Iesaki rakstu: 
Laikraksta Diena izdevēja kontrolpaketes formālajam īpašniekam Viesturam Koziolam vai personām, ko viņš pārstāv, slēpti pieder ne tikai daļa no pagaidām neveiksmīgajiem Andrejsalas attīstības projektiem vien: Norvēģijas publiskie reģistri atklāj, ka oficiāli viņam pieder arī puse no tāpat iesaldētā Zaķusalas attīstības projekta, kas pazīstams ar izskanējušajiem „Zaķusalas spēļu elles” radīšanas plāniem. Tas savukārt nozīmē, ka iepriekš no Rīgas pilsētas nomātās iespaidīgās Zaķusalas zemes platības nule paklusām un par lētu naudu nonākušas Koziola un kompanjona – būvfirmas Merks īpašumā.
Ja ticēt Latvijas Uzņēmumu reģistra datiem, jau ilgāk nekā trīs gadus Koziols vairs nav SIA Zaķusala Estates īpašnieku vidū, - tieši šis uzņēmums 2002. un 2005. gadā ieguva tiesības no Rīgas domes nomāt iespaidīgas zemes platības Zaķusalā, kuru kopējā attīstībai un apbūvei paredzētā platība ir 12,6 hektāri.
Saskaņā ar Lursoft interneta datu bāzes ziņām pašlaik Zaķusala Estates oficiālie īpašnieki līdzīgās daļās ir igauņu būvuzņēmums Merks un Norvēģijā reģistrētā AS Tritan Group.
Taču Norvēģijas publiskie datu reģistri rāda, ka pašlaik 33,28% AS Tritan Group pieder kādreizējam Aināra Šlesera biznesa partnerim Turmudam Stēnem-Johansenam piederošai kompānijai, savukārt gandrīz divas trešdaļas – Koziolam.
Līdz ar to pagājušā gada beigās Koziols kļuvis par iespaidīgo Zaķusalas platību netiešu īpašnieku, - kā rāda zemesgrāmatu dati, šīs zemes platības atbilstoši Rīgas domes lēmumiem par salīdzinoši nelielām summām atsavinātas par labu SIA Zaķusalas Estates.
Zemesgrāmatas rāda, ka 7,26 hektārus liels zemesgabals Zaķusalas krastmalā Koziola kompānijas īpašumā saskaņā ar Rīgas domes 2009. un 2010. gada lēmumiem nonācis par 779 tūkstošiem latu, 8792 kvadrātmetru zemesgabals – par 151 tūkstoti latu, bet 4,46 hektāru zemesgabala pārdošanas summa zemesgrāmatā nav norādīta.
Tas kļuvis iespējams pirmām kārtām, pateicoties vēl iepriekšējā sasaukuma Rīgas domes 2009. gada jūnija lēmumam „atsavināt, pārdodot par brīvu cenu apbūves īpašniekam, Rīgas pilsētas pašvaldības nekustamo mantu - apbūvētu zemesgabalu Rīgā, Zaķusalas krastmalā”.
Taču konkrētu summu, par kādu Aināra Šlesera bijušā biznesa partnera kompānija tikusi pie Zaķusalas zemes, jau noteikusi jaunā sasaukuma Rīgas dome, kurā Šlesera vadītā Pirmā partija, kā zināms, ir valdošajā koalīcijā.
Saskaņā ar tās lēmumu, ko parakstījis Nils Ušakovs (SC), trīs zemesgabali Koziola uzņēmuma īpašumā nonākuši, nomaksājot 1,3 miljonus latu – tātad nedaudz vairāk kā 10 latus par kvadrātmetru.
Turklāt saskaņā ar iepriekšējā sasaukuma Rīgas domes lēmumu SIA Zaķusala Estates līdz 2020. gada 30. augustam šeit bija jāpabeidz multifunkcionālā kompleksa objektu būvniecība un teritorijas labiekārtošana, kā arī jāizbūvē multifunkcionālā kompleksa funkcionēšanai nepieciešamie ielu posmi, brauktuves un ietves. Ušakova un Šlesera koalīcija ir atcēlusi arī šo nosacījumu.
Jāpiebilst - kā rāda Lursoft datu bāze, Norvēģijā reģistrētajai Tritan Group līdz ar Zaķusala Estates Latvijā pieder arī uzņēmumi Euroline, Tritan un Tritan Real.
Kā Pietiek jau informējis, Koziolam caur garu uzņēmumu ķēdi – SIA Lauku attīstības inovāciju fonds, AS Asito Holding, AS Aragon un AS PortPro daļēji pieder SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums, kas pašlaik ir vienīgais īpašnieks vērienīgo Andrejsalas attīstības projektu iecerējušajos uzņēmumos Kuģu bāze Andrejsala, Mācību centrs Andrejsala, Elevators Andrejsala un Termināls Andrejsala.
Kā publiski informēts, Jaunrīgas attīstības uzņēmums „treknajos gados” paziņoja, ka kopumā Andrejsalas un Eksportostas rajona attīstībā plānots ieguldīt vairāk nekā miljardu eiro un īstenot apbūvi 0,7 miljonu kvadrātmetru platībā. Projekta Riga Port City kopējā platība ir 123 hektāri, no tiem Andrejsalā – 39 hektāri, bet Eksportostas rajonā - 84 hektāri.
Plānos ietilpa dzīvokļu, biroju, viesnīcu, tirdzniecības, kultūras un izklaides apjomīga būvniecība. Taču šo plānu īstenošana faktiski nav sākta - Jaunrīgas attīstības uzņēmuma koncerna kompānijas publiski vienīgi piedāvā iznomāt noliktavu un biroju telpas Andrejostas ielā.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
