Konkurences padomei tāpat kā sliktam dejotājam traucē...
Kārlis Piģēns, Konkurences padomes priekšsēdētāja p.i.13.01.2025.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, vienlaikus būtu vērts arī pieminēt Konkurences padomē pastāvošo padomes locekļu individuālo neatkarību, t.sk. arī katra padomes locekļa neatkarību lēmumu pieņemšanas procesā no Konkurences padomes priekšsēdētāja kā iestādes vadītāja. Tāpat pastāv arī Konkurences padomes izpildinstitūcijas neatkarība, un neviens padomes loceklis atsevišķi nevar ietekmēt pārkāpumu izmeklēšanas procesuālās darbības un citas procedūras, tādējādi tiek nodrošināta neatkarīga un vienlīdzīga padomes locekļu lemšanas procedūra.
Atgriežoties pie 2022. gadā veiktajiem grozījumiem, to mērķis bija arī Latvijas nacionālajā regulējumā pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2019/1/ES[1] jeb t.s. ECN+ direktīvu, kas nosaka, ka Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī ir nepieciešams harmonizēt konkurences uzraudzības iestāžu pilnvaras efektīvai konkurences noteikumu pārkāpumu izmeklēšanai un atklāšanai.
Minētie likuma grozījumi paredz, ka Konkurences padome atrodas Ministru kabineta pārraudzībā un tā tiek īstenota ar ekonomikas ministra starpniecību. Konkurences operacionālā neatkarība tika stiprināta, paredzot iestādei pilnīgu neatkarību iestādes iekšējo organizatorisko jautājumu risināšanā. Grozījumi tostarp arī paredz, ka padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlasi atklātā konkursā organizē Ministru kabinets, sekretariāta funkcijas uzticot Valsts kancelejai.
2022. gada izskaņā[2] un 2023. gadā[3] Konkurences padomes locekļu atlasē atbilstoši jaunajam procesam bija novērojams, ka divi amata kandidāti, kuri Valsts kancelejas atklātajos konkursos tika atzīti kā atbilstošākie, netika virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā un Konkurences padomes pārraugam – Ministru kabinetam – nebija iespējas par tiem pieņemt lēmumu. Šajā Valsts kancelejas atlases procesā komisiju veidoja gan vairāku kompetento ministriju pārstāvji, gan nevalstisko organizāciju deleģētie pārstāvji.
Šādas darbības, kad, piemēram 2023. gadā Valsts kancelejas vadītās atlases komisijas ieteiktais pretendents nesaņēma nozares ministra apstiprinājumu, neatbilst neatkarīgu iestāžu padomes locekļu un vadītāju izvēles kārtībai, kas paredz caurspīdīgumu un likumdevēja vai valdības balsu vairākumu kandidāta izvēles procesā, kā arī lēmuma pieņemšanā par tā apstiprināšanu.[4] Šādas situācijas turpināšanās nākotnē pastarpināti var arī apdraudēt Konkurences padomes lēmējinstitūcijā iecelto kandidātu patiesu neatkarību un spēju strādāt, ja, piemēram esošajiem padomes locekļiem beidzas pilnvaru termiņš un tie pārtrauc pildīt savus amata pienākumus, bet jauni padomes locekļi ilgstoši netiek virzīti izskatīšanai un apstiprināšanai Ministru kabinetā, jo pirms tam netiek saņemts nozares ministra apstiprinājums, un attiecīgi Valsts kancelejas vadītie konkursi paliek bez rezultāta un bez publiski pieejamas argumentācijas konkursa procedūrā atlasītā labākā kandidāta nevirzīšanai. Var arī piebilst, ka šobrīd Konkurences padomes lēmējinstitūcija darbojas nepilnā sastāvā jau gandrīz pusotru gadu.
Tāpat būtu piebilstams, ka arī ECN+ direktīva paredz, ka valsts tiesību aktos būtu nepārprotami jāparedz, ka, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pantu, administratīvās valsts konkurences iestādes ir aizsargātas pret ārēju iejaukšanos vai politisko spiedienu, kas var apdraudēt to izskatīšanā esošo jautājumu neatkarīgu izvērtējumu.
Ja apskatās situāciju citas iestādēs Latvijā, kas darbojas neatkarīgu iestāžu ietvarā, tad, piemēram, Datu valsts inspekcijas vadītāja atlase noslēdzas Ministru kabinetā, savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļu virzībā gala lēmumu pieņem Saeima. Nevienā šo iestāžu vadības atlases procesā kā starpposms nav ietverts nozares ministrs un nepieciešamība pēc viņa apstiprinājuma, bet gan konkursus organizē Valsts kanceleja un lēmumu pieņem attiecīgi Ministru kabinets un/vai Saeima.
Šāds process nodrošina caurspīdīgumu un balansu atlasā, mazinot arī birokrātiskus starpposmus apstiprināšanas procesā. Vienlaikus arī šāds process nedotu priekšroku neatkarīgas iestādes lēmēju izvēlē kādam vienam politiskam spēkam, bet vienlīdzīgas lemttiesības pastāvētu visiem koalīciju veidojošajiem spēkiem kopumā atbilstoši demokrātijas pamatprincipiem. Šādā gadījumā Valsts kancelejas atlases komisijai būtu lielāka atbildība kompetentākā kandidāta atlasē, nodrošinot, ka kandidāts atbilst visām Konkurences likumā noteiktajām padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu prasībām.
Noslēgumā būtu piebilstams, ka nākamais loģiskais un nepieciešamais solis Konkurences padomes neatkarības stiprināšanā būtu novērst esošo pirmšķietamo nepilnību Konkurences padomes lēmējinstitūcijas pārstāvju atlases procedūrā un šī kandidātu atlases un lēmuma pieņemšanas procedūra būtu jāpielīdzina citām tirgu uzraugošām un neatkarīgām iestādēm,[5] sniedzot Valsts kancelejai pilnvaras pilnībā nodrošināt padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlasi un pēc šī procesa noslēguma izvēlētā atbilstošākā amata kandidāta tiešu virzību izskatīšanai un apstiprināšanai Ministru kabinetā, un attiecīgi arī būtu precizējama Konkurences likuma 5. pantā ietvertā procedūra.
Tāpat arī būtu uzlabojama Ministru kabineta kārtība,[6] kurā šobrīd noteikta atlases procedūra, jo Konkurences padome ietverta pie valsts tiešās pārvaldes iestāžu sistēmas tiesiskā regulējuma, nevis pie neatkarīgu iestāžu sistēmas tiesību regulējumā, kas būtu atbilstošākais tiesiskais risinājums. Proti, būtu arī izvērtējama jaunu Ministru kabineta noteikumu pieņemšana tieši attiecībā uz Konkurences padomes lēmējinstitūcijas pārstāvju – padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu – atlases, apstiprināšanas un atcelšanas procedūrām, līdzvērtīgi šobrīd spēkā esošajam modelim attiecībā uz Datu valsts inspekciju.
Ar šādiem salīdzinoši nelieliem tiesiskā regulējuma uzlabojumiem tiktu veikts nozīmīgs solis, lai stiprinātu Konkurences padomes neatkarību un nodrošinātu pilnībā caurspīdīgu Konkurences padomes lēmējinstitūcijas atlases procesu, mazinātu birokrātiskas darbības atlases procedūrā, kā arī tiktu ievērotas no Eiropas Savienības tiesību normām izrietošās prasības par ārējas iejaukšanās iespējamības novēršanu konkurences uzraudzības iestādēs.
Šis raksts nav uzskatāms par autora oficiāli pārstāvētās darbavietas viedokli.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1 (2018. gada 11. decembris) par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu (Dokuments attiecas uz EEZ).
[2] Skat.: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/6b77db85-d506-4fb5-9be8-e874e1c8dfc5.
[3] Skat.: https://lvportals.lv/dienaskartiba/355724-nosledzies-konkurss-uz-konkurences-padomes-locekla-amatu-2023.
[4] Skat., piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija: https://likumi.lv/ta/id/318312-noteikumi-par-sabiedrisko-pakalpojumu-regulesanas-komisijas-padomes-priekssedetaja-un-padomes-loceklu-amata-pretendentu-atlasi; Valsts datu inspekcija: https://likumi.lv/ta/id/310008-datu-valsts-inspekcijas-direktora-amata-pretendentu-atlases-un-atbrivosanas-no-amata-noteikumi
[5] Datu valsts inspekcija šobrīd atrodas zem Ministru kabineta, un pārraudzību īsteno tieslietu ministrs, taču vienlaikus ir spēkā atsevišķs Ministru kabineta noteikumos izstrādāts tiesiskais regulējums tieši attiecībā uz Datu valsts inspekciju, kas nosaka, ka par atlases komisijas izvirzītu kandidātu lemj tikai Ministru kabinets.
[6] Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumi Nr. 293 "Valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju, Konkurences padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlases kārtība". Pieejami: https://likumi.lv/ta/id/274668-valsts-tiesas-parvaldes-iestazu-vaditaju-atlases-kartiba
Seko mums 
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati. 
