Komandītsabiedrības "Expo 2015" vadība melo par gatavību nodot atklātībai detaļas par tēriņiem
PIETIEK28.01.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Komandītsabiedrības Expo 2015 vadība saistībā ar Pietiek publiskoto Expo izstādes tēriņu tāmi jau vairākkārt ir apgalvojusi, ka esot gatava "detalizēti publiski un detalizēti paskaidrot katru iesniegtās tāmes pozīciju" un tikai gaidot Ekonomikas ministrijas atļauju. Tie ir izrādījušies meli.
"Ņemot vērā radušos situāciju, esam aicinājuši Ekonomikas ministriju sniegt atļauju mums izskaidrot detalizēti visas tāmes pozīcijas," - ar šādu paziņojumu pēc datu publiskošanas vispirms nāca klajā Expo 2015 vadība. Savukārt pēc tam tā vēlreiz paziņoja par "gatavību detalizēti publiski un detalizēti paskaidrot katru iesniegtās tāmes pozīciju, tiklīdz saņems atļauju no Ekonomikas ministrijas".
Taču, kā izrādās, reālā aina ir pilnīgi cita - Pietiek ir pieprasījis visu tāmju informāciju no Ekonomikas ministrijas, tā ir nosūtījusi Expo 2015 oficiālu pieprasījumu, taču caurkritušie pasākuma organizētāji vēl joprojām nav snieguši nekādu atbildi.
Arī Expo 2015 oficiālā preses pārstāve Dagnija Lejiņa, kas iepriekš nākusi klajā ar komandītsabiedrības paziņojumiem, uzzinājusi par Pietiek pieprasījumu, pēdējās dienās no jebkādiem kontaktiem izvairās.
Pietiek publicē sarunas ierakstu ar Ekonomikas ministrijas preses pārstāvi Evitu Urpenu, kura skaidro, kāda ir reālā situācija ar Expo 2015 "publiski un detalizēti paskaidrot katru iesniegtās tāmes pozīciju".
- Mēs joprojām neesam saņēmuši atbildi atļauju no Expo 2015.
- Viņi sniedza atbildi, ka neatļauj?
- Nē, mēs neesam saņēmuši atbildi. Ja būs, es painformēšu.
- Tātad jūs sūtījāt vēstuli ar lūgumu atļaut publiskot informāciju, un viņi neko nav atbildējuši?
- Jā, mēs aizsūtījām viņiem vēstuli ar līgumu pateikt, kas viņiem ir komercinformācija, kuru nedrīkst publiskot.
- Kas to vēstuli sūtīja?
- Ministrija.
- Kurš konkrēti?
- Valsts sekretārs paraksta visas izejošās vēstules.
- Un kam tā tika adresēta?
- Expo 2015. Uzņēmumam, nevis konkrētai personai. Mums ir līguma attiecības ar uzņēmumu un mēs arī viņiem jautājam.
- Savukārt Expo 2015 ir pauduši, ka viņi esot gatavi skaidrot visas izmaksas publiski, bet ir jāsaņem Ekonomikas ministrijas atļauja. Vai viņi lūdza jums šādu atļauju?
- Viņi atsūtīja pirmo vēstuli jau pagājušajā nedēļā, un mēs atbildējām, ka mēs piekrītam, ka viņi sabiedrībai skaidro savus paveiktos darbus, un vienlaikus mēs lūdzām viņiem pateikt, kas ir tā komercinformācija, kuru nedrīkst izpaust. Uz to mēs atbildi neesam saņēmuši.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
