Konkurences padomei tāpat kā sliktam dejotājam traucē...
Kārlis Piģēns, Konkurences padomes priekšsēdētāja p.i.13.01.2025.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, vienlaikus būtu vērts arī pieminēt Konkurences padomē pastāvošo padomes locekļu individuālo neatkarību, t.sk. arī katra padomes locekļa neatkarību lēmumu pieņemšanas procesā no Konkurences padomes priekšsēdētāja kā iestādes vadītāja. Tāpat pastāv arī Konkurences padomes izpildinstitūcijas neatkarība, un neviens padomes loceklis atsevišķi nevar ietekmēt pārkāpumu izmeklēšanas procesuālās darbības un citas procedūras, tādējādi tiek nodrošināta neatkarīga un vienlīdzīga padomes locekļu lemšanas procedūra.
Atgriežoties pie 2022. gadā veiktajiem grozījumiem, to mērķis bija arī Latvijas nacionālajā regulējumā pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2019/1/ES[1] jeb t.s. ECN+ direktīvu, kas nosaka, ka Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī ir nepieciešams harmonizēt konkurences uzraudzības iestāžu pilnvaras efektīvai konkurences noteikumu pārkāpumu izmeklēšanai un atklāšanai.
Minētie likuma grozījumi paredz, ka Konkurences padome atrodas Ministru kabineta pārraudzībā un tā tiek īstenota ar ekonomikas ministra starpniecību. Konkurences operacionālā neatkarība tika stiprināta, paredzot iestādei pilnīgu neatkarību iestādes iekšējo organizatorisko jautājumu risināšanā. Grozījumi tostarp arī paredz, ka padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlasi atklātā konkursā organizē Ministru kabinets, sekretariāta funkcijas uzticot Valsts kancelejai.
2022. gada izskaņā[2] un 2023. gadā[3] Konkurences padomes locekļu atlasē atbilstoši jaunajam procesam bija novērojams, ka divi amata kandidāti, kuri Valsts kancelejas atklātajos konkursos tika atzīti kā atbilstošākie, netika virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā un Konkurences padomes pārraugam – Ministru kabinetam – nebija iespējas par tiem pieņemt lēmumu. Šajā Valsts kancelejas atlases procesā komisiju veidoja gan vairāku kompetento ministriju pārstāvji, gan nevalstisko organizāciju deleģētie pārstāvji.
Šādas darbības, kad, piemēram 2023. gadā Valsts kancelejas vadītās atlases komisijas ieteiktais pretendents nesaņēma nozares ministra apstiprinājumu, neatbilst neatkarīgu iestāžu padomes locekļu un vadītāju izvēles kārtībai, kas paredz caurspīdīgumu un likumdevēja vai valdības balsu vairākumu kandidāta izvēles procesā, kā arī lēmuma pieņemšanā par tā apstiprināšanu.[4] Šādas situācijas turpināšanās nākotnē pastarpināti var arī apdraudēt Konkurences padomes lēmējinstitūcijā iecelto kandidātu patiesu neatkarību un spēju strādāt, ja, piemēram esošajiem padomes locekļiem beidzas pilnvaru termiņš un tie pārtrauc pildīt savus amata pienākumus, bet jauni padomes locekļi ilgstoši netiek virzīti izskatīšanai un apstiprināšanai Ministru kabinetā, jo pirms tam netiek saņemts nozares ministra apstiprinājums, un attiecīgi Valsts kancelejas vadītie konkursi paliek bez rezultāta un bez publiski pieejamas argumentācijas konkursa procedūrā atlasītā labākā kandidāta nevirzīšanai. Var arī piebilst, ka šobrīd Konkurences padomes lēmējinstitūcija darbojas nepilnā sastāvā jau gandrīz pusotru gadu.
Tāpat būtu piebilstams, ka arī ECN+ direktīva paredz, ka valsts tiesību aktos būtu nepārprotami jāparedz, ka, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pantu, administratīvās valsts konkurences iestādes ir aizsargātas pret ārēju iejaukšanos vai politisko spiedienu, kas var apdraudēt to izskatīšanā esošo jautājumu neatkarīgu izvērtējumu.
Ja apskatās situāciju citas iestādēs Latvijā, kas darbojas neatkarīgu iestāžu ietvarā, tad, piemēram, Datu valsts inspekcijas vadītāja atlase noslēdzas Ministru kabinetā, savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļu virzībā gala lēmumu pieņem Saeima. Nevienā šo iestāžu vadības atlases procesā kā starpposms nav ietverts nozares ministrs un nepieciešamība pēc viņa apstiprinājuma, bet gan konkursus organizē Valsts kanceleja un lēmumu pieņem attiecīgi Ministru kabinets un/vai Saeima.
Šāds process nodrošina caurspīdīgumu un balansu atlasā, mazinot arī birokrātiskus starpposmus apstiprināšanas procesā. Vienlaikus arī šāds process nedotu priekšroku neatkarīgas iestādes lēmēju izvēlē kādam vienam politiskam spēkam, bet vienlīdzīgas lemttiesības pastāvētu visiem koalīciju veidojošajiem spēkiem kopumā atbilstoši demokrātijas pamatprincipiem. Šādā gadījumā Valsts kancelejas atlases komisijai būtu lielāka atbildība kompetentākā kandidāta atlasē, nodrošinot, ka kandidāts atbilst visām Konkurences likumā noteiktajām padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu prasībām.
Noslēgumā būtu piebilstams, ka nākamais loģiskais un nepieciešamais solis Konkurences padomes neatkarības stiprināšanā būtu novērst esošo pirmšķietamo nepilnību Konkurences padomes lēmējinstitūcijas pārstāvju atlases procedūrā un šī kandidātu atlases un lēmuma pieņemšanas procedūra būtu jāpielīdzina citām tirgu uzraugošām un neatkarīgām iestādēm,[5] sniedzot Valsts kancelejai pilnvaras pilnībā nodrošināt padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlasi un pēc šī procesa noslēguma izvēlētā atbilstošākā amata kandidāta tiešu virzību izskatīšanai un apstiprināšanai Ministru kabinetā, un attiecīgi arī būtu precizējama Konkurences likuma 5. pantā ietvertā procedūra.
Tāpat arī būtu uzlabojama Ministru kabineta kārtība,[6] kurā šobrīd noteikta atlases procedūra, jo Konkurences padome ietverta pie valsts tiešās pārvaldes iestāžu sistēmas tiesiskā regulējuma, nevis pie neatkarīgu iestāžu sistēmas tiesību regulējumā, kas būtu atbilstošākais tiesiskais risinājums. Proti, būtu arī izvērtējama jaunu Ministru kabineta noteikumu pieņemšana tieši attiecībā uz Konkurences padomes lēmējinstitūcijas pārstāvju – padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu – atlases, apstiprināšanas un atcelšanas procedūrām, līdzvērtīgi šobrīd spēkā esošajam modelim attiecībā uz Datu valsts inspekciju.
Ar šādiem salīdzinoši nelieliem tiesiskā regulējuma uzlabojumiem tiktu veikts nozīmīgs solis, lai stiprinātu Konkurences padomes neatkarību un nodrošinātu pilnībā caurspīdīgu Konkurences padomes lēmējinstitūcijas atlases procesu, mazinātu birokrātiskas darbības atlases procedūrā, kā arī tiktu ievērotas no Eiropas Savienības tiesību normām izrietošās prasības par ārējas iejaukšanās iespējamības novēršanu konkurences uzraudzības iestādēs.
Šis raksts nav uzskatāms par autora oficiāli pārstāvētās darbavietas viedokli.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1 (2018. gada 11. decembris) par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu (Dokuments attiecas uz EEZ).
[2] Skat.: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/6b77db85-d506-4fb5-9be8-e874e1c8dfc5.
[3] Skat.: https://lvportals.lv/dienaskartiba/355724-nosledzies-konkurss-uz-konkurences-padomes-locekla-amatu-2023.
[4] Skat., piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija: https://likumi.lv/ta/id/318312-noteikumi-par-sabiedrisko-pakalpojumu-regulesanas-komisijas-padomes-priekssedetaja-un-padomes-loceklu-amata-pretendentu-atlasi; Valsts datu inspekcija: https://likumi.lv/ta/id/310008-datu-valsts-inspekcijas-direktora-amata-pretendentu-atlases-un-atbrivosanas-no-amata-noteikumi
[5] Datu valsts inspekcija šobrīd atrodas zem Ministru kabineta, un pārraudzību īsteno tieslietu ministrs, taču vienlaikus ir spēkā atsevišķs Ministru kabineta noteikumos izstrādāts tiesiskais regulējums tieši attiecībā uz Datu valsts inspekciju, kas nosaka, ka par atlases komisijas izvirzītu kandidātu lemj tikai Ministru kabinets.
[6] Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumi Nr. 293 "Valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju, Konkurences padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlases kārtība". Pieejami: https://likumi.lv/ta/id/274668-valsts-tiesas-parvaldes-iestazu-vaditaju-atlases-kartiba
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
