Iesaki rakstu: 
Salda mēle visos laikos ir bijis kapitāls, un nav svarīgi, cik tieši vai netieši mēs šo teicienu no Latvijas kino vēstures fenomena izprastu, - koalīcijas prezidents un "Jaunā Vienotība" ilggadējais flagmanis Edgars Rinkēvičs Alekseja Rosļikova mēli novērtē. Nav svarīgi arī tas, cik ļoti kāds seko vai neseko līdzi šīs Ušakova atraugas darbībām, jo viņa regulārais lielīgums pēc katras vizītes pie Rinkēviča bieži vien aizsniedzas arī ārpus viņa sociālo tīklu ārēm. Un, kā izrādās, novērtē ne tikai koalīcijas prezidents, bet arī dažas labas koalīcijas frakcijas vadītājs...
Metam liriku pie malas un sākam iztirzāt visu vairāk vai mazāk hronoloģiskā secībā! 2024.gada 12.septembrī masu medijos parādījās ziņa par to, ka "Nacionālā apvienība" Saeimā ir sākusi vākt parakstus, lai rosinātu divu "Stabilitātei" deputātu - Viktora Pučkas un Jefimija Klementjeva nosūtīšanu uz VISC pārbaudīt savas valodas zināšanas: vai tās ir pietiekamā līmenī, lai pildītu Latvijas Republikas Saeimas deputāta amata pienākumus. Tas nozīmē, ka, savācot 20 deputātu parakstus, šiem deputātiem tiek nozīmēta VISC pārbaude un, ja to neiziet vai neapmeklē, abi šie ārzemnieki - Viktors Pučka un Jefimijs Klementjevs zaudē savus mandātus.
Drīz pēc tam sociālajos tīklos parādījās un visādi tika karikaturizēta Rosļikova psihoze (runas par viņa atkarībām ir bijušas jau sen) par to, ka šis ir genocīds pret Saeimas deputātiem, pilnībā ignorējot to faktu, ka abiem deputātiem valoda būtu jāzina arī ne tikai tāpēc, ka ir no lapiņas noburtojuši zvērestu, kur daļa no tā skan šādi: "... zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu...", bet arī, lai elementāri pildītu savus amata pienākumus. Līdz ar to ļoti viegli izskaidrojams ir arī tas, ka abi šie kungi ir divi no trijiem 14.Saeimas deputātiem, kuri ne reizi nav kāpuši uz tribīnes, izņemot, kad burtoja zvērestu, uz kuru viņi tāpat uzspļauj (vai arī nesaprot, par ko tur īsti ir runa).
Kā jau ierasts – kad briest s...di, Rosļikovs uzreiz skrien klanīties pie koalīcijas prezidenta Edgara Rinkēviča, un arī šī reize nebija izņēmums. Drīz pēc šīs vizītes apstājās arī "Nacionālās apvienības" sāktā parakstu vākšana, jo... to neparakstīja neviena no koalīcijas partijām - "Jaunā Vienotība", "Progresīvie", "Zaļo Zemnieku savienība" un lielākā daļa "Apvienotā saraksta" deputātu. Pēdējais nepārsteidz, jo, lai arī formāli šī ir opozīcijas partija, runas par viņu vismaz daļēju pievienošanos mangāna rūdas koalīcijai vai arī rokādi ar "Progresīvajiem" pilsētā klīst jau sen.
Apbrīnas vērta ir šo koalīcijas partiju publiskā taisnošanās un minstināšanās. "Jaunās Vienotības" frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics presei atbildēja, ka prasīšot Valsts valodas centram (VVC) par to, kā tad tur īsti ir ar abiem "Stabilitātes "deputātiem. Vispār sen klīst runas par viņa un Rosļikova regulāro saziņu Saeimas telpās... krieviski. Avots šīm runām - pustrakais Ruslans Straķis varbūt nav pats uzticamākais, taču nav dūmu bez uguns, un arī Jurēvica divdomīgā rīcība šajā situācijā liek aizdomāties.
"Apvienotais saraksts", kas tik dedzīgi skaitīja katru Kariņa nolidoto centu, spēja saorganizēt tikai trīs deputātu parakstus. Kāpēc tika pieminēti Kariņa lidojumi – jo abi šie deputāti Viktors Pučka un Jefimijs Klementjevs par nekā nesaprašanu un klusēšanu Saeimā pusotra gada laikā algās un kompensācijās pa abiem kopā ir nopelnījuši 129 857 €. "Apvienotā saraksta" frakcijas vadītājs Edgars Tavars saka, ka abiem deputātiem ir nozīmēta parastā VVC pārbaude oktobrī un neesot vajadzības pēc parakstiem. Savukārt "Progresīvie" un Lemberga "ZZS" liekus komentārus neprasa, par viņiem viss ir skaidrs.
Kopumā dīvaini, ka visi iepriekšminētie personāži vilcinās, mēģina kaut ko vēlreiz skaidrot, attaisnoties, jo tas pats VVC jau vairākkārtīgi medijiem ir minējis, ka Jefimijs Klementjevs pēc ilgas izvairīšanās pie viņiem tomēr atnāca, taču viņa zināšanas neesot bijušas pat pamatlīmenī, kamēr Viktors Pučka turpina izvairīties. Ar pēdējo vispār ir ļoti interesanti, jo vasarā viņš esot aizbildinājies ar aizņemtību, tādēļ neapmeklēja VVC, taču, atsākoties Saeimas sesijai septembrī, uzreiz paņēma nedēļas atvaļinājumu un šobrīd ievieto bildes no Dubajas. Lai gan nekā dīvaina tur nav, jo šāda situācija spilgti iezīmē, kāda varētu izskatīties nākošā koalīcija, un kopumā to, kas ir kas. Tāda, lūk, koalīcijas stabilitāte...
Seko mums 
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
