Iesaki rakstu: 
Koalīcijā panākto neformālo vienošanos par veidu, kā politiski iespējami nesāpīgāk nomainīt partiju pārstāvjus Ventspils un Rīgas brīvostās, ir izjaukusi bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa pozīcija, kas nav atsaucīga politiķu vēlmēm. Viņa piedāvātie risinājumi, kas nedēļas laikā piedzīvojuši izmaiņas, atšķirīgu iemeslu dēļ neapmierina ne Vienotību, ne Zatlera reformu partiju (ZRP), ne tā dēvēto „Olšteina sešinieku”, ne Ventspils mēru Aivaru Lembergu.
Kā jau rakstīts, starp Vienotību un ZRP bijusi panākta vienošanās, ka koalīcija vienlaikus virzīs visu esošo brīvostu valžu locekļu nomaiņu, kurus deleģējušas ministrijas. Tā kā ZRP virzītais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts vēlas nomainīt sava priekšgājēja Arta Kampara (Vienotība) savulaik izvirzītos pārstāvjus Ventspils un Rīgas brīvostās Antonu Vjateru un Olafu Pulku, ticis lemts, ka tieši bezpartejiskajam Ronim jāparūpējas, lai Vienotība no šīs situācijas iziet ar minimāliem politiskiem zaudējumiem.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, noruna bijusi, ka Satiksmes ministrija (SM) atsauc zaļo zemnieku iepriekš virzītos pārstāvjus abās brīvostās Arti Stucku un Juri Vaskānu, viņu vietā „aizrotējot” abus Pavļuta atsauktos Vienotības pārstāvjus, kuri tādējādi saglabātu savus amatus, bet premjera partija – savu ietekmes kumosu. Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis Pietiek atzina, ka šāds risinājums ticis apspriests, bet esot bijis tikai „viens no vairākiem”.
Bezpartejiskais satiksmes ministrs Ronis, par kura darbību politisko atbildību uzņēmusies Vienotība un tā dēvētais „Olšteina sešinieks”, deklarē vēlmi maksimāli depolitizēt brīvostu valdes. Ronis pateicis, ka nekādus soļus izmaiņām brīvostu valdēs nespers līdz 1. jūnijam, kad saskaņā ar valdības deklarāciju SM valdībā jāiesniedz ziņojums ar izvērtējumu un priekšlikumiem par ostu darbības pārraudzības modeļa efektivitātes uzlabošanu un pārvaldes neatkarības un profesionalitātes stiprināšanai. Tas neapmierina ne ZRP, kas vēlas strauju jautājuma virzību, ne „Olšteina sešinieku”. Šīs deputātu grupas pārstāvis Viktors Valainis Pietiek atzina, ka Ronim darījuši zināmu gatavību zaļo zemnieku pārstāvju vietā Ventspils un Rīgas brīvostās ieteikt savus cilvēkus, kas būšot neitrāli profesionāļi, nevis „savējie”. Vienlaikus satiksmes ministra līdzīgs nodoms par nepolitisku profesionāļu virzīšanu neapmierina ne „Olšteina sešinieku”, ne ZRP un Vienotību.
Roņa pirms pusotras nedēļas izsūtītais konfidenciālais e-pasts, kurā viņš koalīcijas partnerus informēja par savu redzējumu ostu reformu jautājumā, politiķos radīja sprādzienam līdzīgu efektu. Piedāvājumā, kas ir Pietiek rīcībā, satiksmes ministrs rosināja ostu pārvaldību organizēt profesionāli, „pēc iespējas izvairoties no partiju pārstāvju nominēšanas ostu valdēs”, un vismaz līdz jūnijam, kad valdība būs izskatījusi SM ziņojumu, nodrošināt, ka „Satiksmes ministrijas pārstāvji ostu valdēs būtu ministrijas ierēdniecības vecākās amatpersonas”. Šādā variantā zaļo zemnieku cilvēki vismaz uz laiku tiktu nomainīti nevis ar kādu koalīcijas partneru virzītiem cilvēkiem, bet SM ierēdņiem – visticamāk valsts sekretāru un kādu tā vietnieku. „Olšteina sešinieka” pārstāvis Valainis tobrīd Pietiek pauda neapmierinātību ar šādu piedāvājumu – esot jāizvērtē, vai ierēdņi spēšot pilnvērtīgi apvienot savu pamatdarbu ar darbu brīvostas valdē. Tas neapmierināja arī ZRP, kas ar SM pārstāvju kvotas palīdzību cerēja panākt, ka Vienotība nebremzē valžu nomaiņu.
Tomēr nedēļu vēlāk – aizvadītajā ceturtdienā – Ronis pēc tikšanās ar Vienotības pārstāvi Zaķi izplatīja nedaudz modificētu projektu, kurā lielākās kaislības izsaukušais piedāvājums par SM ierēdņu deleģēšanu brīvostu valdēs jau bija pazudis. Pirmo reizi publiski parādījās satiksmes ministra ierosinājums, kas bija ietverts jau pirmajā – koalīcijas iekšienē apspriestajā – variantā, ka visus brīvostu valžu locekļus, ne tikai ministriju, bet arī pašvaldību virzītos, apstiprina Ministru kabinets. Tas, savukārt izraisīja zaļo zemnieku patrona Ventspils mēra Aivara Lemberga kritiku, kurš brīdināja, ka tādējādi valdes tiks politizētas un pakļautas izmaiņām līdz ar koalīciju maiņām.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
