Iesaki rakstu: 
Koalīcija ir tuvu tam, lai pirmdien spētu vienoties par budžeta deficīta samazināšanu kopumā par 50 miljoniem latu, Pietiek apstiprināja Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakciju vadība. Patlaban esot provizoriska vienošanās jau par aptuveni 35 miljonu konsolidāciju. Tomēr pasākumi, uz kuru rēķina plānots iegūt vēl teju 22 miljonus latu (šopirmdien koalīcija jau vienojās par 28 miljonu latu konsolidāciju), ir neskaidri. Nodokļa palielināšana azartspēlēm, akcīzes palielināšana degvielai par diviem, nevis vienu santīmu, iespējams, PVN palielināšana medikamentiem un reformas izglītības sistēmas finansēšanas modelī ir daži no reālākajiem soļiem. ZZS kategoriski iebilst subsīdiju samazinājumam zemniekiem un pret piemaksu noņemšanu pedagogiem.
„Kamēr uz papīra nebūs uzlikti pasākumi, kas nestu 50 miljonus, Starptautiskā Valūtas fonda pārskata misija Rīgā neieradīsies, un zaļie zemnieki to ir sapratuši,” Pietiek saka Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Viņš uzsver, ka pārskata misijas atlikšana būtu slikts signāls starptautiskajām reitingu aģentūrām, investoriem un pašmāju uzņēmējiem. Finanšu ministra preses pārstāvis Aleksis Jarockis informē, ka SVF tā saucamajai pārskata misijai Rīgā jābūt gada pirmajā ceturksnī, bet datums nav zināms, jo koalīcija nav panākusi politisko vienošanos par vēl 22 miljonu latu konsolidāciju. Iepriekš bija plānots, ka tā ieradīsies februāra beigās.
Finanšu ministrija (FM) uztur dialogu ar starptautisko aizdevēju pārstāvjiem, un avoti koalīcijā Pietiek atzinuši, ka atsauksmes par pirmdien jau publiskoto koalīcijas vienošanos par 28 miljonu budžeta deficīta samazinājumu nav pozitīvas. Ne visus pasākumus aizdevēji atzīst par tādiem, kas dos ilgtermiņa efektu. Īpaša skepse esot par plānu šā gada budžetā papildu iegūt 12,8 miljonus latu, apkarojot ēnu ekonomiku. Kā nereāls tiek vērtēts arī plāns iekasēt 8,5 miljonus latu, ieviešot licences nebanku kreditētājiem. Tādēļ par spīti ZZS Saeimas frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa optimismam, ka viss notiek un 50 miljoni tiks atrasti, izskan arī skepse.
ZZS uzskata, ka fiskālais efekts no ēnu apkarošanas pasākumiem un nebanku kreditētāju sektora varētu būt pat lielāks. Lai gan Brigmanis nevar nosaukt konkrētu summu, ko varētu iegūt budžets, viņš ir optimistisks par nodokļu celšanu azartspēļu biznesam.
Lai gan ticis rosināts būtisku ietaupījumu valsts budžetā gūt, atsakoties no piemaksām pie pedagogu algām, ZZS, kuras pārstāvis Rolands Broks vada Izglītības un zinātnes ministriju, pret to iebilst. Tāpat zaļie zemnieki pretojas sev politiski jūtīgajai lauksaimnieku sfērai, nepiekrītot subsīdiju samazināšanai, kas provizoriski budžetam ietaupītu ap trim miljoniem latu.
„Kategoriski mēs šitām lietām nepiekrītam. Viņi to no sarunu galda nav noņēmuši, bet stādieties priekšā – kā tagad var noņemt subsīdijas zemniekiem, kuri jau ir saslēguši līgumus? Ja viņi pastāv uz to, tad es gribēšu redzēt, kā Finanšu ministrija pierādīs šā pasākuma korektumu, jo tagad noņemt subsīdijas, tas būtu saistīts ar līgumu laušanu un tiesiskām sankcijām,” Pietiek teica Brigmanis. Lai gan Vienotības valdes loceklis Edgars Jaunups trešdienas rītā Latvijas radio apgalvoja, ka koalīcijā notiek debates par sociālā budžeta samazinājumiem, Brigmanis to Pietiek kategoriski noliedza.
Lai gan valdības deklarācijā pēc ZZS prasības ietverts solījums medikamentiem saglabāt pazemināto nodokļu likmi, pieļauts, ka PVN medikamentiem varētu palielināt no 12 uz 22%. Pirmajā konsolidācijā pēc valdības izveides šī likme jau tika pacelta no 10 uz 12%.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
