Iesaki rakstu: 
Saslimušo skaits Latvijā pārsniedzis simtu, tāpēc nolēmu apskatīties, kā saslimstība izskatās grafiski. Te mani gaidīja divi pārsteigumi. Pirmais: cik ļoti eksponenciāli viss notiek jau kopš otrās dienas. Slimnieku skaitu liekot logaritmiski, visi punkti kopš 9. marta rindojas gandrīz uz taisnes.
Ja reiz tā, tad no abiem galapunktiem var vienkārši un tuvināti aplēst, cik strauji saslimstība aug. Proti, 9. martā bija 5 slimnieki, 21. martā 123, izdala pēdējo ar pirmo un no dalījuma izvelk dienu skaita pakāpes sakni: (123/5)^(1/12)=1,306. Tātad caurmērā slimnieku skaits aug par 30% dienā. Pārvēršot citās vienībās, tā ir dubultošanās 2,6 dienās jeb 6,5 reizes nedēļā.
Grafiku sev uztaisīju 20. martā, un punktu rindošanās pa eksponentes līniju bija tik cieša, ka, pārbaudot sevi, uzdrošinājos prognozēt – 21. martā varētu būt 35 jauni saslimušie. Izrādījās 13, turpat trīsreiz mazāk. Mana kļūda bija nepievērst pietiekamu uzmanību, cik ļoti pa dienām var svārstīties jaunu slimnieku skaits, kaut kopumā saglabājot eksponenciāli augošu tendenci.
Internetos izlasīju vēl citādu kļūdu: no tiem 13 gadījumiem secināt, ka lietas iet labumā, jo iepriekšējā dienā bija 25. No viena datupunkta to secināt ir pārsteidzīgi.
Nākamais, ko nu var darīt, ir salīdzināt Latviju ar citām valstīm. Te gan slimnieku skaits jārēķina pret iedzīvotāju skaitu. Izvēlējos trīs viszīmīgākās valstis: Ķīnu, Dienvidkoreju un Italiju. Par sākumpunktu izvēlējos dienu, kad saslimstība pārsniedza 1 no miljona iedzīvotāju: Latvijā to pašu 8. martu, Ķīnā 25. janvāri, Dienvidkorejā 20. februāri, Italijā 22. februāri.
Te mani gaidīja otrs, visai baiss pārsteigums — cik neticami līdzīgi Latvija iet Italijas pēdās, tik ar pusmēneša kavēšanos (slimo skaits 21. martā bija Italijas 6. marta līmenī)! (Un tas, ka 21. martā Latvijā bija 13 jaunu saslimušo, tendenci diez cik nemaina un no Italijas ceļa nenovērš.)
Dienvidkoreja sāk ar bēdīgi slavenās 31. pacientes izraisītu sprādzienu, bet līknes beigās sāk iedarboties cilvēku kontaktu apturēšana, un slimnieku skaita augšana jūtami sabremzējas. Ķīnā Uhaņa bija bloķēta jau divas dienas priekš grafika sākuma, un var redzēt, ka pēc dažām dienām slimnieku skaita pieaugums arvien vairāk un vairāk palēninās.
Tiesa, slimo skaits ir atpaliekošs rādītājs, tāpēc jaunāko attīstību labāk rāda apstiprinātu jaunu slimnieku skaits. Taču tas daudz vairāk lēkā pa dienām, īpaši mazākās zemēs, kāda ir Latvija.
Redzams, ka Ķīnai un Dienvidkorejai laikā, kas atbilst šībrīža Latvijai, jau bija izdevies ar cilvēku pārvietošanās un kontaktu ierobežošanu pārlauzt sērgas mugurkaulu, savukārt Italija un Latvija… njā.
Te var vaicāt, vai nav tā, ka ārkārtējās situācijas labvēlīgā ietekme Latvijā vienkārši vēl nav paguvusi sākties. Ārkārtējo situāciju izsludināja 12. martā, no tā pagājušas deviņas dienas, caurmēra inkubācijas periods ir piecas dienas, tā ka efektam jau būtu jābūt manāmam.
Taču tā vietā var manīt ko citu: ka iekšzemes dzīve un cilvēku kontakti nav apturēti: Rīgas-Zilupes vilciens kursē, Rēzeknes-Rogovkas autobusi arī, “Rīgas satiksme” tāpat, cilvēki ir ielās un brauc, veikali vaļā, sestdien pie dabas objektiem pilnas stāvvietas.
Lai Latvija neatkārtotu Italijas katastrofu, tūlīt, tagad, pirms katastrofas jāaptur iekšzemes pārvietošanās — ar stingri kontrolētu vispārēju mājas režīmu sērgu var uzveikt nedēļās piecās, turklāt jo agrāk un stingrāk rīkojas, jo drīzāk un mazākiem zaudējumiem un cilvēku upuŗiem tiek galā.
Te par to matēmatisks apraksts (lasīt vismaz pēdējās 4 rindkopas), te vieglā valodā, te ar krāšņiem grafikiem. Izšķirīgais — lai polītiskiem lēmējiem būtu griba.
Pārpublicēts no www.ritvars.wordpress.com
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
