Iesaki rakstu: 
Te būs vairāki atskaites punkti, lai vieglāk orientēties, cik tālu mūsu "ceļojumā" ar COVID-19 būsim nonākuši. Sastādīts, ņemot vērā citu valstu pieredzi. Katrs pats var izdomāt, kurā brīdī kā reaģēt un sākt rīkoties pēc laicīgi ar vēsu galvu izdomāta plāna.
* Inficēšanās valstī, no kuras ieceļotājus ar simptomiem SPKC testē.
* Inficēšanās valstī, no kuras ieceļotājus ar simptomiem SPKC netestē, pats slimnieks atklāj slimību,
* Inficēšanās ārpus Latvijas, inficē pārējo ģimeni šeit uz vietas.
* Inficēšanās ārpus Latvijas, inficē citus cilvēkus šeit uz vietas.
* Cilvēks inficējas Latvijā, SPKC nevar noskaidrot infekcijas pirmavotu, apstiprināts community spread.
* Inficēšanās izglītības iestādē.
* COVID-19 tiek atklāts kādā no slimnīcām post factum.
* Pirmā nāve no COVID-19.
* Pirmā nāve cilvēkam, kas nav no šķietamās riska grupas.
* Pārpildītas intensīvās terapijas nodaļas, sākas triage - kuru vēl ir vērts glābt, kuru ne.
* Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukuma izpildes laiks būtiski palielinās.
* Palielinās mirstība no citām akūtām slimībām slimnīcu pārslodzes un mediķu trūkuma dēļ.
* No COVID-19 nomiruši vairāk nekā no parastās gripas.
* ...
Cik tālu mēs "aizbrauksim", atkarīgs no amatpersonu izlēmīgas rīcības un visas sabiedrības izpratnes par iesaistes nepieciešamību, lai pēc iespējas laicīgāk novērstu iespējamo risku pārvēršanos realitātē.
Lai trāpītu mērķim, kas ātri kustas, jāmērķē nevis tur, kur tas pašreiz atrodas, bet tur, kur tas būs, kad "bulta" to sasniegs. Tas nozīmē, ka jārīkojas nevis reaktīvi, kad kaut kas jau ir noticis, bet proaktīvi, paredzot, kas notiks.
Skatoties uz Ķīnas pieredzi, jārēķinās, ka reālais efekts pat no drastiskiem pretpasākumiem kā pilnīga karantīna un kustības ierobežošana būs ar aptuveni 12 dienu nobīdi. Un eksponenciālam procesam tas ir ļoti, ļoti daudz.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
