Iesaki rakstu: 
Koalīcijā panākto neformālo vienošanos par veidu, kā politiski iespējami nesāpīgāk nomainīt partiju pārstāvjus Ventspils un Rīgas brīvostās, ir izjaukusi bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa pozīcija, kas nav atsaucīga politiķu vēlmēm. Viņa piedāvātie risinājumi, kas nedēļas laikā piedzīvojuši izmaiņas, atšķirīgu iemeslu dēļ neapmierina ne Vienotību, ne Zatlera reformu partiju (ZRP), ne tā dēvēto „Olšteina sešinieku”, ne Ventspils mēru Aivaru Lembergu.
Kā jau rakstīts, starp Vienotību un ZRP bijusi panākta vienošanās, ka koalīcija vienlaikus virzīs visu esošo brīvostu valžu locekļu nomaiņu, kurus deleģējušas ministrijas. Tā kā ZRP virzītais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts vēlas nomainīt sava priekšgājēja Arta Kampara (Vienotība) savulaik izvirzītos pārstāvjus Ventspils un Rīgas brīvostās Antonu Vjateru un Olafu Pulku, ticis lemts, ka tieši bezpartejiskajam Ronim jāparūpējas, lai Vienotība no šīs situācijas iziet ar minimāliem politiskiem zaudējumiem.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, noruna bijusi, ka Satiksmes ministrija (SM) atsauc zaļo zemnieku iepriekš virzītos pārstāvjus abās brīvostās Arti Stucku un Juri Vaskānu, viņu vietā „aizrotējot” abus Pavļuta atsauktos Vienotības pārstāvjus, kuri tādējādi saglabātu savus amatus, bet premjera partija – savu ietekmes kumosu. Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis Pietiek atzina, ka šāds risinājums ticis apspriests, bet esot bijis tikai „viens no vairākiem”.
Bezpartejiskais satiksmes ministrs Ronis, par kura darbību politisko atbildību uzņēmusies Vienotība un tā dēvētais „Olšteina sešinieks”, deklarē vēlmi maksimāli depolitizēt brīvostu valdes. Ronis pateicis, ka nekādus soļus izmaiņām brīvostu valdēs nespers līdz 1. jūnijam, kad saskaņā ar valdības deklarāciju SM valdībā jāiesniedz ziņojums ar izvērtējumu un priekšlikumiem par ostu darbības pārraudzības modeļa efektivitātes uzlabošanu un pārvaldes neatkarības un profesionalitātes stiprināšanai. Tas neapmierina ne ZRP, kas vēlas strauju jautājuma virzību, ne „Olšteina sešinieku”. Šīs deputātu grupas pārstāvis Viktors Valainis Pietiek atzina, ka Ronim darījuši zināmu gatavību zaļo zemnieku pārstāvju vietā Ventspils un Rīgas brīvostās ieteikt savus cilvēkus, kas būšot neitrāli profesionāļi, nevis „savējie”. Vienlaikus satiksmes ministra līdzīgs nodoms par nepolitisku profesionāļu virzīšanu neapmierina ne „Olšteina sešinieku”, ne ZRP un Vienotību.
Roņa pirms pusotras nedēļas izsūtītais konfidenciālais e-pasts, kurā viņš koalīcijas partnerus informēja par savu redzējumu ostu reformu jautājumā, politiķos radīja sprādzienam līdzīgu efektu. Piedāvājumā, kas ir Pietiek rīcībā, satiksmes ministrs rosināja ostu pārvaldību organizēt profesionāli, „pēc iespējas izvairoties no partiju pārstāvju nominēšanas ostu valdēs”, un vismaz līdz jūnijam, kad valdība būs izskatījusi SM ziņojumu, nodrošināt, ka „Satiksmes ministrijas pārstāvji ostu valdēs būtu ministrijas ierēdniecības vecākās amatpersonas”. Šādā variantā zaļo zemnieku cilvēki vismaz uz laiku tiktu nomainīti nevis ar kādu koalīcijas partneru virzītiem cilvēkiem, bet SM ierēdņiem – visticamāk valsts sekretāru un kādu tā vietnieku. „Olšteina sešinieka” pārstāvis Valainis tobrīd Pietiek pauda neapmierinātību ar šādu piedāvājumu – esot jāizvērtē, vai ierēdņi spēšot pilnvērtīgi apvienot savu pamatdarbu ar darbu brīvostas valdē. Tas neapmierināja arī ZRP, kas ar SM pārstāvju kvotas palīdzību cerēja panākt, ka Vienotība nebremzē valžu nomaiņu.
Tomēr nedēļu vēlāk – aizvadītajā ceturtdienā – Ronis pēc tikšanās ar Vienotības pārstāvi Zaķi izplatīja nedaudz modificētu projektu, kurā lielākās kaislības izsaukušais piedāvājums par SM ierēdņu deleģēšanu brīvostu valdēs jau bija pazudis. Pirmo reizi publiski parādījās satiksmes ministra ierosinājums, kas bija ietverts jau pirmajā – koalīcijas iekšienē apspriestajā – variantā, ka visus brīvostu valžu locekļus, ne tikai ministriju, bet arī pašvaldību virzītos, apstiprina Ministru kabinets. Tas, savukārt izraisīja zaļo zemnieku patrona Ventspils mēra Aivara Lemberga kritiku, kurš brīdināja, ka tādējādi valdes tiks politizētas un pakļautas izmaiņām līdz ar koalīciju maiņām.
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
