Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pretēji tam, ko prognozēja finanšu tirgu dalībnieku vairākums, Lielbritānija ir nobalsojusi par aiziešanu no Eiropas Savienības. Likumsakarīgi reakcija tirgos ir vētraina, notiek masveidīga bēgšana no riskantajiem aktīviem, likviditāte ir zema.

Pats acīmredzamākais upuris ir britu mārciņa, tās kurss pret dolāru nokrities līdz zemākajam līmenim kopš 1985.gada. Vēl, protams, nav zināms, kāds būs mārciņas kurss dienas beigās. Taču jau šobrīd maksimālais svārstību diapazons ir sasniedzis 11.4%, kas tālu pārsniedz līdzšinējos rekordus. 2008.gada finanšu krīzes laikā lielākā kustība dienas laikā bija 6.5%, bet Melnajā Trešdienā 1992.gadā, kad mārciņa izkrita no Eiropas valūtu kursa mehānisma, tā bija tikai 4.9%. Kredītreitingu aģentūra Standard&Poors ir paziņojusi, ka Lielbritānija visdrīzāk zaudēs savu augstākā līmeņa (AAA) kredītreitingu.

Arī eiro kurss pret ASV dolāru ir samazinājies ļoti nozīmīgi, par 3.3%. Taču dolāra kurss savukārt ir samazinājies pret jenu, par 4.7%. Jenas vērtības kāpums ir tipiska piedeva starptautiskas nestabilitātes periodiem.

Skaidrs, ka šī būs arī viena no dramatiskākajām dienām arī akciju tirgu vēsturē. FTSE 100 indekss nākotnes darījumos ir krities par 7.1%, tai skaitā britu lielākās bankas HSBC akciju cena samazinājusies par 11%. Pat vēl nedaudz vairāk, par 7.6% kritusies Tokijas Nikkei 225 indeksa vērtība, kas daļēji saistīta ar jenas kursa pieaugumu, kas eksportējošajiem japāņu uzņēmumiem ir nelabvēlīgs notikums. Savukārt ASV vadošā akciju indeksa S&P500 nākotnes darījumu vērtība ir kritusies par 4.6%.

Zīmīgi, ka zelta cena, globālās nestabilitātes indikators, pieauga par apmēram 6% pēc tam, kad tā jau bija sasniegusi augstāko līmeni vairāk nekā gada laikā. Savukārt naftas cenas samazinājās par apmēram šādu pašu soli.  Strauji krīt izejvielas eksportējošo valstu valūtu vērtība.

Tūlītēja ekonomiskā ietekme uz Latviju nebūs milzīga, taču diezgan nozīmīga. Šādi ir galvenie ietekmes kanāli:

- Galvenā ietekme būs mārciņas kursa kritums pret eiro. Taču tā ietekmi, varbūt pat ar uzviju, eksportētājiem kompensēs eiro kritums pret dolāru. Latvijas eksports uz Lielbritāniju ir diezgan necils. Tas pērn veidoja 5% no kopējā preču eksporta, un tajā dominē samērā zemas pievienotās vērtības koksnes produkti. Tā ir standartprece, kuras cenu, pirmkārt, nosaka nevis apstākļi noieta tirgū, bet globālā mērogā, turklāt tai pircējus nepieciešamības gadījumā var atrast arī citās valstīs. Tāpēc, ja briti arī turpmāk gribēs pirkt mūsu zāģmateriālus, viņiem mārciņu izteiksmē būs jāmaksā vairāk.

- Jau ir samazinājušies Lielbritānijā strādājošo tautiešu ienākumi eiro izteiksmē, kas nozīmē, ka tas pats notiks ar viņu naudas pārvedumu vērtību.

- Sagaidāms, ka nākotnē došanās strādāt uz Lielbritāniju būs daudz apgrūtinātāka un varbūt daļa no tur jau esošajiem tiks pamudināti atgriezties mājās. Par spīti Brexit ir sagaidāms, ka ekonomikas izaugsme Latvijā nākamgad un turpmākajos gados paātrināsies, ko, pirmkārt, noteiks kreditēšanas cikls, arī ES fondu plūsmas atjaunošanās. Vienlaikus cilvēku skaits darbaspējīgajā vecumā samazinās. Latvijas ekonomikai vajadzēs darbarokas, tāpēc šis būs labvēlīgs efekts, varbūt pat ļoti nozīmīgs. Skaidrs, ka šie cilvēki var izvēlēties citu valsti, tomēr Lielbritānija bija īpaši pievilcīga, jo angļu valodu zinām labāk nekā vācu, franču vai zviedru, šajā valstī jau ir liela diaspora, kas atvieglo pārcelšanos.

- Ja referenduma rezultāts tiks uztverts kā signāls par lielāku politisko nestabilitāti Eiropā, tas var negatīvi ietekmēt investīciju apjomu Latvijā.

Brexit svarīgākā ietekme visdrīzāk būs politiska, nevis ekonomiska. Lēmumu pieņemšana Briselē divus gadus būs apgrūtināta. Brexit neapšaubāmi ir Eiropas integrācijas krīzes pazīme. Taču nav tā, ka ietekme būs tikai negatīva, iespējams, ka pārējās dalībvalstis, ES-27 tagad virzīsies uz ciešāku integrāciju:

- Briti tradicionāli ir bijuši skeptiski par integrācijas padziļināšanu, bremzējuši to, prasījuši sev speciālus nosacījumus, tāpēc viņu aiziešana var pavērt ceļu drosmīgākiem soļiem.

Brexit nometnes uzvara tiek plaši uzskatīta kā liels ieguvums eiroskeptiskajiem spēkiem citās valstīs. Taču var izrādīties pretēji. Jau šobrīd zināms, ka Lielbritānijas iedzīvotāju ienākumi citu valūtu izteiksmē ir krasi samazinājušies, importa preces un ceļošana ārzemēs kļūs dārgāki. Jau referenduma kampaņas laikā Brexit atbalstītājiem bija grūti pateikt, kādi tad būs ieguvumi no šāda soļa. Viņi pamatā balstījās uz vispārīgām frāzēm par likteņa ņemšanu savās rokās, Briseles birokrātu žņaudzošo ietekmi u.t.t. Taču, salīdzinot dažādu dalībvalstu ekonomisko sniegumu, ir skaidrs, ka to pamatā nosaka pašu izdarītais un neizdarītais. Vācija ir lielākais augstas kvalitātes rūpniecības preču eksportētājs pasaulē. Zviedrija savukārt ir viens no lielajiem globālajiem centriem informācijas tehnoloģiju biznesā. Tāpēc es sagaidu, ka faktiskie rezultāti lielākajai daļai Brexit atbalstītāju sagādās vilšanos un tas var atvēsināt šādas idejas lolotājus citās valstīs.

Ja tirgi saskatīs ES pamešanas varbūtību valstī, kas ir ne tikai ES, bet arī vienotās valūtas dalībniece, tas var radīt milzīgu finanšu krīzi šajā zemē. Lielbritānijai šajā ziņā ir samērā vienkārši, tai ir sava valūta, un centrālā banka var efektīvi pildīt pēdējās iespējas aizdevēja funkciju. Vairāku Dienvideiropas valstu banku sistēmas jau šobrīd ir diezgan trauslas. Tāpēc pat pieminēt šo iespēju attiecīgo valstu politiķiem būtu milzu risks. Ja vien viņi ir saglabājuši pēdējās prāta paliekas, viņi to nedarīs.

Šobrīd ir neskaidrība par to, kādi būs Lielbritānijas turpmākie politiskie soļi. Starp britu politiķiem nav vienprātības, kad iedarbināt ES līguma 50.pantu, kas nosaka izstāšanās procedūras. Kad tas notiek, sarunas par izstāšanos jāpabeidz divu gadu laikā, šo termiņu gan var pagarināt. Interesanti, ka Deivids Kamerons ir solījis to darīt nekavējoties, bet daži eiroskeptiķi savukārt mudinājuši nesteigties. Referenduma rezultāti nav juridiski saistoši, taču ir grūti iedomāties, ka britu valdība varētu nerespektēt sabiedrības lēmumu. Lielbritānija virzīsies cauri spēcīgas nestabilitātes periodam. Premjera Deivida Kamerona politiskajai karjerai ir pienācis gals, cīņa par partijas vadību var ilgt vairākus mēnešus, un nav izslēgtas jaunas vispārējās vēlēšanas.

* DNB bankas ekonomikas eksperts

Pārpublicēts no peterisstrautins.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...