tās lokomotīvju Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema varēšanu sacelt ap sevi pietiekami lielu mediju interesi, lai partija nenozustu no potenciālo vēlētāju redzesloka. Līdz šim stratēģija ir atmaksājusies, un aizvadīto divu nedēļu laikā Gobzems un kompānija ir spējusi sev nodrošināt klātbūtni teju visos Latvijas lielākajos medijos.

Kā tas tika panākts? Pavisam vienkārši. Partija sekmīgi izmanto sociālos tīklus kā komunikācijas platformu ar masu medijiem un sabiedrību.

Attiecīgi šī gada jūnija sākumā Gobzema kungs, izmantojot pareizos apstākļus (maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību), savā facebook profilā ievietoja īsu, bet tiešu ierakstu, kurā kritizēja nesenos notikumus maksātnespējas nozarē. Ieraksts bija veidots familiārā formā, labi uzrunāja sabiedrību un vienā vietā pat ietvēra lamu vārdu pizģīt. Vienu vārdu sakot, Gobzema kungs bija uzķēris labāko brīdi, lai paceltu savu reitingu uz Bunkus slepkavības rēķina.

Gobzema ierakstu pārpublicēja virkne sociālo tīklu lietotāju un arī vairāki Latvijas lielie mediji, kā rezultātā viņš panāca, ka tiek uzaicināts piedalīties diskusijā TV Rīga 24 ēterā, kas savukārt tika izmantota kā platforma, lai tālāk attīstītu KPV LV vēstījumu par maksātnespējas administratoru nozares šausmām un vispārējo situāciju Latvijas vadošās elites aizkulisēs. Gobzema asie un tieši komentāri atkal panāca vēlamo efektu – mediji un sociālo tīklu lietotāji turpināja dalīties ar viņa viedokli un popularizēt KPV LV.

To visu Gobzems panāca vienkārši izmantojot tā brīža apstākļus - maksātnespējas administratora Bunkus slepkavību (aktualitāti) un sabiedrībā pieaugošo plaisu starp eliti un vienkāršo tautu (fonu). To sauc par efektīvu sev pieejamo resursu menedžēšanu, un jāsecina, ka ar to KPV LV iet daudz labāk nekā citām Latvijas partijām.

Papildus tam KPV LV premjera amata kandidāts nolēma lauzt latviešu politiķiem ierastās dogmas un uzrunāt arī krieviski runājošo sabiedrības daļu. Kopš šī gada jūnija Gobzems sociālo tīklu komunikācijā ir sācis izmantot arī krievu valodu. Tas liecina, ka KPV LV mērķis ir pakāpeniska identitātes maiņa Latvijas krievvalodīgā elektorāta acīs.

Partija tuvākajos mēnešos, visticamākais, centīsies atmest sev piesprausto „latviešu partijas” birku, un tā vietā sevi prezentēs kā opozīcijas partiju, kura sabiedrību nedala latviešos un krievos, pārstāv tautas intereses un cīnās pret korumpēto un zaglīgo eliti. Līdzīgu stratēģiju šīm vēlēšanām ir izvēlējusies arī partija „Saskaņa” un mazākā mērā JKP.

Tādā veidā KPV LV cer aizpildīt pēc „Saskaņas” eiropeizācijas radušos Latvijas opozīcijas partiju elektorāta vakuumu. Pietiekami labi izspēlējot savas kārtis, Gobzems varētu iegūt daļu no „Saskaņas” vai pat Latvijas Krievu Savienības vēlētāju balsīm, kuru vidū ir novērojama nepatika pret krievvalodīgajā opozīcijā novērojamo stagnāciju.

Latvijas krievvalodīgā kopiena KPV LV transformāciju ir pamanījusi un uztvērusi ļoti pozitīvi. Ar Gobzema ierakstiem ir sākušas dalīties pat t.s. „krievu skolu” aizstāvji un citas prokremliski noskaņotas personas. Tikmēr pats Gobzems ir nemanot sācis dalīties ar Kremļa propagandas portāla vesti.lv ierakstiem.

Papildus tam KPV LV ir aktivizējuši savus centienus arī t.s. interneta „troļļu” frontē. Partijai, visticamāk, pieder facebook lapa, kas pirms tam nodarbojās ar dezinformācijas izplatīšanu un vadošās elites diskreditēšanu, bet kopš pagājušās nedēļās ir sākusi publiski aģitēt par vēlētājus balsot par KPV LV. Protams, nevar izslēgt, ka lapas patiesie īpašnieki ir vienkārši politiski apjukuši pusaudži ar apšaubāmu humora izjūtu un ar KPV LV tai nav nekāda sakara.

Pēdējo nedēļu KPV LV priekšvēlēšanu aktivitātes, visticamāk, ir saistītas ar Alda Gobzema lomas palielināšanos un kļūšanu par partijas de facto līderi. Ir skaidrs, ka Artuss Kaimiņš formāli saglabās ievērojamu publisko ietekmi Latvijas sabiedrībā un līdz ar to arī partijā. Tiesa pēdējās nedēļas ir pierādījušas, ka KPV LV īstie groži jau kādu laiku atrodas Gobzema rokās, un izskatās, ka viņš ir nobriedis KPV LV ne tikai ievilkt nākamās Saeimas opozīcijā, bet arī pacīnīties par vienu vai otru valdības krēslu.

Atliek secināt, ka KPV LV pirms vēlēšanām ir piedzīvojusi strauju metamorfozi - atmetusi ideālista Kaimiņa novalkāto kokonu un uzaudzējusi jaunus spārnus pragmatiķa Gobzema izskatā.

Attēlā - fragments no Gobzema jaunākajām atklāsmēm intervijā laikrakstam Dienas Bizness.

Novērtē šo rakstu:

39
24

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...