Koalīcija vienojusies savus cilvēkus ostu valdēs mainīt vai pārapstiprināt "visus un uzreiz"
PIETIEK10.01.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Koalīcijā starp Vienotību un Zatlera reformu partiju (ZRP) jau aizvadītā gada nogalē panākta neformāla vienošanās, ka drīzumā tiks nomainīti vai amatos pārapstiprināti visi astoņi Rīgas un Ventspils brīvostu valžu locekļi, kurus darbam virzījušas ministrijas, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Tomēr pašlaik Vienotība, kuras ietekme lielajās ostās samazināsies, nesteidzas pildīt šo neformālo vienošanos. Vairāku valdes locekļu nomaiņa brīvostās arī nozīmētu kara pieteikšanu Ventspils mēram Aivaram Lembergam, uz ko Vienotība, iespējams, nav gatava.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, no amatiem brīvostu valdēs būtu jāšķiras ne tikai Lemberga zaļo zemnieku cilvēkiem, bet arī atsevišķiem Vienotības pārstāvjiem. Pēc likuma darbam ostu valdēs pārstāvjus virza Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM), Satiksmes ministrija (SM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). EM, kura pirms vēlēšanām bija Vienotības rokās, nu pārgājusi ZRP, kura koalīcijas partnerim jau neformālās sarunās darījusi zināmu nodomu nomainīt EM virzītos pārstāvjus abu lielo brīvostu valdēs.
Pašlaik Rīgas un Ventspils brīvostās Vienotībai ir kopumā četri pārstāvji – EM virzītais Olafs Pulks un FM virzītais Ēriks Škapars (attēlā kopā ar Edgaru Jaunupu) Rīgas brīvostas valdē un FM virzītā Sandra Bukane un EM virzītais Antons Vjaters Ventspils brīvostas valdē. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, koalīcijas partneriem darīts zināms, ka Rīgā varētu tikt nomainīts Pulks, kura kompetence ostu darbībā ir apšaubīta, un Ventspilī – Vjaters, kurš kopā ar Bukani nekādā veidā neesot apgrūtinājuši Lemberga saimniekošanu Ventspils brīvostā. Pulka un Vjatera vietā stātos ZRP deleģēti pārstāvji. Pulks Pietiek apgalvoja, ka nav informēts par šādu koalīcijas vienošanos.
Lai nesarežģītu attiecības starp koalīcijas partneriem, spriests, ka valdība par jaunu pārstāvju apstiprināšanu ostu valdēs un atsevišķu līdzšinējo pārstāvju pilnvaru pārapstiprināšanu varētu lemt vienlaicīgi. ZRP tas ļautu izvairīties no kritikas par labi apmaksātu amatu dalīšanu jau neilgi pēc nokļūšanas valdībā. Savukārt Vienotība kā premjera partija izvairītos no iespaida radīšanas par domstarpībām koalīcijā, jo pāris tās cilvēku ostās tiktu nomainīti ar ZRP deleģētiem. Tādā gadījumā publiskajā telpā arī nonāktu personāliju kompetences un līdzšinējās darbības izvērtējums.
Ja Vienotība turētos pie šīs vienošanās, no amatiem šķirtos arī četri tās iepriekšējo koalīcijas partneru Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītie pārstāvji, kas būtu pielīdzināms kara uzsākšanai pret Lembergu. ZRP pārstāvji apliecinājuši, ka ir uz to gatavi, par ko liecina nodoms darbam Ventspils brīvostas valdē virzīt Lemberga opozicionāru Aivi Landmani. Savukārt Vienotības politiķi ZZS saskata kā iespējamus sadarbības partnerus koalīcijā vēl šīs Saeimas laikā. Amatus Rīgā būtu jāpamet VARAM virzītajam Viesturam Sileniekam un SM virzītajam Jurim Vaskānam, bet Ventspilī – SM virzītajam Artim Stuckam un VARAM virzītajam Vilim Avotiņam.
Bez ietekmes mazināšanās abās lielajās brīvostās un attiecību bojāšanas ar zaļo zemnieku saimnieku Lembergu, piekrītot izmaiņām ostu valdēs Vienotība arī riskētu ar amatu pārdales sarežģījumiem. Tā kopā ar ZRP sašķēlušo deputātu sešinieku, kā zināms, uzņēmusies politisko atbildību pār SM. Kuluāru informācija liecina, ka sešinieka neformālais līderis Klāvs Olšteins jau pirms laika izvirzījis pretenzijas uz tiesībām ietekmēt kandidātu izvēli darbam Rīgas un Ventspils brīvostās, kurus deleģētu SM.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
