Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Koalīcijas politiķi ar putām uz lūpām nebeidz iegalvot sabiedrībai, cik tas ir svarīgi, lai Latvijas prezidents būtu tieši koalīcijas kopīgi virzīts kandidāts. Tas esot ļoti, ļoti svarīgi! Līdz pat histērijai, kad parādās iespējamās scenāriju alternatīvas. Tāpēc būtu vērts tikt skaidrībā - kam tad tas ir svarīgi, un kādēļ šāda histērija?

Kā jau ierasts, pirmkārt, lai to pamatotu, lietā iet jau pārbaudītais un līdz sarkankvēlei uzkarsētais arguments par ģeopolitiku.

Nenoliedzami, ģeopolitiskais faktors ir nozīmīgs, un tas ir jāņem vērā – līdzīgi tāpat kā kuģa kapteinim, lai tas varētu vest savu kuģi uz iecerēto zemi, ir jāpārzina ne tikai kuģis, sava komanda, bet arī vēji un straumes, ko prasmīgs kapteinis izmanto, lai virzītu tam uzticēto kuģi uz nosprausto mērķi, bet nejēga to izmanto kā attaisnojumu sev - kāpēc esam uzsēdušies uz sēkļa vai tiekam triekti pret klintīm.

Diemžēl mūsmāju varu baudošie politiķi vairāk atgādina tos, kuriem ģeopolitiskie apstākļi ir kā ērts piesegs saviem lēmumiem, neizdarībām un “neveiksmēm”. Tas ir kā tāda liela vīģes lapa, aiz kuras piesegt no tautas savu varas nespēju un savtību, lemjot nu jau gandrīz par jeb ko – vai tā būtu Citadeles bankas pārdošana, Krājbankas likvidācija vai Liepājas Metalurga “glābšana”, vai lai noraidītu tautas virzītu iniciatīvu par samazināto PVN likmi vai kažokādas zvēru audzēšanu – pat tur tiek kā iemesls piesaukts Putins un ģeopolitika!

Izskatās, ka bez Putina šī koalīcija vairs nespēj eksistēt un piesauc to it visur - pat spriežot Saeimā par tikumību un Latvijas tautas iesniegtajām likumdošanas iniciatīvām! Ja kāds nespēj tam noticēt, lai pats palasa Saeimas stenogrammas.

Nenoliedzami, ģeopolitiskā situācija atstāj ietekmi uz mūsu tautsaimniecību, un ar to ir jārēķinās. Taču kāda tā īsti ir – to valdošie manipulatori nemaz patiesībā nezina! Jau kuro nedēļu Straujumas valdība vispār nespēj atbildēt uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem par ģeopolitisko ietekmi uz tautsaimniecību.

Tomēr tas netraucē ar to manipulēt un ar to izskaidrot visas savas sastrādātās “veiksmes stāsta” nejēdzības sekas, nekādi nevēloties atzīt, ka tas ir bijis fundamentāli kļūdains, balstīts uz seklu un aprobežotu ekonomisko procesu izpratni, kas tikusi ierobežota tikai fiskālā plaknē, sajaucot vietām cēloņus ar sekām – uzskatot, ka skaisti fiskālie rādītāji radīs pamatu ekonomiskajai izaugsmei un tāpēc šis “veiksmes stāsts” tika būvēts, nevis mērķtiecīgi un pārdomāti investējot faktoros, kas nodrošina pamatu tautsaimniecības produktivitātes celšanai un ilgtspējīgai attīstībai – infrastruktūrai, izglītībai, zinātnei, veselībai, bet gan tieši otrādi – uz tā rēķina cenšoties panākt ātrus skaistus fiskālos un makroekonomiskos rādītājus, vienkārši izsmeļot esošās iespējas, balstot “veiksmes stāsta” izaugsmi uz izmaksu samazināšanu, nevis investējot produktivitātes paaugstināšanā (kas īstermiņā nozīmētu papildu izmaksas), kā rezultātā valsts ir novesta nabadzības slazdā – pie zema darba atalgojuma, zemiem nodokļu ienākumiem valsts budžetā, jo citādāk, pie esošā produktivitātes līmeņa apstākļos, mūsu tautsaimniecība nav spējīga nodrošināt savu konkurētspēju, savas eksporta iespējas.

Rezultātā, esot vienotā, liberalizētā tirgū, produktīvākās ekonomikas pumpē projām mūsu ražīgāko darba spēku, jo mēs nespējam nodrošināt tam konkurētspējīgu atalgojumu, bet paši, lai šis “veiksmes stāsts” varētu turpināties, lai nesabruktu mūsu valsts sociālā atbalsta un pensiju sistēma, drīz būsim spiesti masveidā īstenot šeit lēta darba spēka migrāciju.

Tas savukārt nozīmē, ka Latvija ar tās vērtībām un vidi cietīs nopietnas pārmaiņas to izaicinājumu priekšā, kas mūs visus neizbēgami sagaida, ja tiks saglabāts esošais varas monopols, kas esošajai koalīcijai nodrošina iespēju pieņemt nekompetentus, angažētus lēmumus, īstenot bezatbildīgu, neparedzamu, nepārdomātu politiku, nerēķināties ar tautas un valsts ilgtermiņa interesēm. Un tieši tāpēc, lai saglabātu šo esošo varas monopolu, tik svarīgi ir visai koalīcijai vienoties par vienotu prezidenta kandidātu.

Skaidrs, ka prezidenta kandidātam nebūs vienots koalīcijas atbalsts, ja šis prezidents būs gatavs izjaukt esošo varas monopolu.

Vērotājam no malas varētu šķist, ka Nacionālās apvienības (NA) centieni virzīt savu kandidātu pretēji pārējo koalīcijas partneru vēlmēm ir patiess mēģinājums piedāvāt Latvijai prezidenta kandidātu izvēli pretēji koalīcijas uzstādījumam, tomēr uzmanīgāks politikas vērotājs pamatoti gremdēsies aizdomās, ka šis ir vienkārši kārtējais NA solis, kā no saviem koalīcijas partneriem izspiest sev kādu labumu – kā parasti no sākuma uzstādot savu ultimatīvo pozīciju, pamatojot to ar cēliem motīviem, lai pēc tam atkāptos no tās, saņemot par to vajadzīgo izpirkumu. Kas būs šoreiz – vai vajadzīgie grozījumi Maksātnespējas likumā vai kas cits?

Ir gandrīz neiespējami iedomāties, ka NA būtu gatava šūpot sev tik ērto koalīcijas laivu, lai riskētu pirmie pārkrist pār tās bortu. Taču, ja nu gadījumā NA virzītais kandidāts tomēr apsteidz visus pārējos, jo citiem koalīcijas partneriem tas var būt arī izdevīgi izmantot šādu NA soli, lai tādejādi īstenotu savstarpēju izspēli - dodot iespēju veikt politisko rotāciju pārdalot pārējos vadošos amatus – kādam tik ļoti kārojamo Saeimas spīkera vietu, bet kādam – pārņemt valdības vadības grožus. Un rezultātā Latvija būs nolemta vēl uz dažiem gadiem “veiksmes stāsta” īstenošanai, kurš līdzinās pārciestām kara sekām.

Ne velti neviena Eiropas valsts, kurā ir pilnasinīga demokrātija, līdz ar to politiskā konkurence un viedokļu apmaiņa, kurā uzvar labākais, nevēlas īstenot šādu valstij iznīcinošu, bet valdošajai politiskajai kliķei ērtu “veiksmes stāstu”, kurā nekas nav jādara, nav jāveic nekādas reformas, nav jāīsteno nekādi attīstības pasākumi, nav ne par ko jāuzņemas atbildība, vienkārši jāapgriež izmaksas (kas braši tiek dēvētas par reformām). Jo naudas nav, un tāpēc neko nevaram darīt. Buras nolaistas, un kuģis, lai stāv uz sēkļa un gaida, kad straume to nesīs.

Savukārt Eiropa, lai stimulētu ekonomikas attīstību un izrautos no stagnācijas, tagad īsteno pasākumus, kas ir analoģiski tiem, ko savulaik Latvijai īstenot piedāvāja opozīcija, bet kas tika vīzdegunīgi noraidīti no koalīcijas puses - piesaistīt tautsaimniecības attīstībai finansējumu, līdzīgi kā to tagad paredz “Junkera plāns”, no kura Latvijai visdrīzāk nebūs nekāda labuma, jo valdība vienkārši nebūs spējīga sagatavot tam konkurētspējīgus projektus, kurus varēs nofinansēt izmantojot šī instrumenta līdzekļus.

Otrs nozīmīgs instruments, ko ir iedarbinājusi Eiropas centrālā banka, lai nodrošinātu finansējumu ekonomikas attīstībai, ir tā saucamā ” kvantitatīvā mīkstināšanas” programma - papildus naudas emisija, kuras ietvaros katrai valstij ir izdalītas kvotas - Latvijai tie ir 160 miljoni eiro mēnesī, kurus tā katru mēnesi varētu iepludināt savā ekonomikā, tādejādi ražojot jaunus produktus, sniedzot jaunus pakalpojumus, radot darba vietas, nodokļu ieņēmumus – bet arī pat šo naudu valdība nav spējīga paņemt, līdz ar to uzskatāmi demonstrējot savu nespēju rūpēties par valsts izaugsmi, nodrošināt savas tautas un valsts pastāvēšanu.

Tā vietā valdības darba kārtībā ir esošo labumu pārdale un diskusija par nodokļu paaugstināšanu un kārtējo izdevumu apgriešanu, lai gan jau ar esošo līmeni nav iespējams nodrošināt pilnasinīgu valsts darbību. Tāpēc koalīcijai ir tik svarīgi, lai tai būtu savs prezidents, savādāk drīz tā tiktu aizmēzta vēstures mēslainē - ierakstīta kā viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm, kad esam zaudējuši tik daudz savas tautas un suverenitātes, it kā būtu zaudējuši vairākos karos pēc kārtas. Bet kādam tas ir veiksmes stāsts. Un lai šis veiksmes stāsts varētu turpināties, ir vajadzīgs savs prezidents. Un tā tas arī būs…

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...