Iesaki rakstu: 
Debilitāte esot iedzimta nelaime. Debilitāti ģenētiski manto no senčiem. Par to var izlasīt speciālajā literatūrā. Taču debilitāte acīmredzot var būt arī lipīga nelaime – kontagioza nelaime. Medicīnā lietotais svešvārds „kontagiozs” ir cēlies no latīņu vārda „contagiosus” (lipīgs). Pastāv iespēja, ka debilitāte kā visas lipīgās nelaimes pielīp cilvēkiem, un cilvēki sāk debili izturēties.
Debilitāte tāpat var būt zināmas modes un sociālās nepieciešamības izpausme. Modē var būt debilitāte. Tā rezultātā garīgi veseli cilvēki sāk tēlot debilus cilvēkus un to ar prieku izrāda savā darbībā, uzvedībā un komunikācijā. Postmodernisma „māksla” nav iedomājama bez debilas izrādīšanās. Savukārt sociālā nepieciešamība debilitāte var kļūt tad, kad valstī visas institūcijas ir pārklājusi debilitātes sērga. Garīgi normāliem cilvēkiem nākas piemēroties debilajai atmosfērai, ja viņiem ir jāpelna maize valsts iestādē.
Par to visu nākas domāt sakarā ar Sudrabas kabatas partijas kongresu 2017.gada 28.oktobrī. Protams, vispirms ir jāatceras svarīgākais par Sudrabu. Viņas kabatas partijas nosaukums „No sirds Latvijai” ir debils – priekš supersentimentāliem mietpilsoņiem. Partijas nosaukums pilnīgi neatbilst Rietumu civilizācijā populārajām tradīcijām politisko organizāciju nosaukumos. Sudrabas kabatas partijas debilajā nosaukumā nav norādīta ne partijas atzītā ideoloģiskā platforma, ne partijas atzītais valstiski politiskais režīms. Dotais nosaukums ir salkana siekalošanās, cerot uz emocionāli labilu indivīdu atbalsta.
Sudraba ir noziedzniece. To saprot katrs mentāli vesels cilvēks. Viņas pienākums valsts kontrolieres amatā bija ķert zagļus. Taču viņa to nedarīja, kas ir amata noziegums. Sudraba ir tik debila, ka to nesaprot un tēlo svēto nevainību, nodibina savu kabatas partiju, tiek ievēlēta parlamentā, tur vada „Rīdzenes sarunu” izmeklēšanas komisiju. Sudrabas sakarā tiekamies ar kontagiozu debilitāti. Debilitāte ir pielipusi visiem tiem, kuri nav šo noziedznieci patriekuši pie velna, bet tā vietā luncinās ap šo odiozo personu.
Sudrabas kabatas partijas kongresā dominēja debilitāte. Internetā par kongresu raksta: „"Mēs, iespējams, ejam lēnām, bet stabili," izteicās Sudraba. Viņasprāt, viņas pārstāvētā politiskā spēka pārstāvjiem nav raksturīga steiga vai "mirkļa parādīšanās", bet gan virzība uz "maksimumu ar kvalitāti". Partiju raksturo rūpīgums un apdomīgums, uzskata politiķe.”
Izteikumi ir debili. „Lēnām, bet stabili” parasti uz mājām iet vīri no kroga pie niknās sievas. Uz kurieni iet Sudrabas kabatas partija, nav precizēts. Tikai debili cilvēki neprecizē svarīgas lietas un bezprātīgi paļaujas uz sava lakonisma visiem saprotamo „poētiku”. Latvieši sapratīs – iet uz saulaino tāli...
Taču smieklīgākais ir tas, ka Sudraba pati nezina, uz kurieni un kādā tempā viņi iet. Sudraba saka: „Mēs, iespējams,(!?) ejam lēnām, bet stabili.” Tātad varbūt nemaz neiet, bet mīņājās uz vietas.
Interneta informācijā par kongresu ir uzzināms lipīgās debilitātes apjoms: „Partijas biedru skaits gada laikā esot pieaudzis par 25%, proti, NSL esot iestājušies vairāk nekā 100 jauni biedri. Partijas ģenerālsekretārs Dmitrijs Kostojanskis debatēs norādīja, ka partijā ir nedaudz virs 500 biedriem. Nākamajās Saeimas vēlēšanās būs spēkā nosacījums, ka tajās varēs startēt partijas ar vismaz 500 biedriem.”
Dotais apjoms latviešu tautai ir drausmīgs signāls par kontagiozās debilitātes vērienu. Debilitāte ir pielipusi mazajai latviešu tautai draudīgā apjomā.
Kongresa otrā daļa notika aiz slēgtām durvīm: „Partijas „No sirds Latvijai” kongresa otrā daļa šodien tika sarīkota aiz slēgtām durvīm, un politiskā spēka biedri tajā sprieda par rezolūcijām.[..] Pēc diskusijām tika apstiprināta partijas rezolūcija, kas paredz konkrēti veicamos pasākumus nodokļu, izglītības, kā arī uzņēmējdarbības attīstības jomā. Partijas paziņojumā uzsvērts, ka ir svarīgi panākt, ka Latvijas izglītība ir starp trīs atzītākajām Eiropā (!?), valsts atbalsta zinātniekus (!?) un tā kļūst par jaunuzņēmumu līderi Eiropā (!?). Tieši tāpēc ir nepieciešama godīga un taisnīga nodokļu politika, kas kalpo tautsaimniecības interesēm, nevis budžeta pildīšanai un ierēdņu vēlmju apmierināšanai, raksta partija.”
Paspīd neliels gaismas stariņš. Varbūt pirms kongresa otrās daļas partija aizdzina žurnālistus tāpēc, ka tomēr ir kauns par savām muļķībām? Muļķības lielīgi tuvojas nepārprotamai debilitātei. To negribējās atklāt mediju darbiniekiem. Varbūt tā bija, bet varbūt tā nebija. Tomēr vienalga pēcpusdienā par muļkībām uzzināja visa tauta. Turklāt vakara pusē (ap 19.00) „Delfos” ievietoja šādu prieka vēsti ar virsrakstu „Deputāte Šimfa vērtēs, vai turpināt darboties NSL”: „Iepriekš laikraksti "Latvijas Avīze" un "Diena" vēstīja, ka neapmierinātībā ar partijas vadības darbu un neizpratnē par Ingunas Sudrabas rīcību parlamentārās izmeklēšanas komisijā vairāki viņas vadītās "No sirds Latvijai" Saeimas frakcijas deputāti apsver iespēju pamest frakciju un turpināt darboties kā neatkarīgie deputāti.”
Kongresa dokumenti (internetā žurnālistu atreferējumā) atstāj ļoti drūmu iespaidu. Piemēram, ko nozīmē solījums „Latvijas izglītība ir starp trīs atzītākajām Eiropā”? Vai runa ir par visu izglītības sistēmu? Kuras ir divas pirmās „izglītības” Eiropā? Bet varbūt runa ir tikai par augstāko izglītību un biedri „no sirds” vēlas pa priekšu palaist tikai Oksfordu un Kembridžu? Pats par sevi saprotams, ka šodien tādus solījumus par LR izglītību tautai var dot fundamentāli neadekvāti cilvēki.
Ko nozīmē „valsts atbalsta zinātniekus”? Zinātne valstī nav atbalstīšanas objekts. Zinātne ir valsts organiska sastāvdaļa, kurai ir jābūt bez žēlsirdīgas stutēšanas. Valsts var atbalstīt vai neatbalstīt pederastus, bet nevis zinātni.
Debilitāte izpaužas vārdos „kļūst par jaunuzņēmumu līderi Eiropā”. Atkal nekas nav saprotams! Kas ir „jaunuzņēmums”? Kādā ziņā „jaunuzņēmumi” kļūs līderi Eiropā? Skaita ziņā? Profila ziņā? Vai „jaunuzņēmumi” kļūs līderi Eiropā tāpēc, ka „Latvijas izglītība ir starp trīs atzītākajām Eiropā, valsts atbalsta zinātniekus”?
Debilajiem solījumiem punktu pieliek godīgs atzinums: „Tieši tāpēc ir nepieciešama godīga un taisnīga nodokļu politika, kas kalpo tautsaimniecības interesēm, nevis budžeta pildīšanai un ierēdņu vēlmju apmierināšanai, raksta partija”.
Tātad pie mums ir negodīga un netaisnīga nodokļu politika. Prieks dzirdēt patiesību! Bet tā nav pirmā reize, kad valdošās kliķes debilitāte sagādā iespēju dzirdēt patiesību. Tas notiek tāpēc, ka debilitātes pārņemtie politiķi nav spējīgi kontrolēt savu domu gaitu un tāpēc reizi pa reizei no sevis izlaiž patiesībai atbilstošus vārdus. Tādējādi debilitātei var būt arī zināma sociālā vērtība.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
