Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa kultūras ēku galvaspilsētā radās vēl padomju laikos, 80.gados. Toreiz projekts tika apturēts naudas trūkuma un nestabilās politiskās situācijas dēļ.

Pēc padomju un 90.gadu finansiālās bedres pārdzīvošanas projekts tika vēlreiz atdzīvināts īsi pirms 2009.gada finanšu krīzes. Tiesa, arī toreiz koncertzāles būvniecībai treknu svītru pārvilka kārtējais caurums valsts budžetā. Uz šo brīdi izskatās, ka nu jau vismaz dažus gadus esam tikuši ārā no vērā ņemamām finanšu grūtībām, un ideja par Latvijas galvenās koncertzāles būvniecību mūsu politiķu prātos ir atdzimusi kā fēnikss no pelniem. 

Valsts budžetā beidzot ir parādījušies nosacīti lieki līdzekļi,  un mūsu činušas ir ar steigu  metušies to izsaimniekošanā. Turklāt, kā liecina jaunākās ziņas, arī šoreiz koncertzāles projekta būvniecība visticamāk tiks ieturēta Latvijas ierēdniecības un politiķu nacionālā sporta veida - raspila labākajās tradīcijās. Izskatās, ka iesaistītās puses ir kārtējo reizi ar stingru roku apņēmušās iztērēt maksimāli daudz līdzekļu maksimāli nelietderīgā kultūras būvē.

Runa, protams, ir par mūsu kultūras ministres - pastalnieces Daces Melbārdes lobēto priekšlikumu koncertzāli būvēt pa vidu Daugavai uz AB dambja. Papildus Melbārdes kundzei šo būves atrašanās vietu uzkrītoši lobē arī čupiņa arhitektu un kultūras darbinieku.

Sagadīšanās dēļ daļa no viņiem, piemēram, Latvijas mūziķu vārdā runājošais komponists Pēteris Vasks, ir bijis saistīts ar Melbārdes partiju "Nacionālā apvienība" (NA). Ja nu kāds ir piemirsis, tad Vaska kungs pirms kāda laika tika pieminēts kā potenciālais NA prezidenta amata kandidāts. Tagad - sagadīšanās pēc - cienījamais komponists ar nagiem un ragiem iestājas par Melbārdes lobēto projektu AB dambī. 

Tāpat ir jāizceļ, ka AB dambja koncertzāle visticamāk ir viens no tiem projektiem, kurā, nevienam nemanot, sakrīt NA un tās tradicionālo ienaidnieku - partiju "Saskaņa" un "Gods Kalpot Rīgai" (GKR) intereses. Iespējams, ka šeit būtisku lomu varētu būt nospēlējusi Rīgas Domes jaunā priekšsēdētāja Oļega Burova (GKR) un deputātes Baibas Brokas (NA) simbioze - visiem taču ir labi zināms, ka starp abiem iepriekšminētajiem politiķiem pastāv cieša draudzība. Kādēļ lai to neizmantotu par pamatu kāda kopīga projekta izlobēšanai? 

Man kā racionāli domājošam cilvēkam ir grūti piekrist NA un tās uzpirkto līdzskrējēju vēlmei būvēt koncertzāli uz AB dambja. Pretēji mūsu nomenklaturščiku paustajam es uzskatu, ka AB dambis ir vissliktākā un nepiemērotākā vieta šādas ēkas celtniecībai. Tam ir vairāki pilnīgi objektīvi un viegli saprotami iemesli, kurus bez problēmām spētu pamanīt pat pirmklasnieks, kas ar būvniecību ir saskāries labākajā gadījumā piemājas smilšu kastē. 

Uzskaitīšu tikai dažus iemeslus, kādēļ koncertzāles būvēšana uz AB dambja ir augstākā kaluma idiotisms un netieši norāda uz projekta pasūtītāju nekompetenci vai sliktākajā gadījumā korumpētību.

Pirmkārt, tās ir projekta sadārdzinātās izmaksas. AB dambja platība uz šo brīdi ir pārāk maza, lai uz tā varētu izvietot tik lielu celtni. Pat projekta arhitekts Andis Sīlis norāda, ka AB dambi celtniecības gadījumā visticamāk nāktos palielināt par aptuveni 4 000 kvadrātmetriem. Papildus tam ir jāsaprot, ka būvprojekta izvietojums uz dambja (t.i. pa vidu Daugavai!) visticamāk radīs arī vērā ņemamus loģistikas izdevumus. Esmu diezgan drošs, ka būvmateriālu nogādāšana starp divām ūdens masām ir krietni dārgāka nekā uz vienkāršas sauszemes.

Vēl viens faktors, kas viennozīmīgi sadārdzinās projektu ir dambja restaurācija. Ja nu kāds ir piemirsis, tad atgādināšu, ka AB dambis ir sākotnēji veidots 18.gadsimta nogalē un tā apakšā ir koka pāļi, kas koncertzāles būvniecības gadījumā obligāti būtu jārestaurē. Tas, protams, nozīmē papildu izmaksas un būvnieku/restauratoru darbu apgrūtinātos apstākļos. Iztikt bez dambja restaurācijas nevarēs – pretējā gadījumā politiķi un būvnieki riskēs ar koncertzāles nogremdēšanu Daugavas dzelmē. 

Otrkārt, proporcionāli projekta sadārdzinātajām izmaksām pieaugs arī tā pabeigšanai nepieciešamais laiks. Loģistikas problēmas, dambja paplašināšana un pāļu restaurācija ir tikai daži no faktoriem, kuriem akumulējoties, koncertzāles celtniecība izvērsīsies ilgā un mokošā procesā. Uz šo brīdi mūsu činušu vērtējumā koncertzāle labākajā gadījumā tiks pabeigta tikai 2031.gadā. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, varam šim skaitlim droši pievienot vēl vismaz pāris gadiņus!

Treškārt, būvniecības process negatīvi ietekmes satiksmi Rīgas centrā. Būsim atklāti, Rīga jau bez milzu stroikas pašā Daugavas vidū sastrēguma stundās ir faktiski neizbraucama. Padomājiet, kā situāciju uz centra ielām un tiltiem ietekmēs satiksmes apgrūtinājumi, kas sekos koncertzāles būvniecības procesam (materiālu piegāde, infrastruktūras izbūve utml.). Turklāt satiksmes noslogojums visticamāk saglabāsies arī pēc būves pabeigšanas, tā kā ik reizi pirms kāda no gaidāmajiem koncertiem Rīgas centrā ieplūdīs daži simti automobiļu, kuru mērķis būs pēc iespējas ātrāk nokļūt vienā un tajā pašā galamērķī uz AB dambja. Rezumējot - gaidiet periodisku centra satiksmes haosu visas savas dzīves garumā!

Ceturtkārt, AB dambja novietojuma dēļ koncertzāle būs grūti pieejama apmeklētājiem. Ir pašsaprotams, ka uz ēkas pieejamību negatīvu iespaidu atstās jau iepriekšminētie sastrēgumi, taču vēl viens faktors ir tās nelielie izmēri. Piemēram, nav skaidrs, vai uz AB dambja būs pietiekami daudz vietas, lai izveidotu kaut cik pieklājīgu autostāvvietu koncertzāles apmeklētājiem.

Stāvvietu ierobežotais skaits nozīmēs, ka daudziem apmeklētājiem uz pasākumiem visticamāk nāksies ierasties ar sabiedrisko transportu vai kājām - tātad jāšķērso Akmens tilts. Tāpat jāizceļ, ka koncertzāles ietilpība vismaz agrāk tika lēsta vien 2 000 vietu apmērā, kas Rīgai ir krietni par maz. Ņemiet vērā, ka analogās, maznozīmīgākās reģionālajās koncertzālēs Rēzeknē un Liepājā vien katrā ir 1000 sēdvietas.

Tātad uz šo brīdi izskatās, ka koncertzāle būs pieejama vien izredzētajiem, nevis visiem Rīgas iedzīvotājiem. Turklāt arī no šiem izredzētajiem vismaz daļai uz pasākumiem visticamāk nāksies ierasties ar "Rīgas Satiksmes" autobusu, tramvaju vai kājām. 

Galu galā visā šajā stāstā īpaši kaitinoša man šķiet kultūras ministres Melbārdes attieksme un darba stils. Ministrijas galva faktiski ignorē jebkādu kritiku un gluži kā buldozers (!) mērķtiecīgi maļas pāri visiem oponentiem, lai pēc iespējas ātrāk panāktu neizdevīgā projekta atbalstīšanu valdībā. Ir skaidrs, ka uz šo brīdi AB dambja būve ir izdevīga tikai tajā iesaistītajām pusēm – NA, Rīgas Domei, kā arī galvenokārt lielajiem būvindustrijas nozares uzņēmumiem.

Turklāt jāatzīmē, ka Melbārdi būvnieki pazīst kā sev "izdevīgu" ministri, pie kuras allaž ir bijuši trekni iepirkumi, no kuriem noslaukt valsts budžeta līdzekļus. Tieši Melbārdes laikā būvnieki tika pie tādiem gardiem valsts iepirkumiem kā Nacionālās bibliotēkas, akustisko koncertzāļu Rēzeknē, Liepājā un Cēsīs, kā arī Mežaparka estrādes projektu būvniecības. Ir vērts atzīmēt, ka lielākā daļa no šiem projektiem ir tikuši kritizēti par to nepamatoto dārdzību. Ticu, ka tā būs arī AB dambja gadījumā. 

Starp citu, ļoti līdzīgs koncertzāles projekts aptuveni pirms 2 gadiem tika pabeigts Hamburgā. Arī tur vietējie činušas bija izdomājuši, ka pilsētas filharmonija ir jābūvē uz pussalas pa vidu Elbas upei. Rezultātā paredzētās izmaksas būvniecības laikā pieauga no 200 līdz 870 (!) miljoniem eiro. Nebrīnīties, ka arī AB dambja projekts tā ekspluatācijas brīdī izmaksās nevis sākotnēji minētos 118 miljonus eiro, bet gan kaut kur pusmiljarda rādiusā!

Nākamajā piektdienā Melbārde dosies uz valdības ēku un centīsies pārliecināt savus kolēģus atbalstīt kārtējo sadārdzināto Kultūras ministrijas avantūru. Es aicinu visus valdības locekļus, politiķus, kultūras cilvēkus un vienkāršos ļaudis paust savu neapmierinātību ar šo  nepārdomāto un netālredzīgo ideju, sociālajos tīklos izmantot mirkļbirku #nostarABdambi!

Novērtē šo rakstu:

196
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

FotoKaravadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt tikpat tālu.
Lasīt visu...

21

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

FotoJau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka un viņa “brigādes” dzīres LU varēs turpināties. Lai arī pēdējā laikā LU aktualitātes ir pazudušas no sabiedrības dienaskārtības, pašā Universitātē notiek čakla rosīšanās.
Lasīt visu...

21

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

FotoCeturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju. Šie protesti skaidri rāda, kādas sekas ir nepamatotiem un bezatbildīgiem politiķu lēmumiem, kuri ir aizrāvušies ar populistiskiem saukļiem un sola pienest uz paplātes visu visiem uz brokastlaiku.
Lasīt visu...

21

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

FotoReti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, un atļaušos sacīt, ka sabiedriskie mediji vēl atrodas gluži labā situācijā, jo viņi vienmēr var aiziet pie valdības un, apelējot uz savu ārkārtīgi lielo nozīmīgumu nacionālajā drošībā, pieprasīt no valsts budžeta papildu naudu.
Lasīt visu...

6

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

Foto2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas toreizējā ministra Edmunda Sprūdža izteikumiem LNT raidījuma “900 sekundes” diskusijā (16.10.2012.), kuras laikā toreizējais ministrs pauda pārliecību par manu atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata, cita starpā sakot: „Jums ir jāsaņem [..] taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā”; „un tieši, pateicoties tai Jūsu nesodāmībai, kuru Jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skaitā par Ventspils iedzīvotāju naudu.”
Lasīt visu...

21

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

Foto1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests esošajā sastāvā.
Lasīt visu...

12

Unikālais izaicinājums

FotoVai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku izaicinājumu? Ja ne visā mūžā, tad tikai pēcpadomju gados. Ja ne no katra cilvēka, tad no valsts visaugstākās amatpersonas. Vai Latvijā ir kāds precedents fotogrāfijā fiksētajam izaicinājumam?
Lasīt visu...

3

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

FotoLatvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas tiesas izveide ir sasteigta, nav pietiekami izvērtēti visi ar to saistītie faktori, kā arī nav ņemtas vērā citas iespējas, kas lietu izskatīšanu padarītu efektīvāku.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...