Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nekāda lustrācija Latvijas Republikā nav notikusi. «Tie okupācijas varas līdzskrējēji un aktīvi atbalstītāji, kuri šo varu aktīvi balstīja un virzīja, nav nosodīti. Viņi savu vainu nav atzinuši, un viņi neko nav nožēlojuši. Ar saviem tikumiem un paradumiem viņi turpina dzīvot arī līdz šim. Kā redzam no Vonsoviča gadījuma, viņi ir pietiekami vajadzīgi Latvijas valsts pašiedomātajai politiskajai elitei, tās lietu kārtošanai. Viņi šo savu vajadzīgumu apzinās un pietiekami labi jūtas,» saka Lato Lapsa. 

- Drīzumā iznāks jauna, politiska satura grāmata Kolaborants. Par ko tā būs?

- Ir cilvēki, kuriem ir pilnīga skaidrība, par ko šī grāmata būs. Dīvainā kārtā tie ir nevis autori un izdevēji, bet gan pavisam citi cilvēki. Par to arī gribu runāt. Pagājušajā nedēļā Grāmatizdevēju asociācijas vadība paziņoja, ka tai esot pamatotas aizdomas, ka šī grāmata neatbilst «patiesības principiem». Tāpēc šīs grāmatas reklāmas plakāts Grāmatizdevēju asociācijas rīkotajos Rīgas grāmatu svētkos neesot vēlams, kaut arī rēķins [par reklāmas plakāta izvietošanu] bija piestādīts, rēķins bija nomaksāts un viss bija kārtībā. Bet... tā kā viņiem ir «pamatotas aizdomas, ka grāmata neatbilst patiesības principiem», tad ejiet no kurienes nākuši.

- Tomēr, par kādu grāmatu galu galā ir runa, un par ko tā būs, jo lasītāji to jau nezina?

- Jā, lasītāji vēl nezina. To zina tikai Grāmatizdevēju asociācija. Tātad runa ir par grāmatu, kuras galvenais varonis, pēdiņās, protams, ir bijušais Latvijas PSR Rīgas pilsētas Kirova rajona Tautas tiesas tiesnesis, vēlāk Latvijas PSR Augstākās tiesas tiesnesis, tagadējais advokāts un miljonārs Romualds Vonsovičs. Pavisam īsi. Grāmata iznāk pietiek.com grāmatu sērijā Čekisti un komunisti. Līdz šim ir iznākušas divas grāmatiņas ar komunistiskās nomenklatūras un čekas štata darbinieku sarakstiem. Šī jaunā grāmata būs veltīta vienam pavisam konkrētam kolaborantam un viņa veikumam.

- Kāpēc no ļoti garā čekistu un kolaborantu saraksta jūs izvēlējāties tieši šo personāžu, lai viņa «veikuma» izpētei veltītu speciālu grāmatu?

- Gatavojot grāmatu, ir vairākas realitātes, ar kurām jārēķinās. Viena no tām saucas materiālu pieejamība. Otra - iespējamā lasītāju loka interese. Ja mēs paskatāmies portāla pietiek.com lasītāju komentāros, tad tur ir visādi ieteikumi - rakstiet par Gorbunovu, rakstiet par Reiru, rakstiet par to... Par tādu Reiru lasītāju interese droši vien būtu, bet gluži vienkārši nav materiāla. Visi zina, ka biedrs Reirs savulaik bija cītīgs komjaunietis, tika izvirzīts uz komjaunatnes kongresiem, publicēja kvēlus rakstiņus padomju presē, bet patiesībā nekas jau no viņa tur nebija. Savas pēdas padomju realitātē viņš ir atstājis sīkas un nožēlojamas. Mēs varam izsijāt visus viņa darbus no A līdz Z, bet mēs tur neko vairāk no Reira kunga veikuma neatradīsim.

- Atšķirībā no Gorbunova un Reira plašākam lasītāju lokam tāds Vonsoviča uzvārds neko neizsaka. Jā, viņš ir labi zināms noteiktās aprindās, bet ne masās.

- Domāju, ka pēc šīs grāmatas iznākšanas šis tas Vonsoviča kunga atpazīstamībā mainīsies. Vai viņš pats par to būs laimīgs, nezinu, bet tā nav mana problēma. Kā jau teicu, ir vairāki apstākļi, ar kuriem jārēķinās. Vieni ir lasītāju gaidas un interese, citi ir pieejamie materiāli. Ja paskatāmies atpakaļ pagātnē, tad ar Vonsoviča kungu esmu klātienē saticies tikai vienu reizi. Tiesas zālē. Es biju liecinieks, viņš bija nabaga cietušās, kā viņu tur sauca, neatceros, advokāts. Esmu bijis klāt dažādās tiesu sēdēs, bet mani absolūti pārsteidza tas, kā šis cilvēks uzvedās tiesas sēdē. Cik pašpārliecināti, valdonīgi, familiāri viņš var izturēties pret tiesnešiem. Cik nepiespiesti šis cilvēks var tiesas sēdē melot, acīs skatīdamies. Kaut kāds nosēdumiņš no šīs tiesas sēdes palika. Interesants cilvēks.

- Kas tā tomēr bija par tiesas sēdi?

- Ja pareizi atceros, tad tā bija tiesas sēde saistībā ar publicētajiem [žurnālistes] Ilzes Jaunalksnes telefona sarunu fragmentiem, kuros Jaunalksnes kundze, cik atceros, ar [žurnālisti Baibu] Strautmanes kundzi apspriež [marihuānas] kāsīšu tīšanas smalkumus un citas lietas, kuru publiskošana nopietni aizskāra viņu privāto dzīvi.

- Un Vonsovičs?

- Vonsovičs, manuprāt, bija Ilzes Jaunalksnes aizstāvis tiesvedībā pret Latvijas valsti.

- Vai šajā tiesas sēdē jums radās iespaids, ka Vonsovičam ir kāda lielāka ietekme uz Latvijas tiesu sistēmu nekā parastam advokātam?

- No vienas tiesas sēdes es, protams, nevarēju izdarīt šādu secinājumu, bet bija skaidrs, ka šis bijušais biedrs, tagadējais kungs ir pieradis tiesas zālē uzvesties kā savā buduārā vai kaut kā tamlīdzīgi. Tas gan bija pietiekami skaidrs. Un lika izdarīt šādus tādus secinājumus par viņa vietu neformālajā tiesiskuma sistēmā kā tādā.

- Vai tagad, strādājot pie grāmatas, jums ir izkristalizējusies skaidrība par Vonsoviča vietu šajā sistēmā?

- Man ir drīzāk radies iespaids par visas šīs sugas, kuru es vienā vārdā varētu apzīmēt kā padomju kolaborantus, ietekmi uz tiesiskumu un politisko gaisotni Latvijā kā tādu, jo ir jābūt naivam, iedomājoties, ka pēc padsmit un vairāk gadu stīvēšanās beidzot atvērām čekas maisus un tagad dzīvosim laimīgi, visu noskaidrojuši. Ka visu esam izdarījuši un tagad viss kārtībā. Būšu banāls, bet nekāda lustrācija Latvijas Republikā nav notikusi. Tie okupācijas varas līdzskrējēji un aktīvi atbalstītāji, kuri šo varu aktīvi balstīja un virzīja, nav nosodīti. Viņi savu vainu nav atzinuši, un viņi neko nav nožēlojuši. Ar saviem tikumiem un paradumiem viņi turpina dzīvot arī līdz šim. Kā mēs redzam no tā paša Vonsoviča gadījuma, viņi ir pietiekami vajadzīgi Latvijas... nē, es neteikšu Latvijas valstij, jo esmu pārāk labās domās par Latvijas valsti, bet viņi ir pietiekami vajadzīgi Latvijas valsts pašiedomātajai politiskajai elitei, tās lietu kārtošanai. Viņi šo savu vajadzīgumu apzinās un pietiekami labi jūtas.

- Ir dzirdētas runas, ka tieši Vonsovičs ir ja ne gluži «pelēkais kardināls», tad vismaz uz to pusi. Jūs tomēr viņu neizdalāt kādā īpašā, augstākā plauktā? Vienkārši viens no šīs kolaborantu sugas?

- Viņš ir viens no kolaborantu sugas, kurš, pateicoties saviem kolaboranta talantiem, kas parādījās jau padomju laikos, spējis lieliski noderēt noteiktiem Latvijas valsts varas pārstāvju grupējumiem. Viss informācijas apjoms, kas man ir bijis pieejams, pietiekami skaidri liek man izdarīt secinājumu, ka Vonsoviča kunga panākumi tiesvedībās lielā mērā ir balstīti uz dažādām neformālām saitēm. Iespējams, arī ar finansiālu un cita veida segumu.

- Kuras ir tās redzamākās lietas, kurās Vonsovičs ir guvis šos panākumus?

- Šī grāmata diez vai būs par šādām lietām. Varbūt pēc tam būs turpinājums, kas būs vairāk veltīts tam, bet jebkurš cilvēks no malas, kurš redzēja, kā notika Bankas Baltija likvidatoru tiesvedība pret Latvijas Banku un kāds bija šīs tiesvedības, manuprāt, absolūti neloģiskais iznākums, nešaubās, ka Vonsoviča kungs, kurš pārstāvēja Latvijas Banku, iedarbināja visdažādākās sviras, lai šīs tiesvedības rezultāts būtu par labu, nosacīti, Latvijas valstij un par sliktu Bankai Baltija un tās noguldītājiem. Tas ir stāsts, kuram kājas aug no mūsdienās tik aktuālā Rimšēviča kunga. Stāsts ir ļoti vienkāršs. Latvijas Banka, kas tolaik uzraudzīja komercbankas, ļoti nolaidīgi pārraudzīja Banku BaltijaBanka Baltija nobankrotēja, uzraugiem par to būtu vajadzējis samaksāt, jo nolaidība bija acīmredzama, uzskatāma, brēcoša, taču mūsu greizo spoguļu karaļvalstī tiesas iznākums bija pilnīgi cits.

- Ja atgriežamies pie čekas maisiem, tad jāatzīmē ļoti īpatnēja sabiedrības reakcija uz dažādu, samērā populāru personu, teiksim, bijušā LU rektora Mārča Auziņa un citu, atrašanos šajos maisos. Daudzi populāri, inteliģenti cilvēki ar milzu entuziasmu aizstāv šīs personas, atrodot viņu kolaborācijai visdažādākos attaisnojumus. Ar ko izskaidrojama šī faktiskā nostāšanās kolaborantu pusē?

- Ar latvieša dzimtcilvēka dabu. Es to nespēju izskaidrot citādi. Ne visi latvieši, bet pietiekami liela latviešu nācijas daļa uzskatāmi demonstrē, ka viņi nav brīvi cilvēki, ka viņi nekādas personiskās brīvības un tiesības nav pelnījuši un to nemaz arī nevēlas. Šī tēma ir tik nepatīkama... Ja pavisam īsi, tad man nav saprotama šī vēlēšanās attaisnot neattaisnojamas lietas. Man nav saprotama cilvēku vēlme teikt - nu ja, viņš mūs tur nodeva, darīja pāri, bet tas jau bija tik sen... nu paskat, kāds lāga onkulis... vai dieniņās... varbūt tā nemaz nebija. Viņu noteikti kāds apmeloja utt., utt., dzīvosim draudzīgi. Tāda ir pietiekami lielas sabiedrības daļas noskaņa, ko veicina arī tas, ka liela daļa čekas maisos esošo joprojām ir sabiedriskajā apritē. Roka roku mazgā, vārna vārnai acī neknābj, un atkal nonākam pie tā paša. Nekāda lustrācija Latvijā nav notikusi. Uz pirkstiem varam saskaitīt tos, kuri pēc atrašanas čekas maisos ir atzinuši savu vainu un kaut ko nožēlojuši. Kaut vai formāli. Tas, ko mēs dzirdam, ir - oi, mani tur kļūdas dēļ, tas nebiju es, mani apmelo, es tur neko nedarīju, visus nabaga stulbos čekistus es, gudrinieks, vazāju aiz deguna un par viņiem ņirgājos. Patiesībā cilvēki, kas nāk klajā ar šādām pasaciņām, realitātē ņirgājas par Latvijas sabiedrību, un, kā mēs redzam, Latvijas sabiedrības liela daļa to ar prieku apēd, nolaizās un saka - nu labi.

- Varbūt nosauksim tos cilvēkus, kuri tomēr ir savu vainu atzinuši un kaut daļēji to nožēlojuši, piemēram, dzejnieks Rokpelnis.

- Vai Rokpelnis nāca ar atklātu, skaidru nožēlu? Vai Rokpelnis nebija tas, kurš, latviski sakot, sapsihojās un laikus vēl pirms čekas maisu atvēršanas sāka skaidroties, kāpēc... nu, tur viss nebija tā, kā izskatās, un vispār, nevienam jau pāri neko nenodarīju. Tagad, kad mēs runājam, es pie sevis domāju, ka laikam nevaru nosaukt nevienu konkrētu cilvēku, kurš pēc čekas maisu atvēršanas un viņa vārda atrašanas tajos būtu to atzinis un īsti nožēlojis.

- Kā Georgs Andrejevs savulaik.

- Jā, Georgs Andrejevs tam laikam, ko viņš izdarīja, bija gluži pieņemami. Mēs dzīvotu diezgan citā valstī, ja maisi būtu atvērti tolaik un kāds bariņš cilvēku būtu spiesti pateikt to pašu, ko pateica Georgs Andrejevs, vai vienkārši būtu izslēgti no sabiedriski politiskās aprites sabiedrības sašutuma dēļ. Es pārcilāju atmiņā visu to, ko esmu medijos redzējis, un neredzu nevienu, kurš būtu pateicis - jā, es uzrakstīju ziņojumu, nostučīju, tāpēc ka... un kaut kāds iemesls, kaut vai sadomāts. Papildus tiem, kas ir čekas maisos, vēl ir tūkstoši, kas ir bijuši kolaboranti tādos veidos, par kuriem mūsu valstī nav pieņemts kādu nosodīt. Te mēs nonākam pie bijušā biedra, tagad kunga Vonsoviča, kurš Latvijas brīvvalsts laikā nekad nav pieminēts saistībā ar tiem spriedumiem, kurus viņš ir taisījis kā padomju tautas tiesas tiesnesis. Mēs varam tāpat kā par jebkuru čekas aģentu teikt - oi, nabadziņš, tāda bija dzīve, nevarēja nepakļauties. Dzīve patiešām bija tāda, bet bija cilvēki, kas nepakļāvās. Tieši tāpat mēs varam teikt par bijušo biedru Vonsoviču - oi, nabadziņš, viņš taču bija tajā tiesā tiesnesis un nevarēja citādi. Bija padomju likumi, un viņam vajadzēja pakļauties sistēmai. Tās ir pilnīgas blēņas. Neviens neiegrūda biedram Vonsovičam dibenā ne lodāmuru, ne ko citu un nedzina viņu kļūt par padomju represīvās sistēmas izmeklētāju, nedzina tālāk uz Kirova rajona tiesu par tiesnesi un nelika viņam pieņemt ļoti specifiskus spriedumus, par kuriem plašāk varēs lasīt jaunajā grāmatā. Neviens viņam nelika fantastiskos ātrumos taisīt karjeru un, paša vārdiem runājot, kļūt par visu laiku [gados] jaunāko LPSR Augstākās tiesas tiesnesi. Neviens viņam nelika piespriest, viņa paša vārdiem, vismaz četrus nāves sodus, kuri... kur ir palikuši šie spriedumi, ir atsevišķa, ļoti interesanta tēma. Par to, kas ir noticis ar biedra Vonsoviča taisītajiem spriedumiem un kāpēc tie no arhīviem (ir tāda sajūta) ir pačibējuši nezināmos virzienos.

- Vai varat minēt kādu no Vonsoviča taisītajiem spriedumiem?

- Tad tomēr jāsagaida grāmata.

- Kaut vienu. Kliedzošāko.

- (Ilgi domā, tad kaut ko grib teikt, bet pusvārdā apraujas.) Vārdu sakot, padomju valstī kopējā tiesiskuma nostāja bija tāda, ka ir buržuāziskie un proletāriskie noziegumi. Ja jūs dzērumā kādam iesitat pa galvu, nozogat mašīnu vai izvarojat, tad tas ir proletārisks noziegums. Proletārietis ir vienkāršs cilvēks, un tā gadās. Bet ir buržuāziskie noziegumi, kad jūs mēģināt kaut ko neatļautu pārdot, nopirkt, saražot un pārdot. Tur bardzība bija pilnīgi cita. Tāpēc, skatoties uz biedra Vonsoviča taisītajiem spriedumiem, redzam padomju tiesiskuma nostāju, izpildītu ar īpašu enerģiju un degsmi. Redzam ļoti mazus sodus par izvarošanām, mazus, pat nosacītus sodus par nolaidību, kuras dēļ ir gājis bojā bērns, un tajā pašā laikā mēs redzam ļoti iespaidīgus cietumsodus par to, ko tolaik sauca par spekulāciju, bezstrādes ienākumu gūšanu un tamlīdzīgi. Kad šī grāmata iznāks, tad Vonsoviča kungs varēs spiegt un brēkt, ka tādi bija likumi un es tur neko nevarēju. Vēlreiz atkārtoju, nevienu kolaborantu padomju sistēma nespieda ar varu darīt to, ko viņi darīja. Viņi paši vēlējās šajā sistēmā plaukt un zelt, un viņi paši darīja visu to, lai šajā sistēmā justos pēc iespējas labāk. Tāpēc īpaši centīgi un enerģiski darīja to, ko sistēma no viņiem gaidīja.

- Kad šī grāmata būs pieejama lasītājiem?

- Grāmata ir sagatavošanā, un domāju, ka tā noteikti iznāks vēl šogad. Mēs esam tikušies dienā, kad dienu iepriekš Latvijas Radio saskaņā ar noslēgtu reklāmas līgumu ir sācis raidīt izdevēja sludinājumu, kurā ir lūgts cilvēkus, kuri varētu kaut ko pavēstīt par padomju kolaborantu Romualdu Vonsoviču, sniegt par to informāciju. Taču šāds sludinājums ir ticis pārraidīts precīzi vienu reizi, pēc kura uz Latvijas Radio nezināmi juristi ir izdarījuši tādu spiedienu, ka šo sludinājumu kampaņa ir pārtraukta. Ar norādēm, ka Latvijas Republikā nav pieļaujama iejaukšanās personu privātajā dzīvē. Šādā veidā Latvijas sabiedriskais radio traktē informācijas vākšanu par konkrētu personu. Pašlaik ir iesniegts jauns sludinājuma teksts, kurā Latvijas iedzīvotāji ir aicināti sniegt informāciju par bijušo padomju tiesnesi, kura vārdu Latvijas likumi neatļauj nosaukt sabiedriskajā radio šādā sludinājumā. Skatīsimies, kā mums ies tālāk. No tā, kāda informācija ienāks papildus, būs atkarīgs iznākums. Varbūt tās būs divas grāmatas. Ko var zināt? Uzskatu, ka Vonsoviča kungs ļoti spilgti personificē tos daudzos tūkstošus padomju kolaborantu, kuri nekādā veidā līdz šim nav tikuši Latvijas Republikā nosodīti par savu darbību un joprojām šeit dzīvo kā nieres taukos.

Pārpublicēts no nra.lv

Novērtē šo rakstu:

88
20

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...