Koncertzāles novietojums uz AB dambja ir absurds un nākotnē radīs tikai papildu apgrūtinājumus valsts budžetam

Pēdējo mēnešu laikā ir aktualizējies jautājums par Latvijas Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā. Neskatoties uz to, ka koncertzāles būvniecībai jau tiek piedāvātas vairākas iespējamās atrašanās vietas un, visticamāk, ir iespējamas arī citas piemērotas vietas, vislielākie strīdi un debates norisinās par šī projekta realizāciju uz AB dambja.

Ir jūtams būtisks un mērķtiecīgs lobijs no Kultūras ministrijas, kas aktīvi aizstāv ideju par koncertzāles būvniecību tieši uz AB dambja. Kultūras ministrijas galvenais un vienīgais vietas izvēles arguments ir tas, ka tā vēlas jauno koncertzāli izveidot par jaunu nacionālo simbolu. Diemžēl šis arguments tiek balstīts tikai un vienīgi uz ēkas novietojumu pilsētā un tās arhitektonisko risinājumu.

Mēs, mūzikas un izklaides nozarē ilgus gadus strādājošie, esam apvienojušies Koncertzāles izveides iniciatīvas grupā, lai paustu savu atbalstu šī nozīmīgā kultūras objekta izveidei un vienlaikus krasi nostātos pret nepamatoti augstām projekta izmaksām, ceļot nefunkcionālu un grūti apkalpojamu objektu uz AB dambja, par kura neefektīvo un dārgo uzturēšanu sabiedrībai būs jāmaksā vēl vairākās paaudzēs.

Mūsu iniciatīvas grupa iestājas par to, ka jau tuvāko piecu līdz sešu gadu laikā Rīgā beidzot ir nepieciešams uzcelt akustisko koncertzāli ar līdz 1500 skatītāju vietām. Uzskatām, ka koncertzālei ir jābūt funkcionālai un viegli pieejamai apmeklētājiem.

Veidojot jauno un, visticamāk, vienīgo akustisko koncertzāli Latvijas galvaspilsētā, būtu jātiecas uz augstākajiem iespējamiem akustiskās zāles kvalitātes standartiem, kas piesaistītu apmeklētājus un izpildītājus ne vien no Latvijas bet arī ārvalstīm.

Ņemot vērā to, ka akustisko un apskaņojamo koncertzāļu arhitektoniskās un tehnoloģiskās prasības ir krasi atšķirīgas, un to, ka galvaspilsētā nepieciešamās apskaņojamās koncertzāles ietilpība būtu nepieciešama krietni lielāka nekā akustiskai koncertzālei (apm. 2500 skatītāju vietas), uzskatām par neiespējamu un ekonomiski nepamatotu ideju veidot daudzfunkcionālu zāli, kura tiktu balstīta uz kompromisiem. Tie būtiski iespaidos vai nu akustiskās zāles, vai apskaņojamās zāles akustiskos parametrus un funkcionalitāti.

Uzskatām, ka šobrīd Kultūras ministrijas plānotais tikai ar pašas koncertzāles būvniecību saistītais budžets – 118 miljoni eiro – ir nesamērīgi augsts un ekonomiski nepamatots šāda veida projekta realizācijai.

Tāpat mūsu iniciatīvas grupa uzskata, ka darbs pie Nacionālās akustiskās koncertzāles izveides būtu jāsāk nevis ar ēkas vizuālā izskata un novietojuma apspriešanu, kā to šobrīd dara Kultūras ministrija, bet gan ar krietni būtiskākām lietām, kas ir saistītas ar:

- programmu māksliniecisko saturu,

- koncertzāles funkcionalitāti,

- ekonomisko pamatojumu un zāles operēšanas plānu;

- saprātīgu valsts finansējuma izlietojuma plānošanu ne tikai pašas ēkas būvniecībai, bet arī turpmākai kultūras programmu un māksliniecisko kolektīvu uzturēšanas finansēšanai.

Mēs iestājamies par to, ka jaunizveidotajai koncertzālei obligāti jākļūst par mājvietu valsts finansētiem, Rīgā bāzētiem kolektīviem, kas nodrošinās būtisku daļu no koncertzālē paredzētajām mākslinieciskajām aktivitātēm.

Piemēram:

- Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris;

- Valsts Akadēmiskais koris Latvija;

- Valsts Kamerorķestris Sinfonietta Rīga;

- Latvijas Radio koris.

Jebkura veida koncertzāle ir īpašs objekts, kura veiksmīgai pastāvēšanai nepieciešams nodrošināt infrastruktūru, kas ir daudz būtiskāka par pašas ēkas ārējo veidolu vai precīzu novietojumu pilsētvidē. Mēs vēlamies vērst uzmanību tieši uz to, ka koncertu veiksmīgai norisei šāda tipa ēkās ir būtiskas infrastruktūras vajadzības, kas saistītas ar ēku un pasākumu tehnisko nodrošinājumu, koncertu apmeklētāju, iesaistīto mākslinieku un darbinieku ērtu piekļuvi gan no sabiedriskā transporta, gan no vieglo automašīnu stāvvietām.

Pasākumu un koncertzāles funkciju nodrošināšanai ir būtiska brīvas piekļuves nodrošināšana lielgabarīta kravas furgoniem ar dekorācijām, tehnisko ekipējumu, orķestru instrumentiem, televīzijas un radio translācijas tehniku, kā arī servisa nodrošinājuma transportam un citām ar pasākumu realizāciju saistītām vajadzībām.

Lai izpildītu visus šos augstāk pieminētos mākslinieciskos, funkcionālos un ekonomiskos kritērijus, uzskatām, ka koncertzāles novietojums uz AB dambja ir absurds un nākotnē radīs tikai papildu finansiālos apgrūtinājumus valsts budžetam.

Mēs, Koncertzāles izveides iniciatīvas grupa, vēršamies Latvijas Republikas Ministru kabinetā ar prasību rūpīgi izvērtēt Latvijas Nacionālās akustiskās koncertzāles projektu, iecerētās būvniecības vietas atbilstību koncertzāles funkciju pilnvērtīgam nodrošinājumam un Kultūras ministrijas piedāvātajam ekonomiskajam un mākslinieciskajam plānam koncertzāles sekmīgas darbības nodrošināšanai vismaz turpmāko desmit gadu laikā.

Vēlreiz vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz to, ka koncertzāle nav tikai “arhitektūras piemineklis”, bet gan dzīvs un funkcionāls organisms, kuram ir jānodrošina augstvērtīga un dzīvotspējīga kultūras dzīve un mūziku izglītojoša loma ne vien Rīgas bet visas Latvijas iedzīvotājiem. Apzinoties šī galvaspilsētai svarīgā kultūras objekta lomu, vēlamies, lai projekta izvērtēšanā jau projekta tapšanas stadijā tiktu iesaistīti nozares speciālisti, kas spēj izvērtēt koncertzāles mākslinieciskos, funkcionālos, arhitektoniskos un ekonomiskos kritērijus.

Koncertzāles izveides iniciatīvas grupas vārdā:

Ralfs Eilands (mūziķis)

Zigmars Liepiņš (Latvijas Nacionālā opera un balets, VSIA valdes priekšsēdētājs)

Aivars Hermanis (mūziķis, producents, konsultants)

Mārtiņš Brauns (komponists, mūziķis)

Andris Veismanis (diriģents)

Gints Putnins (L Tips Agency, SIA producents)

Arturs Pērkons (JVLMA docētājs, būvakustiķis)

Normunds Eilands (SGS Sistēmas, SIA valdes loceklis, pasākumu un koncertzāļu tehniskā nodrošinājuma speciālists

Novērtē šo rakstu: