Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut gan oficiāli konkurss uz Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka enerģētikas jautājumos posteni noslēgsies tikai nākamnedēļ, Pietiek informācijas avoti ziņo, ka lēmums, visticamākais, ir pieņemts jau pirms tā beigām, - nozīmīgais amats, kas varētu nodrošināt arī oficiālo kontroli pār VAS Latvenergo, varētu tikt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena padomniekam un partijas biedram Jānim Patmalniekam. Kā jau tas gadās ar Vienotības virzītiem kandidātiem, Patmalnieka vienīgais sakars ar enerģētiku ir padomes locekļa amats AS Rīgas siltums pirms desmit gadiem.

Šķietami ne visai nozīmīgais Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka postenis enerģētikas jautājumos ir ļoti nozīmīgs ar to, ka šī amata ieņēmējs būs oficiālais VAS Latvenergo kapitāldaļu turētājs un arī nozīmīgs lēmējs energokompānijas padomes izveidē, kas ir ļoti svarīgi būtisku ietekmes daļu (un daudzus „siles” amatus) zaudējušajiem Vienotības pārstāvjiem.

Kaut gan Patmalnieka amatpersonas deklarācijas un publiski pieejamā informācija neliecina par viņa praktisku pieredzi enerģētikas nozarē, viņam ir citas nozīmīgas īpašības – viņš ir bijis Vienotības eiroparlamentārieša Krišjāņa Kariņa biroja vadītājs, viņš kopš šī gada sākuma ir sava partijas biedra Ašeradena padomnieks, un, kas vēl būtiskāk, viņam ir Vienotības ģenerālsekretāra Arta Kampara protekcija.

„Ar to pietiks, lai konkursa komisija saskaitītu punktus par labu viņam,” norāda Pietiek informācijas avoti. Kopā gan uz vakanto amatu ir pieteikušies septiņi pretendenti.

Valsts sekretāra vietnieka enerģētikas jautājumos padotībā ir divi departamenti – Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departaments un Enerģijas tirgus un infrastruktūras departaments.

Ekonomikas ministrija norāda - tas, ka tieši šī amata ieņēmējs kontrolēs Latvenergo, gan nav simtprocentīgi noteikts. Oficiālā versija ir - "visas AS Latvenergo akcijas pieder valstij, un to turētāja ir Ekonomikas ministrija, kuras intereses akcionāru sapulcē pārstāv Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs vai viņa pilnvarota persona".

Pretendentiem Ekonomikas ministrijā bija jāiesniedz motivēts pieteikums, dzīvesgaitas apraksts, augstāko izglītību apliecinošu dokumentu kopijas un svešvalodu zināšanas apliecinošu dokumentu kopijas (ja tādi ir).

Kopā ar pieteikuma dokumentiem pretendentiem bija jāiesniedz arī eseja par nacionālajā enerģētikas un klimata plānā iekļaujamajiem galvenajiem virzieniem un sasniedzamajiem mērķiem laika posmam līdz 2030. gadam ar vīziju līdz 2050. gadam.

Konkursā oficiāli noteiktas šādas prasības pretendentiem:

- maģistra grāds (vēlams, ekonomikā, tiesību zinātnēs, vadības zinībās vai inženierzinātnēs);

- izpratne par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, administratīvo procesu iestādē, Eiropas Savienības institucionālo ietvaru, likumdošanas sistēmu un lēmumu pieņemšanas procesu;

- zināšanas, izpratne un spēja orientēties Eiropas Savienības un nacionālo enerģētikas nozares normatīvo aktu jomā (vēlama iepriekšējā pieredze Eiropas Savienības un nacionālo normatīvo aktu izstrādāšanā enerģētikas jomā);

- teicamas latviešu un ļoti labas angļu valodas zināšanas (augstākais līmenis atbilstoši Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei – vismaz C1) gan rakstiski, gan mutiski (vēlamas krievu valodas un citu Eiropas Savienības valstu valodu zināšanas);

- vadības, organizēšanas un stratēģiskās plānošanas prasmes (vēlama pieredze vadošā amatā un darba pieredze valsts pārvaldē);

- prasme teorētiskās zināšanas pielietot praksē, prezentēt, argumentēt  un aizstāvēt viedokli par kompetencē esošajiem jautājumiem;

- teicamas sadarbības, komunikācijas un prezentācijas prasmes, atbilstība Valsts civildienesta likuma 7. panta prasībām un atbilstība likumam "Par valsts noslēpumu" amata pienākumu pildīšanai.

Ekonomikas ministrijas oficiālais skaidrojums ir: „Ministrija aicināja konkursā pieteikties pretendentiem, kuri jūtas gatavi jauniem profesionāliem izaicinājumiem, izstrādājot un īstenojot valstiskas reformas enerģētikas jomā.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi