Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tiesas arī kļūdās, bet to var labot ar pārsūdzēšanu. 7 gadi, un nekas nav vēl beidzies. Pilns tiesas spriedums būs pieejams 31. janvārī, tad tiks sagatavota kasācijas sūdzība un spriedums* pārsūdzēts. Un joprojām man ir daudz jautājumu, uz kuriem es vēlēšos saņemt atbildes, kuras rodas, izejot kārtējo Dantes loku Latvijas tiesu sistēmā – par nenotikušu noziegumu.

Pēc kārtējā sprieduma noklausīšanās rodas iespaids, ka visā procesā saskatāma nepārvarama vēlme uzlikt man zīmodziņu – “kriminālnoziedznieks”. Neo lietā ļoti spilgti izpaužas selektīva likuma burta, nevis likuma gara ievērošana. Šī man ir principa lieta, kurā es nedrīkstu atkāpties un arī neatkāpšos – cīnīšos līdz galam, jo ir laiks noskaidrot, cik lielā vērtē likumsargiem ir sabiedrības intereses. Ja būs nepieciešams, tad jāiet vien līdz Eiropas Cilvēktiesību tiesai.

Te būs mana pēdējā vārda vakardienas tiesas sēdē aptuvens pārstāsts.

Godātā tiesa!

Tūlīt būs pagājuši 7 gadi, kopš Neo lieta izskanēja publiski. Ļoti ceru, ka es kļūdos, bet pastāv iespēja, ka vēl paies daudzi gadi, līdz tā noslēgsies, iespējams Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Šī lieta man ir principa lieta, kurā es nedrīkstu atkāpties, tā aizskar manas un tā aizskar visas sabiedrības intereses, jo šīs lietas iznākums ietekmēs arī nākotni. Ir saskatāma nepārvarama vēlme uzlikt man zīmodziņu – “kriminālnoziedznieks”. Es tam nepiekrītu un nepiekritīšu, pat ja kādam liekas, ka man būtu bijis izdevīgāk un vienkāršāk savā laikā pieņemt piedāvājumu vienoties ar prokuratūru un padoties, lai izbēgtu no nebeidzamiem tiesas procesiem.

Man grūti arī saprast, kāpēc apsūdzība izmanto puspatiesības, lai sagrozītu faktus un radītu greizu, acīmredzot sev vēlamu iespaidu par notikušo un maniem motīviem? Jebkuri līdzekļi labi mērķa sasniegšanai? Kā interesēs ir šāda pieeja? Vai tiešām tas ir sabiedrības vai arī kāda pasūtītāja interesēs?

Man nav saprotams arī, kā tiesiskā valstī, kura vēlas būt piederīga Eiropai, ir iespējama šāda situācija. Kā tas ir iespējams, ka valsts instances, kuru pienākums cilvēkiem nodrošināt taisnīgumu, var rīkoties prettiesiski, kā tas bija žurnālistes Ilzes Naglas gadījumā, kad viņai to nācās pierādīt ar ECT palīdzību, iesūdzot tiesā Latvijas valsti. Kā tas ir iespējams, ka apsūdzībā iespējams izmantot falsificētus faktus, kā tas ir iespējams, ka izmeklēšanas iestādes turpat vai gadu veic “tirgus” aptauju, līdz pierunā kādu kļūt par cietušo? 

Un vai pašsaprotami ir tas, ka Neo lietas izmeklētāja no 2012. gada "izpelnās" jaunu darbavietu un, miniet 3x kur – jā, precīzi, no toreiz 29 Latvijā aktīvām bankām viņa izvēlējusies vienīgo Neo lietā “cietušo” – ABLV banku... Atļaušos atgādināt, šķietamajam cietušajam līdz pat šim brīdim nav apstiprināti/pierādīti jebkādi zaudējumi vai niecīgākais kaitējums. Ir daudz jautājumu, bet būs arī atbildes. Kādam tas patīk vai ne. Tālāk pavisam īsi par to, ko es tiku un netiku darījis.

Es uzskatu, ka rīkojos sabiedrības interesēs bez jebkādiem ļauniem nolūkiem, bez motivācijas nodarīt kādam kaitējumu. Es ar savu rīcību centos pievērst VID IT darbinieku uzmanību “kliedzošām” un absurdām IT sistēmas problēmām, to apliecina apsūdzības teksts un lietā esošie materiāli. Neviens loģiski domājošs cilvēks nevarēja paredzēt, ka lejupielāde netraucēti var turpināties 3 mēnešus. Secīga dokumentu pieprasījumu veikšana (tas ir – visi dokumenti pēc to numuriem pēc kārtas) ārpus dabiskā trafika laika (tas ir – ārpus parastā darba laika un brīvdienās) ļoti lielos apjomos ir lieta, ko tīkla aizsardzības programmai bija jāpamana.

Vēlreiz rezumējot savus motīvus, ko un kāpēc darīju.

Pēc vairākiem mēnešiem, kad bija skaidrs, ka kaut kādu iemeslu dēļ VID nebija salabojis nepilnību savā sistēmā, vēlējos pievērst VID EDS administratoru uzmanību konstatētajam “caurumam”. Lai to darītu, es datu lejupielādi tīšām, demonstratīvi veicu milzīgos apjomos un brīvdienās – tam, manuprāt, vēl vairāk vajadzētu atvieglot kļūdas konstatēšanu EDS darbībā.

Tā kā nekas nenotika, man jau radās pētnieciska interese – paskatīties, cik ilgs laiks ir nepieciešams VID kā valsts iestādei, lai pamanītu kļūdas tās uzturētajā ļoti nozīmīgajā datu bāzē.

Pēc tam es sapratu, ka nedrīkstu klusēt, bet ir jāinformē sabiedrība, jāceļ trauksme un jāpievērš sabiedrības uzmanība ļoti būtiskām problēmām – neefektīvai EDS uzturēšanai izlietoto valsts līdzekļu tērēšanai (runa ir par miljoniem latu, kas iztērēti, veidojot un uzturot nedrošu datorsistēmu). Otrs mērķis bija pievērst sabiedrības uzmanību valsts sektorā pastāvošajai netaisnīgajai atalgojuma sistēmai un nevienādajam atalgojuma samazinājumam publiskā sektora darbiniekiem ekonomiskās krīzes smagākajā brīdī.

Esmu gandarīts, ka ar savu rīcību pievērsu gan sabiedrības, gan valsts institūciju uzmanību ļoti nopietnām problēmām gan likumdošanā, gan valsts IT drošības sistēmās un šīs rīcības rezultātā tika veiktas nopietnas izmaiņas. Liecinieki M. Andžāns un A. Judins liecināja, ka šie notikumi bija viens no katalizatoriem tam, ka valsts, tajā skaitā arī VID, daudz nopietnāk pievērsās savu datorsistēmu drošības kontrolei. To, ka es rīkojos pareizi, pierāda arī tūlīt pēc tam veiktās izmaiņas likumdošanā, kas paredz pienākumu atklāt amatpersonu un valsts sektora darbinieku atalgojumu Un man patiesi žēl, ka tikai ar tik radikālu rīcību bija iespējams panākt rezultātu jautājumos, kas skar gan sabiedrības informācijas drošību, gan sabiedrības līdzekļu izlietošanu. Patiesībā tas bija valsts iestāžu darbinieku pienākums, kuriem par to visu bija jārūpējas un kas par to saņem atalgojumu.

Es uzskatu, ka AS ABLV Bank es vispār neesmu aizskāris.

Pirmkārt, manos mērķos neietilpa nodoms iegūt jebkādus ABLV bankas datus, kas satur vai nesatur komercnoslēpumu.

Otrkārt, veicot lejupielādi, man nebija nekāda tehniska iespēja noteikt, ka ABLV bankas dati netiek lejupielādēti. Turklāt šādi dati netika ne publicēti, ne nodoti nepiederošām personām nu jau 7 gadus.

Treškārt, arī likums, proti, Informācijas atklātības likuma 7. panta 5. daļa nosaka, ka jau lejupielādes brīdī dati, ko VID bija padarījis vispārpieejamus ikvienam internetā, vairs nebija komercnoslēpums.

Vai VID datu bāze bija vispārpieejama ikvienam interneta lietotājam? Jā, bija, jo piekļuvei datiem un datu lejupielādei nebija vajadzīgs nekas vairāk, kā nomainīt pēdējos ciparus interneta adreses rindā. Šo manu viedokli apstiprina arī prokuratūras nostāja, neceļot man apsūdzību par nelikumīgu, patvaļīgu piekļuvi VID datorsistēmai.

Es lūdzu tiesu izvērtēt, vai manas darbības vispār atbilst noziedzīga nodarījuma definīcijai, kas noteikta Krimināllikuma 6. pantā. Proti, es lūdzu izvērtēt, vai manām darbībām ir saskatāma kaitējuma pazīme.

Uzskatu, ka apsūdzībā, tāpat arī tiesas procesa gaitā, nav konstatēts pilnīgi nekas tāds, kas pierādītu, ka es savu darbību būtu konkrēti kaitējis konkrēti ABLV bankai vai valsts tautsaimniecībai kopumā.

Ja tik tiešām ir tik nepārvarama vēlme skatīties tikai un vienīgi uz likuma burtu, tad aicinu katru no klātesošajiem tiesas zālē padomāt un atbildēt, kāpēc jūs nesēžat tāpat kā es uz apsūdzētā sola, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 200. panta? Atbilde būtu pavisam vienkārša – pie jums vēl nav veikta kratīšana, kuras laikā noteikti atrastu kaut ko, ko kāds uzņēmums uzskatītu par savu komercnoslēpumu. Vai tiešām likumdevējs Krimināllikuma 200. pantu ir plānojis piemērot “pēc vajadzības”, brīvi interpretējot un piemeklējot “cietušo”?

Tomēr, par spīti visam, ir labi apzināties, ka gan es, gan visi citi Neo lietā iesaistītie, saņems taisnīgu atmaksu par sadarīto vai tieši otrādi – par neizdarīto. Es ticu, ka galu galā katra netaisnība saņems sodu un atmaksu. Piemēram, nesen FKTK ziņoja, ka šķietamais “smagi” cietušais - ABLV banka - ir saņēmis Latvijas banku vēsturē visu laiku lielāko “sveicienu” no ASV iestādēm. No karmas jeb likteņdzirnām neaizbēgt.

Nobeidzot – no sirds novēlu tiesnešiem patiesu vēlmi un spēju iedziļināties un izprast šo lietu. Un, pats galvenais, tīru sirdsapziņu, pareizi izvēloties, kur likt komatu teikumā “sodīt nedrīkst attaisnot”. Es lūdzu tiesu mani attaisnot.

Paldies. 

* 17. janvārī Rīgas apgabaltiesa slēgtā sēdē nosprieda atcelt pirmās instances spriedumu daļā par Ilmāra Poikāna atzīšanu par nevainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 200.panta otrajā daļā (ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļauta iegūšana savai vai citas personas lietošanai), un attaisnošanu. Tiesa nosprieda atzīt Poikānu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas minēts šajā likuma pantā, un noteikt viņam kā sodu piespiedu darbu uz 60 stundām.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

10

Šakāļi

FotoTā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali, bet hiēnām un šakāļiem cilvēku vērtību sistēmā ir visai zīmīgs, bet nožēlojams statuss. Tie reti uzbrūk spēcīgam pretiniekam, tie vareni tikai barā, tie uzglūn slimam vai vājam,      vai vēl neizaugušam, vārdu sakot, tādam, kurš nespēj sevi aizstāvēt.
Lasīt visu...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...