Iesaki rakstu: 
Otrdien Latvijas Televīzijas vadība beidzot sniedza pirmās atbildes uz jautājumiem saistībā ar LTV dārgo pirkumu – četrus gadus veco 3,588 miljonus eiro izmaksājušo pārvietojamo televīzijas staciju (PTS). Publicējam pilnībā gan uzdotos jautājumus, gan saņemtās atbildes.
Cik gadus veca ir LTV iegādātā PTS (gan motorizētā daļa, gan TV tehnika)?
Iegādātā PTS tehnika ir gan jauna, gan lietota. Atbilstoši nolikuma tehniskās specifikācijas prasībām pārvietojamās televīzijas stacijai, t.sk. visām iekārtām/komponentēm jābūt ne vecākām par 5 (pieciem) gadiem.
Vai LTV ir lietas kursā, ka tās iegādātā PTS pirms tam ekspluatēta Dienvidamerikā?
LTV nav detalizēti pētījusi vietas un objektus, kur iegādātā PTS pirms tam strādājusi (ir zināma informācija, ka PTS ir nodrošinājusi Pekinas un Londonas olimpisko spēļu translācijas), tomēr Jūsu minētais fakts, ka tā ekspluatēta Dienvidamerikā, mūsuprāt, ir vērtējams pozitīvi, jo siltos klimatiskos apstākļos pastāv mazāka varbūtība PTS virsbūves bojājumiem.
Vai LTV ir pārliecināta, ka šī PTS var tikt ekspluatēta Latvijas apstākļos? Uz kādiem faktiem balstās šī pārliecība? Vai LTV ir lietas kursā par darbībām, kādas piegādātājs Šauļos pašlaik veic ar minēto PTS, lai to mēģinātu piemērot ekspluatēšanai Latvijas apstākļos?
Ja tiek izpildītas visas nolikuma tehniskajā specifikācijā minētās prasības attiecībā uz PTS virsbūvi un salona aprīkojumu, PTS sekmīgi varēs tikt ekspluatēta Latvijas apstākļos. LTV speciālisti seko līdzi PTS sagatavošanas procesam atbilstoši nolikuma tehniskās specifikācijas prasībām.
Kā LTV skaidro cenu, kāda samaksāta par šo PTS, ņemot vērā, ka Igaunijas TV pirms četriem gadiem par pilnīgi no jauna uzbūvētu PTS samaksāja 4 miljonus eiro?
Lai objektīvi salīdzinātu divu PTS cenas, mūsuprāt, iesākumā būtu jāapzina un jāsalīdzina to tehniskais aprīkojums un iespējas.
Kādas tieši darbības LTV veica, lai panāktu, ka par tās rīkoto iepirkumu uzzina visi vērā ņemamie šādu PTS piegādātāji Eiropā un citviet?
Paziņojums par PTS iepirkumu tika publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un LTV interneta mājas lapā.
Kādu iemeslu dēļ LTV nepieciešama tieši HD tehnika šādā PTS? Kā tieši LTV gatavojas izmantot šo HD tehniku?
SD tehnika tirgū vairs faktiski nav pieejama. Tai pat laikā, ņemot vērā, ka LTV paredz izmantot šo PTS vismaz 8 gadus, iegādāties morāli novecojušu tehnoloģiju, ievērojot tehnoloģiju attīstības procesu, būtu nesaimnieciski un netālredzīgi. Jau šobrīd EBU savām dalīborganizācijām pieprasa apmaiņas materiālus HD kvalitātē, bet vienotā sabiedriskā medija darba grupu ieteikumi ir raidījumu ražošanu un uzglabāšanu HD kvalitātē uzsākt jau 2013. gadā.
Kāpēc SIA Latvijas Televīzija iepirkumam par pārvietojamās TV stacijas (PTS) piegādi izvēlējās tieši paātrinātu slēgtu sarunu procedūru? Kas tieši un kad tieši pieņēma šādu lēmumu? Kādas juridiskās personas un kāpēc tieši tās tika izraudzītas sarunu procedūrai? Kas tās izvēlējās, pēc kādiem kritērijiem? Kāds bija to PTS un cenu piedāvājums?
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma prasībām valsts SIA Latvijas Televīzija organizēja atklātu konkursu „Par pārvietojamās televīzijas stacijas piegādi” (ID Nr. LTV/2012 – 5/1 – 22), kas tika publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un LTV interneta mājas lapā.
Atklātajā konkursā pieteicās viens pretendents: UAB Televizijos ir ryšio sistemos. Pretendents atbilda visām konkursa nolikumā izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, taču iesniegtajā tehniskajā piedāvājumā dažās pozīcijās bija neprecizitātes/neatbilstības tehniskās specifikācijas prasībām, tādēļ piedāvājumu nevarēja uzreiz atzīt par atbilstošu konkursa nolikuma tehniskās specifikācijas prasībām.
Pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 38.panta pirmo daļu, iepirkuma komisija pieņēma lēmumu izbeigt atklāto konkursu bez rezultāta un, rūpīgi izvērtējot situāciju, kā arī ievērojot Publisko iepirkumu likuma 38.panta trešās daļas, 62.panta pirmās daļas 1.punkta tiesisko regulējumu, pieņēma lēmumu piemērot sarunu procedūru, nepublicējot paziņojumu par līgumu, ar vienīgo pretendentu UAB Televizijos ir ryšio sistemos, un risināt sarunas par minēto tehniskās specifikācijas prasību izpildi un no tām izrietošo finanšu piedāvājuma precizēšanu. Minētā sarunu procedūra nav „paātrināta slēgta”, ievērojot, ka Publisko iepirkumu likums šādu sarunu procedūru neparedz.
Vai uzvarējušais pretendents ir šādu PTS ražotājs?
Jā, uzvarējušais pretendents ir izgatavojis jau 60 dažāda lieluma un funkcionalitātes PTS.
Kādas personas bija LTV iepirkuma komisijā? Kāds bija iepirkuma komisijas balsojums?
Publisko iepirkumu likuma 62.panta pirmās daļas 1.punkta kārtībā organizētas sarunu procedūras „Par pārvietojamās televīzijas stacijas piegādi” (ID Nr.: LTV-2012 – 01/1 -17) iepirkuma komisijas sastāvs:
Edgars Kots – iepirkuma komisijas priekšsēdētājs (valdes loceklis);
Agnese Mamaja – iepirkuma komisijas priekšsēdētāja vietniece (ģenerāldirektora vietniece);
Marika Polīte – iepirkuma komisijas locekle (galvenā grāmatvede);
Juris Sērmoliņš – iepirkuma komisijas loceklis (elektronikas inženieris);
Māris Martinsons – iepirkuma komisijas loceklis (audio resursu nodaļas vadītājs);
Igors Štāks – iepirkuma komisijas loceklis (TV tehnikas ražošanas daļas vadītāja vietnieks/elektronikas inženieris);
Pauls Juhansons – iepirkuma komisijas loceklis (autotransporta nodaļas vadītājs);
Māris Dauškāns – iepirkuma komisijas eksperts (tehniskais direktors);
Aleksandrs Vilcāns – iepirkuma komisijas eksperts (TV tehnikas resursu daļas elektronikas inženieris);
Kitija Poikāne – iepirkuma komisijas finanšu eksperte (finanšu daļas vadītāja);
NEPLP nozīmētais pārstāvis/eksperts – Gints Grūbe
Diāna Andriņa–Nagle – iepirkuma komisijas sekretāre (juriste).
Iepirkuma komisijas balsojums: par - septiņi, pret – nav, atturas - nav.
Kā LTV skaidro to, ka pirms 10 gadiem iegādātā PTS maksāja divreiz lētāk nekā jaunā?
Jaunais PTS nav salīdzināms ar LTV pirms 10 gadiem iegādāto PTS, jo jaunais PTS ir HD PTS, savukārt pirms 10 gadiem iegādātais PTS ir SD PTS. Tāpat jāņem vērā, ka attiecībā pret 2002. gadu (kad tika iegādāts PTS) fiksētais kumulatīvais inflācijas rādītājs sastāda 72%.
Nevar piekrist apgalvojumam, ka esošais PTS maksāja divreiz lētāk nekā jaunais, jo esošais PTS pēc tā iegādes darba gaitā ir papildināts ar vairākām tehniskām vienībām, kā rezultātā tā kopējā iegādes vērtība uz doto brīdi sastāda ap 2,7 milj. EUR (salīdzinājumam - jaunā PTS vērtība ir 3,588 milj. EUR).
Kāda ir LTV nepieciešamība pēc trešās PTS?
Trīs PTS ir nepieciešami, lai nodrošinātu visu nepieciešamo ārpus studiju filmēšanu pie esošā ražošanas apjoma. Turklāt katram no LTV rīcībā esošajiem PTS ir sava kapacitāte un specifika.
Jautājumi, uz kuriem Latvijas Televīzijas vadība pagaidām nav atbildējusi, ir šādi:
1) kas ir atklātā konkursa "Par pārvietojamās televīzijas stacijas piegādi" (Iepirkuma identifikācijas Nr.: LTV-2012-05/1-22) nolikuma autors? Kādas personas piedalījušās šī nolikuma izstrādē? Kuras personas ir apstiprinājušas šo nolikumu tā galīgajā versijā? Vai ar šo nolikumu pirms iepirkuma izsludināšanas ir tikušas iepazīstinātas NEPLP amatpersonas? Ja jā, kad un kuras? Ja nē, kāpēc ne?
2) vai jau ir veikta pilnīga vai daļēja samaksa par iegādātās pārvietojamās televīzijas stacijas piegādi? Ja jā, kura amatpersona ir pieņēmusi šo lēmumu par samaksas veikšanu? Kad šis lēmums pieņemts? Kad veikta samaksa?
3) kā LTV vadība skaidro faktu, ka faktiski visi iegādātās PTS parametri (ieskaitot darba vietu skaitu, izmērus utt.) precīzi atbilst nolikumā minētajiem? Kā LTV vadība var atspēkot pieņēmumu, ka šīs sakritības liecina par to, ka nolikums ir rakstīts tieši konkrētās PTS iegādei?
Seko mums 
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
