Kozlovskis izliekas, ka nedēļas laikā neesot spējis no policijas saņemt ziņas par brutālo aizturēšanu

Tieši pirms nedēļas Pietiek uzdeva Kozlovskim vairākus jautājumus saistībā ar publiskoto video, kurā skaidri redzams, kā policijas darbinieki sper pa galvu zemē guļošam aizturētajam, kurš neizrāda nekādu pretošanos, un saistībā ar to, ka Valsts policija ir paziņojusi, ka neviens no spārdītājiem pusgada laikā - tik ilgi jau norisinās sāktais kriminālprocess par šo notikumu - no amata nav atstādināts, aizbildinoties ar to, ka "nav gūts pietiekams apstiprinājums noziedzīgām darbībām, lai kādu darbinieku varētu atzīt par aizdomās turēto".

Kozlovskim tika jautāts, vai viņš vispār ir informēts par šo notikumu un vai arī viņš uzskata, ka policijas darbinieki, kuri aizturēšanā ir spēruši pa galvu aizturamajam, kurš neizrāda nekādu pretošanos, var turpināt darbu līdzšinējos amatos laikā līdz kriminālprocesa beigām, bet, ja tā neuzskata, kādas tieši darbības šai sakarā viņš ir veicis vai veiks kā politiski atbildīgā persona (savukārt, ja Kozlovskis uzskata par pamatotu minēto personu neatstādināšanu, kā tieši viņš to var pamatot).

Taču ne uz vienu no šiem jautājumiem Kozlovskis nedēļas laikā tā arī nav spējis atbildēt, uzdodot savai palīdzei Daigai Holmai aizbildināties ar to, ka policijai par šo gadījumu esot pieprasīta informācija. Savukārt uz jautājumu, kā var būt, ka ministrs veselas nedēļas laikā nespēj saņemt informāciju no viņa paša pārraudzītās Valsts policijas, Kozlovska palīdze nespēja atbildēt.

Tikmēr neoficiāli Pietiek ir zināms, ka ministra nevēlēšanās būt informētam par brutālās aizturēšanas apstākļiem un iemesliem saistīta ar Drošības policijas uzstājīgu "lūgumu", pret kādiem Kozlovskis ir bijis ļoti atsaucīgs arī iepriekš. Savukārt Drošības policijas uzstājība ir saistīta ar tās vēlēšanos atbrīvoties no aizturētās personas, kas savulaik ar to sadarbojusies un 90. gados pat palīdzējusi no gūsta Ingušijā atbrīvot ķīlniekus - celtniekus no Latvijas.

Šī persona ir Pietiek jau vairākkārt aprakstītais Aslans Iznaurovs - Latvijas nepilsonis, kurš 2013. gada sākumā nejauši uzzināja, ka ir bez oficiāla lēmuma vienkārši izdzēsts no LR Iedzīvotāju reģistra, pēc šīs izdzēšanas valsts iestādēm it kā neeksistē, it kā tomēr eksistē: Drošības policija viņu tagad oficiāli uzskata par vienkārši neeksistējošu, savukārt Valsts policija, ņemot vērā notikušo izdzēšanu, tagad nesekmīgi mēģina viņu apcietināt tāpēc, ka viņš gan ir "izdzēsts", bet reāli eksistē.

Saistībā ar Pietiek aprakstīto gadījumu, kad policijas speciālo uzdevumu bataljona policisti atspārdīja Iznaurovu, kurš neizrādīja nekādu pretestību, bet pēc tam apsūdzēja viņu par nepakļaušanos policijas darbinieku prasībām, Valsts policijas Iekšējās drošības birojā gan ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 317.panta 2.daļas - par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ja tā saistīta ar vardarbību.

Par šādu noziegumu maksimālais likumā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, un pašlaik kriminālprocesā turpinās pirmstiesas izmeklēšana, skaidro Valsts policijas pārstāvis.

Taču, lai gan izteiksmīgo brutālās aizturēšanas un atspārdīšanas videoierakstu Iekšējās drošības birojam nodeva tiesa, Valsts policija nav uzskatījusi, ka tajā redzamais būtu uzskatāms par pamatu kādiem izdarāmiem secinājumiem. Fakts, ka policijas darbinieki ir melojuši dienesta ziņojumā, un videoierakstā redzamais neesot "pietiekams apstiprinājums noziedzīgām darbībām".

"Šobrīd kriminālprocesā turpinās izmeklēšana, taču pagaidām nav gūts pietiekams apstiprinājums noziedzīgām darbībām, lai kādu darbinieku varētu atzīt par aizdomās turēto," Pietiek skaidro Valsts policijas pārstāvis. Līdz ar to policijas darbinieki, kas redzami video, joprojām turpinot pildīt savu amatu pienākumus.

Pietiek jau informēja - tikai pateicoties tam, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes speciālo uzdevumu bataljona darbinieki bija pietiekami neapdomīgi, lai brutālo aizturēšanu sarīkotu degvielas uzpildes stacijas videokameras redzes lokā, policistiem, iespējams, neizdosies brutālu aizturēšanu un aizturamā atspārdīšanu, viņam pat nemēģinot pretoties, pasniegt kā aizturamā pretošanos policijas darbinieku likumīgām prasībām.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes speciālo uzdevumu bataljona 2.rotas jaunākais inspektors Oļegs Šalajevs oficiālā ziņojumā gan bija apgalvojis, ka  viens no aizturamajiem - Aslans Iznaurovs neesot izpildījis viņam dotās pavēles, tāpēc, lai viņu aizturētu, pielietoti speciālie cīņas paņēmieni un speclīdzekļi - roku dzelži, savukārt pret otru personu - Andreju Volkovu tikuši pielietoti tikai rokudzelži, bet "fizisks spēks netika pielietots".

Ļoti iespējams, ka šī versija paliktu neapstrīdēta, ja vien speciālo uzdevumu bataljona policisti, kuru "likumīgajām prasībām" it kā nebija pakļāvušies abi aizturētie, nebūtu pieļāvuši divas kļūdas, - pirmkārt, veikuši aizturēšanu degvielas uzpildes stacijas videokameras redzeslokā, otrkārt, nepaspējuši izņemt videokameras ierakstu.

Rezultātā tiesa, iepazīstoties ar advokātes Allas Ignatjevas rīcībā esošo videoierakstu, pieņēma šādu lietu izskatīšanā diezgan retu spriedumu: "Tiesnese atzīst par nepieciešamu, izskatīšanas laikā iegūtās ziņas nodot kompetentai iestādei (Rīgas reģiona pārvaldes Iekšējās izmeklēšanas birojam) policijas darbinieku rīcības izvērtēšanai".

Pietiek jau publicējis Iznaurova aizstāvja Jāņa Davidoviča iesniegumu tiesībsargāšanas iestādēm, kurā advokāts izklāsta, kā notikušo aprakstījis viņa aizstāvamais, - stāstījums ir būtiskā pretrunā ar policijas darbinieku versiju, bet atbilst videoierakstā redzamajam.

Interesanti, ka beigu beigās izrādījies - visa aizturēšana notikusi nevis saistībā ar to, ka Iznaurovs būtu meklēts par kāda nozieguma izdarīšanu, bet gan tāpēc, ka viņš figurējis kā liecinieks kādā kriminālprocesā un viņu bijis nepieciešams nopratināt:

"Vēlāk mani aizveda uz kādu Rīgas iecirkni, kur, kā iepriekšējos, man neviens neko nepaskaidroja, vienīgi tiku visu šo laiku aizturēts un turēts saslēgts rokudzelžos. Beidzot, kad bija jau pagājušas apmēram divpadsmit stundas pēc aizturēšanas un bija jau ap pusdiviem naktī, pēdējā policijas iecirknī, man priekšā stādījās policijas darbiniece Olga Kevra, kura man izskaidroja, ka tikšu nopratināts kā liecinieks, pie tam man pilnīgi nesaprotamā lietā, un pavaicāja, kur es esot bijis kaut kādā datumā, un uzrādīja man kaudzi cilvēku fotogrāfijas, kurās es atpazinu vienīgi minēto Andreju.

Viņa man teica ka esmu bijis izsludināts meklēšanā kā liecinieks, kas pats par sevi nav vispār kriminālprocesuāli iespējams, jo Latvijas KPL neparedz to, ka liecinieku var izsludināt meklēšanā, aizturot piekaut un pazemot. Es atbildēju uz šiem abiem man kā lieciniekam uzdotiem jautājumiem, un Olga Kevra teica, ka esmu brīvs, un atlaida mani."

Novērtē šo rakstu: