Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

777

26.03.2011. 22:22

Prieks, ka tomēr esmu gaišreģe:
Un lūk – CSDD konkursa uzvarētājs par 2,7x dārgāku cenu, nekā tuvākajiem konureniem – Ščipčinskis un McCann!!!

Atbildēt

Tria

23.03.2011. 13:12

Baltijas komunikāciju centrs tranzīta musketierus, šķiet, dabūja caur vienu no Vienotības sponsoriem; hūtnieka pretiniekiem.

Atbildēt

Axels

22.03.2011. 16:54

Ainārs interesants cilvēks nesen iegrozās pie kāda visai zināma privātdetektīva ar uzdevumu sievu pasekot. nez ko tas var nozīmēt?

Atbildēt

anna

22.03.2011. 15:36

cik var malt vienu un to pašu.. apnicīgi un garlaicīgi

Atbildēt

diena

22.03.2011. 12:40

Vai valsts piparbodīte ir iepirkumi?
Pirmdiena, 25. augusts (2008)


Valsts un pašvaldību iepirkumi kā reiz ir tā joma, par kuru visiem uzņēmējdarbībā strādājošajiem laika gaitā IR izveidojies viedoklis.

Savu viedokli pauž Iveta Antonišķe, Eksodus integrētās komunikācijas valdes priekšsēdētāja Vieni, kam paveicies un kas atrodas tuvāk valsts iepirkumu silei, bārdā smīnēdami, dziļdomīgi klusē, izliekoties nesaprotam otrus, kuri šai silei cenšas piekļūt un neveiksmes gadījumā skaļi protestē par negodīgumu, atsevišķu interešu lobēšanu utt. Un ir trešie, kuri principiāli nepiedalās valsts un pašvaldību iepirkumos, jo vadās saskaņā ar labi zināmajiem stereotipiem - tur uzvarēt nav iespējams. Pozitīvo piemēru mazākums Manis vadīto aģentūru vēl pirms gada varēja pieskaitīt trešajiem, jo savas darbības pirmsākumos bijām vīlušies, piedaloties atsevišķos valsts un pašvaldību iepirkumos, tāpēc nolēmām vairs veltīgi netērēt savus resursus un strādāt ar biznesa klientiem. Taču pirms gada nolēmām - pienācis laiks arī mums sevi pieteikt šajā sektorā. Kādi ir mani secinājumi, apkopojot gada pieredzi? Pirmām kārtām, esam sapratuši, ka valsts un pašvaldību izsludinātajos iepirkumos IR iespējams uzvarēt arī bez cenu dempinga, vien iesniedzot kvalitatīvu piedāvājumu saskaņā ar profesionāli izstrādātu iepirkuma procedūras nolikumu un tehnisko specifikāciju. Taču diemžēl šie pozitīvie piemēri ir nomācošā mazākumā, salīdzinot ar tiem gadījumiem, kad esam atteikušies startēt iepirkumā, jo saņemtais procedūras nolikums un tehniskā specifikācija ir acīmredzami sagatavota jau iepriekš zināmam uzvarētājam. Vai arī tehniskā specifikācija ir tik "izsmeļoša un precīza", ka cenu piedāvājuma starpība, vadoties pēc šī dokumenta, varētu būt mērāma vairākos tūkstošos. Protams, vēl ir gadījumi, kad par uzvarētāju tiek pasludināta kompānija, kas iesniegusi tik zemu cenu piedāvājumu, ka sāc domāt, ka atsevišķi ļautiņi uzsākuši labdarības kampaņu, ziedojot savu laiku un peļņu atsevišķu valsts un pašvaldību iestāžu labā. Mazo iepirkumu haoss Patlaban, pēc jaunā Publisko iepirkumu likuma spēkā stāšanās 2006.gada 1.maijā, īpaši nekontrolējami ir tieši tā saucamie mazie iepirkumi. Tātad tie valsts un pašvaldību iepirkumi, kuru līguma summa nepārsniedz 10 000 latu. Tieši šo iepirkumu lauciņā esošo situāciju var salīdzināt ar aktīvās karadarbības zonu. Vienā pusē atrodas ierēdņi, kuri kaut ko iepērk, otrā - uzņēmēji, kas cenšas panākt tos, kas iepērk. Piemēram, saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem valsts vai pašvaldību uzņēmumam ir jāievieto informācija par plānoto mazo iepirkumu uzņēmuma mājaslapā un tai tur ir jāatrodas vismaz piecas dienas. Nevienā normatīvajā aktā nav paredzēts, kurā brīdī šādu iepirkuma sludinājumu ievieto mājas lapā - piecas dienas pirms iepirkuma veikšanas, gada sākumā vai tml., nav arī paredzēts, ka tās ir 5 darba dienas. Rezultātā mazie iepirkumi visbiežāk mājaslapās parādās piektdienās vai dienu pirms nozīmīgiem valsts svētkiem. Sakritība vai viltīgs ienaidnieka gājiens? Manuprāt, pēdējais. Savukārt gadījumi, kad iepirkums tiek izsludināts tai pat dienā, kad paziņots uzvarētājs, vispār nav pieminēšanas vērti. Šie gadījumi vismaz ir tik uzskatāmi bezkaunīgi, ka nākas vien, kājās stāvot, aplaudēt par atklātību. Viens piemērs. Nesen mazo iepirkumu izsludināja kāda valsts akciju sabiedrība (publiski šīs iestādes nosaukumu neminēšu, jo atzīstu, ka savu darbu viņi dara gana pamatīgi un profesionāli. Šis komentārs - bez smīna). Saņemt tehnisko specifikāciju aģentūrai izdevās tikai tai dienā, kad jau bija jānodod pieteikums. Vairākas reizes zvanot uz iestādi un lūdzot atsūtīt šo dokumentu, mūsu biroja vadītāja tika sūtīta no viena darboņa pie otra, līdz viņai pateica, ka "tehniskās specifikācijas dabūšana ir pašas aģentūras problēma, jo citi taču kaut kā to dabū". Kad aģentūra piedāvājumu iesniedza, minot visus iemeslus (ieskaitot nekonkrēti definēto darba uzdevumu specifikācijā un tās saņemšanu piedāvājuma nodošanas dienā) par nepilnīgā piedāvājuma iesniegšanu, ar mums sazinājās atbildīgais cilvēks un informēja, ka iepirkuma termiņš tiekot pagarināts, tādējādi dodot mums iespēju "sagatavot jēdzīgu piedāvājumu". Īpaši jāuzsver, ka mūsu piedāvātā cena bija stipri zem 10 000 latiņas. Un, protams, mūs neizbrīnīja, kad pēc nedēļas uzzinājām, ka uzvarējis piedāvājums ar vēl zemāku cenu kā mūsējais. Jāsaka, ka īpašām problēmām nevajadzētu būt izstrādāt cenu piedāvājumu, jau iepriekš labi zinot konkurentu ciparu. Vismaz man ir pamatotas aizdomas, ka šai gadījumā tieši tā tas notika. Taču šim gadījumam ir divas taisnības. Mūsu - zaudētāju, jo ieguldījām piedāvājuma sagatavošanā laiku un resursus, un pasūtītāja (šai gadījumā valsts iestādes) taisnība. Starp "gribu sev" un "vajag valstij" Domāju, ka daudziem nav noslēpums, ka nereti mazie iepirkumi tiek speciāli sadalīti tā, lai nebūtu jāsludina cenu aptauja, konkurss vai jebkurš cits Publisko iepirkumu likumā paredzētais iepirkuma veids. Iemesli, kā es saprotu, ir šādi: pasūtītājs un izpildītājs ir atraduši kopējo valodu, abas puses ir apmierinātas ar sadarbību un vēlas to turpināt. Iepirkuma izsludināšanas gadījumā ir liela varbūtība, ka izpildītājs būs jāmaina, savukārt pasūtījuma izpildes kvalitāte vairs nebūs ar tik augstu pievienoto vērtību. Tāpēc, lai izvairītos no šādas iespējas, tiek izsludināti neskaitāmi mazie iepirkumi, kuros uzvar viens un tas pats izpildītājs (nereti gan juridiskās personas mainās, taču patiesībā "neatkarīgi no saskaitāmajiem summa paliek nemainīga"). Un, kā vienmēr, ir arī tādi gadījumi, kad vienkārši ir jāpalīdz sev un savējiem, un šajos gadījumos tieši mazie iepirkumi varētu būt ideāls veids, kā ar valsts līdzekļiem "pabalstīt" savu paziņu, radu un draugu loku. Taču atgriezīsimies pie pirmā varianta, kad izveidojusies teicama sadarbība. Manuprāt, tieši šie ir gadījumi, kad valsts normatīvajos aktos ir jāatrod veids, kā legalizēt iepirkuma veikšanu, ļaujot strādāt bez liekas papīra smērēšanas abām pusēm - kas iepērk un kuri piedalās. Tāpēc, no vienas puses, ir apsveicami pērn Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi (kas līdz 2008.gada 21.jūlijam nav tikuši tālāk par apstiprināšanu Ministru Kabineta komitejā) Publisko iepirkumu likumā, kas paredz, ka līdz ar grozījumu stāšanos spēkā iepirkumiem līdz 10 000 latu nebūs noteikts nekāds regulējums. Tikai šai gadījumā aktualizējas otra iepirkumu problēmas puse. Kā tiks kontrolēts vai pārraudzīts, lai pēkšņi pēc jauno grozījumu stāšanās spēkā strauji nesamazinātos izsludināto iepirkumu procedūru skaits uz mazo iepirkumu rēķina? Piemēram, reklāmas, sabiedrisko attiecību, mārketinga jomā ir salīdzinoši vienkārši vienu lielu iepirkumu sadalīt daudzos mazos iepirkumiņos! Un šādā veidā zaļā gaisma tiks ieslēgta tiem, kuru personīgā labuma principi dominē pār morāles un ētiskajiem principiem. Vai mūsu valsts un pašvaldību ierēdniecības atsevišķi pārstāvji spēs nobalansēt starp "gribu sev" un "vajag valstij"? Par to es neesmu tik pārliecināta. Medijos jau ir izskanējis gan Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB), gan arī Valsts kontroles vadītāju viedoklis, ka patlaban valstī mazie iepirkumi netiek īsti ne kontrolēti, ne arī pārraudzīti. Kontrolēt tik mazus iepirkumus esot neiespējami un neadekvāti kaut vai administratīvo izmaksu dēļ, tā portālam www.db.lv izteicies IUB vadītājs Andrejs Tiknuss. Piekrītu, ka kontrolēt šos iepirkumus ir sarežģīti, taču - vai neiespējami? Piemēram, kā liecina informācija IUB mājaslapā, tad IUB mājaslapā publicēto rezultātu paziņojumos norādītā kopējā līgumcena ir 1,3 miljardi latu. Tātad liela daļa no šiem valsts līdzekļiem arī ir reāli iztērēta. Un, manuprāt, gana daudz no šīs summas ir norakstāms tieši uz mazo iepirkumu rēķina. Vai tiešām šī nauda nav tā vērta, lai valsts būtu ieinteresēta atrast veidus, kā kontrolēt tās tērēšanas pamatotību?

Atbildēt

vilis

22.03.2011. 11:20

Tas tā varētu būt.Bet mums ir KNAB,brīva prese un opozīcija.Ganjau,kad trauks būs pilns,tas apgāzīsies.

Atbildēt

>>Who-cares

22.03.2011. 09:30

Pēc Krievijas analoģijas – līdzīgi kā ar algotiem killeriem. Tos arī parasti novās pēc projekta :)

Atbildēt

to who-cares

22.03.2011. 00:53

Tautskaites pieminēšana ir "izcils" notikums ! Degradēt tik nopietnu lietu līdz tādam līmenim, kāds tas ir šobrīd,varēja tikai izcili nekompetenti tipi, kas sasēduši visās iestādēs, kas organizēja tenderus par tautskaites veikšanu- Ekonomikas ministrija, Centrālā statistikas pārvalde ( jeb kāvintur tagad sauc) un visi tie gudrie padomdevēji DFK, Ščipačinskis, Krūzesgalva utt.,utjpr.

Atbildēt

Who_cares

22.03.2011. 00:45

Baltijas Komunikāciju Centrs? Tie taču kalpo Ekonomikas ministrijas mājokļu siltināšanas PRošanai.
Sliktākais ir tas, ka visi šie "politpasūtījumi" tiek izpildīti maigi izsakoties "sūdīgi". Cik veiksmīga ir mājokļu siltināšanas komunikācija, mēs labi zinām. Cik daudz gļuku komunikācijas procesā ir Tautas skaitīšanas kampaņā - mēs zinām un drīz uzināsim vēl vairāk. Cik izcila ir Latvenergo jauno tarifu kampaņa - nav noslēpums! Savukārt, kas attiecas uz pašas Vienotības tēla spodrināšanu (par ĢVK vispār nerunāsim) - sūtam uzreiz uz PRistu starptautiskajiem konkursiem - pirmās vietas garantētas!
Neviens jau no minētajiem sevi par zagli neuzskata - tā sacīt "laba atdarīšana ar labu". Tikai personīgi pazīstot šos cilvēkus, esmu novērojis, ka pēdējā laikā viņiem dīvaini trīc rokas un brīdi pa brīdim skatiens tiek mests pāri pār plecu. Ne jau no labas dzīves... Ne velti Krievijā ir teiciens, ka politiskos PRistus pēc pāris gadiem atšauj... kā saka "ir cilvēks, ir problēma, nav cilvēka - nav problēmu"!

Atbildēt

Blūmentāls

22.03.2011. 00:29

Tas, ko apraksta A.Margeviča, sen senajā Pasaules Bankas ziņojumā saucās "state capture" jeb valsts sagrābšana.Šoreiz grābēju rindā iestājusies Vienotība ar savu izsalkušo un nekompetento šakāļu baru.

Atbildēt

politiskās korupcijas gals

21.03.2011. 23:52

Politisko korupciju izbeigt var tikai tad, ja par vienīgo partiju finansēšanas avotu kļūs valsts budžets.

Atbildēt

?!

21.03.2011. 23:35

PR konsultāciju līgumi un reklāmas pakalpojumi ir brīnišķīgi no izzagšanas viedokļa, tādēļ ka tas, cik kaut kāds pakalpojums maksā, nav objektīvi izmērāms.
+++
To labi saprot EM un tās pelēkie kardināliņi

Atbildēt

777

21.03.2011. 23:18

Tūlīt būs arī CSDD konkursa rezultāti :)

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts:

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...