Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Universitātes (LU) Senāta lēmums nav saskaņā ar MK rīkojuma projektu "Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidāciju". Viens uzskatāms piemērs - LU Senāta lēmums neparedz pievienot RPIVA vai atbalstīt RPIVA pievienošanu LU (MK rīkojuma projekts, punkts 1.).

Kā pamatots vairākos punktos zemāk, var apgalvot, ka LU Senāta lēmums ir pretrunā ar tā preambulā citēto 2017. gada 8. februāra Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vēstuli Nr.01-13e/560 "Par Senāta lēmumu", kurā IZM lūdz LU iesniegt ministrijā LU Senāta lēmumu, kas apliecina LU gatavību pievienot RPIVA, nodrošināt programmu īstenošanas turpināmību un dažādu citu faktoru ievērošanu, tai skaitā nodrošinot studiju procesa nepārtrauktību filiālēs.

LU Senāta lēmumā nav norādīts, ka LU uzņemas pienākumu nodrošināt studiju programmu īstenošanu filiālēs. Būtībā nav lēmuma, ka LU pārņem filiāles un tās attīsta, kā to nosaka MK rīkojuma projekta apakšpunkts 2.2. LU Senāta lēmuma punkts 1.3. neietver filiāļu kā struktūrvienību pārņemšanu un to darbības nodrošināšanu - LU pārņemot RPIVA mantu, tiesības, saistības utt., tās var īstenot jebkurā vietā - arī vienīgi Rīgā.

LU Senāta lēmuma punkts 1.4. filiālēs studējošajiem paredz [1] finansēšanas nosacījumu saglabāšanu, [2] studiju nepārtrauktības nodrošināšanu, tiešā tekstā nepasakot, ka tiks saglabāta studiju programmu īstenošanas vieta. Ja LU pārņem RPIVA programmas, nav šķēršļu to realizāciju pārcelt uz LU atrašanās vietu - Rīgu.

LU Senāta lēmuma apakšpunkts 1.3. paredz pārņemt arī RPIVA mantu, tomēr atšķirībā no MK rīkojuma projekta (MK rīkojuma projekts, punkts 4.) LU Senāta lēmumā nekas nav tieši teikts par valstij vai RPIVA piederošo nekustamo īpašumu pārņemšanu. Ja LU nepārņems RPIVA īpašumus saskaņā ar MK rīkojumu, tad rodas jautājumi par īpašumu saglabāšanu - kas ar tiem notiks pēc RPIVA likvidācijas.

LU Senāta lēmumā nav skaidri noteikts - kurus RPIVA darbiniekus LU pārņems. LU Senāta lēmuma apakšpunkts 1.2. paredz atbalstīt tikai to RPIVA akadēmisko un vispārējo personāla nodrošināšanu, kas iesaistīti LU pārņemto studiju programmu īstenošanā, bet apakšpunkts 1.3. paredz, ka tiek pārņemtas visas funkcijas, tiesības un saistības, tātad – arī darba tiesiskās attiecības ar darbiniekiem. Tāpat nav precīzi noteikts, ka ar darbiniekiem tiek pārslēgti darba līgumi uz laiku, uz kādu viņi bija nodarbināti RPIVĀ.

LU Senāta lēmuma apakšpunkts 1.3. paredz, ko LU pārņems, bet atšķirībā no MK rīkojuma projekta punkta 4. LU neplāno pārņemt RPIVA arhīvu. LU Senāta lēmumā nolēmuma daļā vispār nav nekas runāts par arhīva pārņemšanu, lai gan to tieši nosaka MK rīkojuma projekts un to tieši prasījusi IZM savā vēstulē. Tātad var secināt, ka valdība un ministrija projektā ir paredzējusi uzdot LU pārņemt RPIVA arhīvu, bet LU to neplāno darīt. Arhīvs izglītības iestādēs ir ļoti būtiska komponente, jo visu gadu absolventiem nodrošina iespēju saņemt izziņas, dublikātus u.c. dokumentus. Ja likvidējamās RPIVA arhīvu nepārņem LU, tad nav skaidrs, kas ar arhīvu notiks, kas glabās dokumentus un, ja kāds no studējošajiem nozaudēs RPIVA diplomu, diploma dublikātu LU viņam neizdos.

LU Senāta lēmuma apakšpunkts 1.3. neparedz, kur LU iegulda pārņemtos finanšu līdzekļus. MK rīkojuma projekta punkts 4. skaidri paredz, ka pārņemtie finanšu līdzekļi tiek ieguldīti pedagoģijas studiju programmu attīstībā. Tātad LU var būt arī citi ieguldījumu plāni, kas atšķiras no MK rīkojumā noteiktā.

LU Senāta lēmuma apakšpunkts 1.4. runā par studiju finansējuma saglabāšanu un studiju nepārtrauktības nodrošināšanu studiju programmu sekmīgajiem studējošajiem. Tātad pietiek ar vienu nesekmīgu atzīmi, lai studējošais zaudētu studiju iespējas LU.

LU Senāta lēmuma apakšpunkts 1.4. runā par studiju finansējumu saglabāšanu un studiju nepārtrauktības nodrošināšanu studiju programmās studējošajiem, ja vien studijas netiek pārtrauktas. Tātad, ja studējošais pārtraucis studijas, tad viņam nekas tāds netiek garantēts. Tas ir prettiesisks ierobežojums un neatbilst Augstskolu likumā noteiktajām studējošo tiesībām - 50. panta 1. daļas 3. punkts nosaka, ka studējošajiem ir tiesības noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas. Minētā norma attiecas uz visiem studiju pārtraukšanas un atsākšanas gadījumiem, tai skaitā uz tiesībām ņemt akadēmisko atvaļinājumu (piemēram, slimība, grūtniecība u.c.).

Pēc tam, kad studējošais atgriežas no studiju pārtraukuma, viņam ir tiesības turpināt studijas budžeta vietā. Tas izriet, piemēram, no 2004. gada 24. augusta MK noteikumu Nr. 740 "Noteikumi par stipendijām" punkta 19., kas paredz, ka augstākās izglītības iestādē stipendiju pārtrauc izmaksāt studiju pārtraukuma laikā. Stipendijas izmaksu var atjaunot pēc studiju pārtraukuma, ja persona sekmīgi turpina studijas. Saskaņā ar šo noteikumu apakšpunktu 1.1. stipendijas tiesīgi saņemt augstākās izglītības programmās studējošie, kuri uzņemti konkursa kārtībā un studē valsts finansētajās studiju vietās. No minētā izriet, ka, ja studējošais atgriežas pēc pārtraukuma, uz viņu attiecas tie paši finansēšanas nosacījumi un studiju procesa nepārtrauktības nodrošināšana.

LU Senāta lēmumā nav atrunāts, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) studējošie varēs izmantot RPIVA ēkas telpas, kaut gan to tieši nosaka MK rīkojuma projekts – LU pēc JVLMA rakstiska lūguma jānodrošina JVLMA "ar atbilstošām telpām šā rīkojuma 3. punktā minēto studiju programmu īstenošanai 2017., 2018., 2019. un 2020. gadā" (MK rīkojuma projekts, punkts 15.). Tātad to RPIVA programmu studējošajiem, kuri pāries uz JVLMA, telpu nodrošinājums ir zem jautājuma zīmes.

LU Senāta lēmums „Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas pievienošanu LU”

Atsaucoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - ministrija) 2017. gada 8. februāra vēstuli Nr.01-13e/560 “Par Senāta lēmumu”, kurā Latvijas Universitātei (turpmāk - LU) izteikts lūgums iesniegt ministrijā LU Senāta lēmumu, kas apliecina LU gatavību Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk - RPIVA) likvidācijas gadījumā pievienot to LU un nodrošināt vēstulē uzskaitīto studiju programmu īstenošanas, kā arī darba tiesisko attiecību ar minēto studiju programmu īstenošanā iesaistīto RPIVA akadēmisko un vispārējo personālu, RPIVA funkciju, tiesību, saistību, prasību, finanšu līdzekļu, mantas, lietvedības un arhīva pārņemšanu, tai skaitā nodrošinot studiju procesa nepārtrauktību filiālēs, noklausījies un apspriedis LU rektora I. Muižnieka un Akadēmiskās komisijas priekšsēdētāja U. Kondratoviča ziņojumu, ņemot vērā komisiju atzinumus, Senāts

NOLEMJ:

1. Atbalstīt*:

1.1. šādu RPIVA studiju programmu īstenošanu LU:

1.1.1. pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma “Pirmsskolas izglītības skolotājs”;

1.1.2. profesionālā bakalaura studiju programma “Izglītības darba vadītājs un viena mācību priekšmeta skolotājs”;

1.1.3. profesionālā bakalaura studiju programma “Sākumskolas skolotājs ar tiesībām mācīt vienu priekšmetu pamatskolā”;

1.1.4. kopīgā profesionālā bakalaura studiju programma “Sākumskolas un pamatskolas mācību priekšmetu skolotājs” (kopīga ar Liepājas Universitāti);

1.1.5. profesionālā bakalaura studiju programma “Skolotājs”;

1.1.6. profesionālā bakalaura studiju programma “Vidējās izglītības bioloģijas skolotājs un pamatizglītības dabaszinību skolotājs”;

1.1.7. profesionālā maģistra studiju programma “Organizācijas vadība”;

1.1.8. profesionālā maģistra studij u programma “Pedagoģij a”;

1.1.9. otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma “Skolotājs”;

1.1.10. kopīgā maģistra studiju programma “Eiropas izglītības vadība” (kopīga ar Lietišķās vadības universitāti (Vācija), Linčas Privāto pedagoģijas universitāti (Austrija), Privāto universitāti Zīburgas pils (Austrija));

1.1.11. doktora studiju programma “Pedagoģija”;

1.1.12. bakalaura studiju programma “Psiholoģija”;

1.1.13. profesionālā maģistra studiju programma “Psiholoģija”;

1.1.14. pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma “Cilvēkresursu/Biroja administrēšana”;

1.1.15. pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma “Komercdarbības organizācija”;

1.1.16. profesionālā bakalaura studiju programma “Komercdarbība un uzņēmumu vadība”;

1.1.17. profesionālā bakalaura studiju programma “Personāla vadība”;

1.1.18. pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma “Darba aizsardzība”.

1.2. darba tiesisko attiecību ar šī lēmuma 1.1. punktā minēto studiju programmu īstenošanā iesaistīto RPĪVA akadēmisko un vispārējo personālu nodrošināšanu;

1.3. RPIVA funkciju, tiesību, saistību, prasību, finanšu līdzekļu, mantas un lietvedības pārņemšanu.

1.4. Studiju finansēšanas nosacījumu saglabāšanu un studiju procesa nepārtrauktības nodrošināšanu 1.1. punktā minētajās studiju programmās sekmīgi studējošajiem visu studiju laiku, ja studijas netiek pārtrauktas, tai skaitā studējošajiem filiālēs Alūksnē, Bauskā, Cēsīs, Jēkabpilī, Kuldīgā, Madonā, Tukumā un Ventspilī.

1.5. 1.1. punktā minēto studiju programmu akreditācijas datu aktualizēšanu.

2. Pilnvarot LU rektoru pēc Ministru kabineta rīkojuma “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” izdošanas veikt visas nepieciešamās darbības, kas saistītas:

2.1. ar šī lēmuma 1.1. punktā norādīto studiju programmu un tajās imatrikulēto studējošo pārņemšanu LU;

2.2. ar akadēmiskā un vispārējā personāla, kā arī RPIVA tiesību, saistību, prasību, finanšu līdzekļu, mantas un lietvedības pārņemšanu.

3. LU rektoram līdz šī lēmuma 2. punktā norādīto darbību izpildei Senāta sēdēs ziņot par procesa gaitu un termiņiem.

* Ja Ministru kabinetā tiek apstiprināts Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju”

MK rīkojuma projekts „Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju, pievienojot Latvijas Universitātei”

1. Saskaņā ar Augstskolu likuma 11.panta otro daļu ar 2017.gada 7.septembri likvidēt Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo valsts dibināto izglītības iestādi, atvasinātu publisku personu – Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (turpmāk – akadēmija), pievienojot to valsts dibinātai izglītības iestādei, atvasinātai publiskai personai – Latvijas Universitātei.

2. Noteikt, ka pēc akadēmijas likvidācijas Latvijas Universitāte:

2.1. pārņem akadēmijas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas “Pirmsskolas izglītības skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Izglītības darba vadītājs un viena mācību priekšmeta skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Sākumskolas skolotājs ar tiesībām mācīt vienu priekšmetu pamatskolā”, kopīgās profesionālās bakalaura studiju programmas “Sākumskolas un pamatskolas mācību priekšmetu skolotājs” (kopīga ar Liepājas Universitāti), profesionālās bakalaura studiju programmas “Skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Vidējās izglītības bioloģijas skolotājs un pamatizglītības dabaszinību skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Organizācijas vadība”, profesionālās maģistra studiju programmas “Pedagoģija”, otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Skolotājs”, kopīgās maģistra studiju programmas “Eiropas izglītības vadība” (kopīga ar Lietišķās vadības universitāti (Vācija), Lincas Privāto pedagoģijas universitāti (Austrija), Privāto universitāti Zīburgas pils (Austrija)), doktora studiju programmas “Pedagoģija”, bakalaura studiju programmas “Psiholoģija”, profesionālās maģistra studiju programmas “Psiholoģija”, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas “Cilvēkresursu/Biroja administrēšana”, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas “Komercdarbības organizācija”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Komercdarbība un uzņēmumu vadība”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Personāla vadība” un pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas “Darba aizsardzība” īstenošanu, kā arī darba tiesiskās attiecības ar minēto studiju programmu īstenošanā iesaistīto akadēmijas akadēmisko un vispārējo personālu. Latvijas Universitāte nodrošina, ka minētajās studiju programmās sekmīgi studējošajiem visu studiju laiku, ja studijas netiek pārtrauktas, netiek mainīti studiju finansēšanas nosacījumi. Latvijas Universitāte līdz 2017.gada 1.augustam iesniedz Akadēmiskās informācijas centrā iesniegumu jaunu studiju programmu licenču un studiju virzienu akreditācijas lapu saņemšanai;

2.2. nodrošina akadēmijas filiālēs īstenoto studiju programmu īstenošanu filiālēs Alūksnē, Bauskā, Cēsīs, Jēkabpilī, Kuldīgā, Madonā, Tukumā, Ventspilī un minēto filiāļu attīstību.

3. Noteikt, ka pēc akadēmijas likvidācijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija pārņem akadēmijas profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu,  kā arī akadēmijas funkcijas, tiesības, saistības, prasības, finanšu līdzekļus, mantu (izņemot nekustamo īpašumu), lietvedību un arhīvu attiecībā uz minētajām studiju programmām un darba tiesiskās attiecības ar minēto studiju programmu īstenošanā iesaistīto akadēmijas akadēmisko un vispārējo personālu. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija nodrošina, ka minētajās studiju programmās sekmīgi studējošajiem visu studiju laiku, ja studijas netiek pārtrauktas, netiek mainīti studiju finansēšanas nosacījumi. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija līdz 2017.gada 1.augustam iesniedz Akadēmiskās informācijas centrā iesniegumu jaunu studiju programmu licenču un studiju virzienu akreditācijas lapu saņemšanai.

4. Noteikt, ka Latvijas Universitāte papildu šā rīkojuma 2.punktā minētajam pārņem akadēmijas īpašumā esošo nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 093 2042) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 093 2042) – Jūrmalas gatvē 60, Rīgā un tās akadēmijas funkcijas, tiesības, saistības, prasības, finanšu līdzekļus, mantu, lietvedību un arhīvu, kas nav noteiktas šā rīkojuma 3.punktā. Latvijas Universitāte pārņemtos finanšu līdzekļus iegulda pedagoģijas studiju programmu attīstībā.

5. Izglītības un zinātnes ministrijai nodrošināt, ka akadēmijas studējošajiem, kas pēc akadēmijas likvidācijas izvēlēsies turpināt studijas Banku augstskolā, Banku augstskolas Uzņēmējdarbības koledžā, Rīgas Tehniskajā universitātē, Liepājas Universitātē, Ventspils Augstskolā, Vidzemes Augstskolā, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, Daugavpils Universitātē studiju programmā, kas pēc veida, iegūstamās profesionālās kvalifikācijas un grāda atbilst attiecīgajai akadēmijas studiju programmai, visu studiju laiku, ja studijas netiek pārtrauktas, netiek mainīti studiju finansēšanas nosacījumi:

5.1. par valsts budžeta līdzekļiem sekmīgi studējošajiem nodrošinot no valsts budžeta finansētas studiju vietas;

5.2. par maksu sekmīgi studējošajiem nodrošinot tādu pašu studiju maksu kā attiecīgajā akadēmijas studiju programmā.

6. Izglītības un zinātnes ministrijai piecu darbdienu laikā pēc šā rīkojuma pieņemšanas dienas izveidot akadēmijas likvidācijas komisiju, iekļaujot tajā akadēmijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Universitātes, Kultūras ministrijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Latvijas Studentu apvienības, akadēmijas studējošo pašpārvaldes, Latvijas Universitātes studējošo pašpārvaldes un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studējošo pašpārvaldes pārstāvjus, kā arī akadēmijas un Latvijas Universitātes arodorganizācijas pārstāvjus. Likvidācijas komisijai:

6.1. līdz 2017.gada 1.maijam sastādīt un iesniegt izglītības un zinātnes ministram apstiprināšanai akadēmijas likvidācijas un pievienošanas Latvijas Universitātei un integrācijas Latvijas Universitātē un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā plānu;

6.2. līdz 2017.gada 1.jūlijam, piesaistot neatkarīgu auditoru, nodrošināt akadēmijas materiālo un finanšu līdzekļu inventarizāciju, noteikt kustamās mantas vērtību, prasību un saistību apjomu, kā arī atbilstoši nododamo studiju programmu turpmākai īstenošanai nodrošināt akadēmijas finanšu līdzekļu pārdali, mantas, lietvedības un arhīva nodošanu Latvijas Universitātei un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai;

6.3. līdz 2017.gada 29.septembrim nodrošināt slēguma bilances sastādīšanu.

7. Akadēmijai:

7.1. nodrošināt apstiprinātajā akadēmijas likvidācijas un pievienošanas Latvijas Universitātei un integrācijas Latvijas Universitātē un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā plānā akadēmijai noteikto uzdevumu izpildi;

7.2. nodrošināt, ka 2017./2018.akadēmiskajā gadā akadēmijā netiek uzņemti jauni studējošie;

7.3. nodrošināt, ka no šī rīkojuma pieņemšanas dienas netiek noslēgtas jaunas darba tiesiskās attiecības, kas turpinās pēc 2017.gada 7.septembra, kā arī netiek mainīti līdz šī rīkojuma pieņemšanas dienai noslēgto darba tiesisko attiecību nosacījumi.

8. Ar likvidāciju saistītos izdevumus segt no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas 03.00.00 “Augstākā izglītība” apakšprogrammā 03.01.00 “Augstskolas” apstiprinātajiem valsts budžeta līdzekļiem 2017.gadam un Latvijas Universitātes līdzekļiem.

9. Ņemot vērā, ka akadēmijas likvidācijas rezultātā Ministru kabineta 2010.gada 9.jūnija rīkojuma Nr.321 “Par valsts nekustamo īpašumu nodošanu Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas valdījumā” (turpmāk – rīkojums Nr.321) 1.punktā norādītie nekustamie īpašumi netiks izmantoti akadēmijas funkciju īstenošanai, saskaņā ar rīkojuma Nr.321 4.punktu pārņemt bez atlīdzības valsts īpašumā un nodot Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā:

9.1. nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 593 0182) – būvi (būves kadastra apzīmējums 0100 093 2031 001) – Imantas 7.līnijā 1, Rīgā;

9.2. nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4201 005 1608) – zemes vienību 1249 m2 platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 4201 005 1608) un divas būves (būvju kadastra apzīmējumi 4201 005 1608 001 un 4201 005 1608 002) – Lielajā Katrīnas ielā 2, Cēsīs, Cēsu novadā;

9.3. nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4201 005 1609) – zemes vienību 545 m2 platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 4201 005 1609) – Lielajā Katrīnas ielā 4, Cēsīs, Cēsu novadā.

10. Izglītības un zinātnes ministrijai šā rīkojuma 9.punktā minētos nekustamos īpašumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda Izglītības un zinātnes ministrijas personā, vienlaikus dzēšot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.1000 0043 2799 II daļas 2.iedaļas ierakstu Nr.1.1., Cēsu rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Cēsu pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.1000 0045 5876 II daļas 2.iedaļas ierakstu Nr.1.1. un Cēsu rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Cēsu pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.1000 0045 4994 II daļas 2.iedaļas ierakstu Nr.1.1.

11. Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta pirmo daļu un 43.pantu atļaut Izglītības un zinātnes ministrijai šā rīkojuma 9.1.apakšpunktā minēto nekustamo īpašumu nodot bez atlīdzības Latvijas Universitātes īpašumā, lai nodrošinātu izglītības un zinātnes funkciju īstenošanu.

12. Latvijas Universitātei šā rīkojuma 9.1.apakšpunktā minēto nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodot valstij, ja tas vairs netiek izmantots šā rīkojuma 11.punktā minēto funkciju īstenošanai.

13. Latvijas Universitātei, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz šā rīkojuma 9.1.apakšpunktā minēto nekustamo īpašumu:

13.1. norādīt, ka īpašuma tiesības nostiprinātas uz laiku, kamēr Latvijas Universitāte nodrošina šā rīkojuma 11.punktā minēto funkciju īstenošanu;

13.2. ierakstīt atzīmi par aizliegumu atsavināt šā rīkojuma 9.1.apakšpunktā minēto nekustamo īpašumu un apgrūtināt to ar hipotēku.

14. Šā rīkojuma 13.2.apakšpunktā minēto aizliegumu – apgrūtināt šā rīkojuma 9.1.apakšpunktā minēto nekustamo īpašumu ar hipotēku – nepiemēro, ja šā rīkojuma 9.1.apakšpunktā minētais nekustamais īpašums tiek ieķīlāts par labu valstij (Valsts kases personā), lai īstenotu Eiropas Savienības līdzfinansētus projektus.

15. Latvijas Universitātei pēc Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rakstiska lūguma nodrošināt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju ar atbilstošām telpām šā rīkojuma 3.punktā minēto studiju programmu īstenošanai 2017., 2018., 2019.un 2020.gadā.

16. Atbalstīt apropriācijas pārdali 2017.gadā no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 03.01.00 “Augstskolas” 132 831 EUR apmērā uz Kultūras ministrijas budžeta programmu 20.00.00 “Kultūrizglītība”, lai Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija turpinātu īstenot pārņemtās akadēmijas studiju programmas mūzikas un deju pedagoģijā saskaņā ar šā rīkojuma 3.punktu. Apropriācijas apmēru pārskatīt, ja likvidācijas komisija konstatē, ka ir jāpārņem lielāks vai mazāks studējošo skaits.

17. Kultūras ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas pārdalei atbilstoši šā rīkojuma 16.punktā noteiktajam.

18. Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimu par šā rīkojuma 16.punktā minēto apropriācijas pārdali un pēc Saeimas atļaujas saņemšanas veikt apropriācijas pārdali.

19. Atbalstīt pārdali no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 03.01.00 “Augstskolas” 340 127 EUR apmērā 2018.gadā, 340 127 EUR apmērā 2019.gadā, 340 127 EUR apmērā 2020.gadā un turpmāk ik gadu uz Kultūras ministrijas budžeta programmu 20.00.00 “Kultūrizglītība” un apropriācijas apmēru pārskatīt, ja likvidācijas komisija konstatē, ka ir jāpārņem lielāks vai mazāks studējošo skaits, lai Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija:

19.1. turpinātu īstenot pārņemtās akadēmijas studiju programmas mūzikas un deju pedagoģijā saskaņā ar šā rīkojuma 3.punktu līdz visi bez pārtraukuma tajās studējošie būs beiguši studijas;

19.2. turpinātu sagatavot mūzikas un dejas pedagoģijas speciālistus, atbilstoši trīspusējam līgumam par speciālistu sagatavošanu ar Kultūras ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju un tajā noteiktajā apmērā pēc 2019.gada.

20. Kultūras ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts pamatbudžeta bāzes izdevumu 2018.-2020.gadam precizēšanai atbilstoši šā rīkojuma 19.punktā noteiktajam. Finanšu ministrijai precizēt Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas pamatbudžeta bāzes izdevumus 2018.-2020.gadam.

Iesniedzējs: Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...