Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saistībā ar diskusijām par eiro ieviešanu kāds Pietiek lasītājs mums norādīja uz toreizējā Ministru prezidenta Einara Repšes runu Saeimas debatēs par Eiropas Savienību 2003.gada 29.maijā. Tā izrādījās pietiekami interesanta, lai mēs uzskatītu par lietderīgu to publicēt, - nu katrs lasītājs pats var pārliecināties, par ko toreizējais premjers runāja un ko uzskatīja par labāku noklusēt.

Godātie klātesošie! Atbilstoši Saeimas Kārtības rullim valdība iesniegusi kārtējo ziņojumu par padarīto un iecerēto Eiropas Savienības jautājumos. Tagad tas ir Jūsu rīcībā. Ziņojums ir tapis laikā, kad Latvija ar lielu, būtisku soli ir pietuvinājusies dalībvalsts statusam - proti, 16. aprīlī esam Atēnās esam parakstījuši vēsturisko Līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai. Šonedēļ valdība Pievienošanās līgumu ir iesniegusi Saeimai. Valdība tagad nodod tautas priekšstāvjiem šo līgumu izvērtēšanai un nodošanai tālāk tautas apspriešanai referendumā. Izvērtēšanai arī par to, uz kādiem nosacījumiem Latvija iestājas Eiropas Savienībā. Es aicinu deputātus uz diskusiju par šiem nosacījumiem, par to, kas no tā izriet, un par nākotni Eiropas Savienībā, kas nenoliedzami dos ieguldījumu sabiedrības informēšanā gatavojoties rudenī gaidāmajam referendumam.

Jāapzinās, ka pavisam drīz mums visiem kopā būs jālemj par savu un par Latvijas valsts nākotni. Vai būt kopā ar citām Eiropas tautām, vai arī palikt Eiropas apvienošanas procesa nomalē. Mums katram būs jāatbild uz jautājumu: vai Latvija būs stiprāka, esot Eiropā, vai ārpus tās. Vai Latvija būs drošāka, esot Eiropā, vai ārpus tās.

Šie ir pamatīgi un izšķiroši jautājumi. Un mēs esam nenoliedzami vēsturiska lēmuma priekšvakarā. Tādēļ pilnīgi saprotamas bažas un interese iedzīvotāju vidū, kas saistīta ar šī lēmuma tuvošanos. Tāpēc arī mēs esam uzsākuši šo diskusiju, tāpēc turpinām sarunu par mūsu ieguvumiem un citām lietām.

Es gribu sākt ar tādiem lieliem jautājumiem kā Latvijas spēks, svars, ietekme un statuss. Eiropas Savienībā Latvijas ietekme jūtami pieaugs. Būdami dalībvalsts, mēs varēsim labāk īstenot savas intereses Eiropā un arī savas intereses attiecībās ar trešajām valstīm.

Apzināsimies, ka ja mēs analizējam reizēm Latvijas suverenitāti, tad šobrīd mūsu suverenitāti ļoti būtiski ietekmē Eiropas Savienības tuvums. Ja mums ir nepieciešami Eiropas Savienības tirgi, ja mums ir nepieciešams tur pārdot savu produkciju, tad mēs nevaram ignorēt tās prasības, kas šai produkcijai tiek uzstādītas. Taču mēs šobrīd nevaram šīs prasības ietekmēt. Ietekme uz mums jau tagad ir, bet mūsu līdzdalība šīs situācijas ietekmēšanā, mūsu ietekmes nav. Iestājoties Eiropas Savienībā, mēs iegūsim tādu ietekmi, kāda līdz šim Latvijai nav rādījusies pat sapņos. Mēs varēsim plānot Eiropas nākotni kopā ar tādām lielvalstīm kā Vācija, Francija, Lielbritānija un pārējās mums draudzīgās Eiropas valstis. Tad mēs varēsim iestrādāt Latvijas intereses Eiropas Savienības likumos un normās. Līdz šim mūsu intereses, izstrādājot Eiropas Savienības likumdošanas normas, netika ņemtas vērā tikpat kā nemaz. Tieši Eiropas Savienībā pieņem lēmumus par to, kā dzīvos Eiropā. Gan tās nācijas, kas ir Eiropas Savienības sastāvā, gan tās, kas nav, piemēram, Norvēģija, Islande un Šveice. Briselē visas Eiropas Savienības dalībvalstis lems, kādām normām jāatbilst Latvijā ražotam sieram, rotaļlietām vai apģērbiem, ja mēs tos gribam eksportēt uz Eiropas Savienības tirgu. Un Latvijas viedoklis turpmāk tiks ņemts vērā. Ne Norvēģijas, ne Šveices, ne Islandes intereses līdzīgos gadījumos netiek ņemtas vērā. Tas ir viens no ļoti būtiskiem argumentiem par labu tam, kāpēc mums ir jābūt dalībvalstij, kāpēc mums ir jābalso referendumā par un jāgūst Latvijas valstij tā ietekme, ko mēs patiesi spēsim pēc tam arī īstenot.

Otrāmkārtām, mums jāapzinās iespēja izmantot Eiropas Savienību, lai risinātu dažādus problemātiskos jautājumus attiecībās ar trešajām valstīm. Ir starpība, vai Latvijas politiskās un ekonomiskās intereses, runājot, piemēram, ar Krieviju, pārstāv Eiropas Savienība vai mēs vieni paši. Praktiski jau tagad būdami kandidātvalsts statusā mēs izjūtam Eiropas Savienības ‘svaru’, jo Eiropas Savienība nepieļauj ekonomiskus uzbrukumus savām dalībvalstīm.

Piedalīsimies un aizstāvēsim savas intereses Eiropas mērogā dialogā ar visām trešajām pusēm, trešajām valstīm, kur tādu vai citu apstākļu dēļ divpusējs dialogs ar Latviju nesekmēsies.

Sakārtosim mūsu austrumu robežu un muitu. Efektīvāk apkarosim kontrabandu un uzlabosim nodokļu iekasēšanu, kas protams ir valdības prioritātes arī patlaban. No iestāšanās brīža Latvijas muitas informāciju sistēmas būs saslēgtas vienā kopīgā Eiropas Savienības muitas informācijas tīklā. Tādējādi labāk varēsim kontrolēt, kādas preces un cik šķērso mūsu robežu. Izmantosim Eiropas Savienības piešķirtos 42 miljonus latu austrumu robežas sakārtošanai un ar imigrāciju saistīto jautājumu risināšanai. Tā, starp citu, ir vairāk kā puse no summas, kādu jau paši bijām gatavi iztērēt šo jautājumu risināšanai.

Tālāk ļaujiet pieskarties zemnieku un lauku attīstības jautājumiem.

Pirmkārt, zemniekiem nodrošināsim to, kā šobrīd trūkst visvairāk – prognozējamu tirgu, stabilas cenas un stabilus ienākumus. To garantē ES Kopējā lauksaimniecības politika.

Otrkārt, pašreiz no vairāk kā 150 000 saimniecībām tikai aptuveni 10 000 saņem subsīdijas. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā pienāksies praktiski visām zemnieku saimniecībām ar pirmo apsēto un novākto hektāru.

Zemnieki būs pirmie tiešie ieguvēji: jau nākamgad viņi saņems reālu naudu t.s. tiešajos maksājumos. Šo naudu zemnieks varēs saņemt uz pieteikuma pamata, nebūs jāraksta kādus bezgalīgus projektus un jāiegulda pašam sava nauda. Neskatoties uz to, cilvēki šobrīd nav pietiekami informēti, ir neziņā, kā pie šīs naudas varēs praktiski tikt. Tādēļ rūpēsimies – valdība, es ceru kopā ar Saeimu – par to, lai valsts struktūras būtu gatavas palīdzēt, samazinot iesaistīto birokrātiju, gan arī metodiski palīdzot saprast, kā aizpildīt pieteikumus, kur tos iesniegt, un kādā veidā pēc tam saņemt pienākošās subsīdijas. Šeit Zemkopības ministrijas uzdevums ir nodrošināt, lai Lauku konsultatīvais dienests būtu spējīgs palīdzēt zemniekiem saņemt Eiropas Savienības tiešos maksājumus, subsīdijas.

Izmantosim arī Eiropas Savienības palīdzību, lai piesaistīti naudu tajās jomās, kur nav sagaidāmas ārvalstu tiešās investīcijas un kur valsts vēl ilgi nevarēs atļauties sameklēt tik lielus izdevumus paši savā budžetā – arī t.sk. runājot par infrastruktūru, ceļiem.

Izbraucot šobrīd ārā no Rīgas uz Ādažiem pa Tallinas šoseju, mēs labi redzam, kur Eiropas Savienības sākas un kur beidzas. Atjaunotais Via Baltica ceļa posms no Gaujas līdz Lilastei ir uzskatāms piemērs. 75% no izmaksām šī ceļa atjaunošanai sedza Eiropas Savienība. Tāpat Via Baltica posms no Iecavas līdz Bauskai, nupat ir uzsākta arī ceļa Rīga – Ādaži posma rekonstrukcija. Pēc iestāšanās mēs varēsim turpināt modernizēt un rekonstruēt autoceļus, tikai daudz ātrākā tempā un lielākos apjomos, jo piesaistīsim ES Kohēzijas fonda līdzekļus.

No ES Strukturālajiem fondiem piesaistīsim Eiropas līdzfinansējumu Latvijas Attīstības plāna īstenošanai. To izmantosim telekomunikāciju tīklu uzlabošanā, uzņēmējdarbības uzsākšanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, autoceļu un pilsētu ielu remontam, bezdarbnieku apmācībai, tūrisma mītņu celšanai, u.c. mērķiem.

Šie aptuveni 600 miljoni latu, ko Latvija varēs saņemt nākamo 3 gadu laikā no dažādiem ES Kohēzijas un Strukturālajiem fondiem, radīs jaunas darbavietas un nodrošinās algas mūsu cilvēkiem. Tas ir izšķiroši, lai papildinātu jau šobrīd diezgan iztrūkumu baudošo sociālo budžetu, lai palielinātu pensijas. Atcerēsimies, ka mūsu konsekventa virzība uz sakārtotu Eiropas juridisko un administratīvo struktūru izslēgs arī tādu parādību kā nodokļu nemaksāšanu un bēdīgi slavenās “aplokšņu algas.

Apzināsimies, ka esot Eiropas Savienībā, mēs palīdzēsim Latvijas uzņēmējiem ātrāk kļūt konkurētspējīgiem Eiropas līmenī. Mēs gūsim iespējas attīstīt ražošanu, lielāku noieta tirgu. Preču zīme “ražots Eiropas Savienībā” palīdzēs pārdot. Protams, iestājoties Eiropas Savienībā, pieaugs konkurence. Domāju, ka Latvijas uzņēmēji dalībai Eiropas Savienībā ir daudz vairāk gatavi, nekā viņiem pašiem tas šķiet. Jau tagad šobrīd vairāk kā 60% Latvijas eksporta nonāk Eiropas Savienībā. 72% no eksportētajām tekstilprecēm nonāk Eiropas Savienībā. Tātad daudzi mūsu uzņēmumi ir konkurētspējīgi jau tagad. Tiem, kuri vēl nav konkurētspējīgi vai uzskata, ka nav tam gatavi, jāatbild uz jautājumu: kurš būs ātrāk konkurētspējīgs – tas, kurš ir Eiropas Savienībā un saņem atbalstu sava uzņēmuma modernizācijai, vai tas, kurš ir ārpusē un nesaņem nekādu palīdzību. Kaut arī Norvēģijai, piemēram, ir Eiropas Ekonomiskās telpas līgums ar Eiropas Savienību, 2004. gadā tā maksās vairāk kā 100 miljonus eiro par to, lai tās mazie un vidējie uzņēmumi varētu netraucēti darboties Eiropas Savienības kopējā tirgū. Lūk, negatīva pieredze par to, kad nav Eiropas Savienības dalībvalsts.

Iestājoties Eiropas Savienībā, nodrošināsim mūsu bērniem eiropeisku, pārtikušu un stabilu nākotni, kā arī plašas izglītības iespējas. Nedrīkst pieļaut, ka mūsu bērniem jābrauc lasīt zemenes uz citām zemēm, un strādāt melnos darbus citās zemēs. Mēs paši būsim zeme, uz kuru varbūt brauks šādas iespējas meklēt. Mēs paši dzīvosim un pelnīsim tā kā Eiropas Savienības attīstītajās valstīs. Ar laiku, protams, bet tas ir tieši atkarīgs no mums pašiem, tas ir mūsu rokās.

Eiropas Savienībā mēs nebūsim vieni paši. Mūsu balsis sadzirdēs, un mums vienmēr būs draugi un sabiedrotie. Jau tagad tie ir. Ne velti iestāšanās sarunās mēs esam izcīnījuši tik lielu pārejas periodu skaitu. Tātad mūsos ieklausās jau tagad un labprāt nāk pretī mūsu objektīvi pamatotajām vajadzībām.

Godātie deputāti!

Latvijai nav palicis daudz laika, lai pilnībā sagatavotos dalībai Eiropas Savienībā. Līdz ar to mums atlikušais laiks ir jāizmanto pēc iespējas lietderīgāk. Eiropas Komisija ir tā Eiropas Savienības institūcija, kas vērtē Latvijas šā brīža gatavību.

Mēs gaidām šī gada novembrī visaptverošu Komisijas ziņojumu par Latviju. Tas būs pēdējais pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. Apzinoties tā svarīgumu, Eiropas Komisija jau laikus identificē iespējamos klupšanas akmeņus Latvijas ceļā uz pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā un jūnijā tiek gatavots starpziņojums. Plašākai sabiedrībai jau ir kļuvis zināms, tieši uz kādiem trūkumiem Komisija gatavojas norādīt savā ziņojumā.

Pirmkārt, Latvijas muitas un nodokļu administrēšanas sistēma arvien vēl nav savietojama ar Eiropas Savienības sistēmām. Tas ir nepieciešams, jo saslēdzot vienotā tīklā Latvijas un Eiropas Savienības muitas un arī atbilstošās nodokļu administrēšanas sistēmas, būs skaidri redzams, kas ko ir saražojis, kas ir nomaksājis kādus nodokļus, un cik daudz ir vests pāri mūsu robežai. Būs patiešām grūti pārvest tādā gadījumā kaut ko kontrabandas ceļā un krāpties ar nodokļu maksājumiem. Mana valdība, balstoties uz jau pagājušajā gadā saņemtajiem signāliem, ir piešķīrusi nepieciešamo finansējumu šo darbu veikšanai, un strādājam pie tā. Protams, ne viss vēl ir padarīts, tādēļ Valsts ieņēmumu dienestu un it īpaši tā jauno vadību gaida saspringti turpmākā darba mēneši.

Par Strukturālajiem fondiem, uz ko arī norādījusi Komisija. Te mums ir jābūt absolūtai pārliecībai, ka Strukturālo fondu nauda aizies paredzētajiem mērķiem Latvijas tautas labā. Tādēļ mēs noteiksim atbildīgās institūcijas, kas kontrolēs Strukturālo fondu naudas izlietojumu Latvijā. Esmu pārliecināts, ka Finanšu ministrija sagatavos attiecīgos priekšlikumus, un valdība varēs tos apstiprināt jau līdz 1. jūlijam.

Pēdējais, ko gribu minēt no Eiropas Komisijas starpziņojuma, ir kuģošanas drošība. Baltijas jūrai drīz kļūs par Eiropas Savienības iekšējo jūru, un līdz ar to pilnīgi saprotama ir Eiropas Komisijas norūpētība par to, vai Latvija spēs gādāt par nepieciešamo kuģošanas drošību. Arī pēdējā laikā notikušās ekoloģiskās katastrofas liek pievērst tam īpašu uzmanību. Laimīgā kārtā, neviena no šīm avārijām nav notikusi pie mūs krastiem. Tādēļ arī mēs līdz šim varbūt neesam šo problēmu izjutuši uz savas ādas. Taču mēs kuģojam, mēs pārvadājam bīstamas kravas pa Baltijas jūru, un līdz ar to es aicinu Saeimas deputātus atbalstīt jauno Jūrniecības kodeksu, kas ir iesniegts šodienas (29. maija) Saeimas dienaskārtībā.

Tikko nosauktās problemātiskās jomas ir sāpīgākās, taču ne vienīgās, kas iekrājušās un prasa ātru valdības un Saeimas rīcību. Visi darbi, kur nepieciešama konstruktīva, ātra rīcība, minēti ziņojumā par “Latvijas Republikas valdības paveikto un iecerēto ES jautājumos”. Šis ziņojums jums ir izdalīts un pieejams un es viņu šeit neatkārtošu. Aicinu deputātus atbalstīt arī citus likumprojektus, kas ir būtiski, lai Latvija pilnībā sagatavotos saviem gaidāmajiem uzdevumiem, nostiprinātu administratīvu kapacitāti, nostiprinātu savu tieslietu sistēmu, panāktu, ka valsts patiesi efektīvi kalpotu tautas interesēm.

Drīzumā Eiropas Savienībā būs 19 mazās valstis un 6 nosacīti lielās valstis. Tas ir mīts, ka mazajām valstīm Eiropas Savienībā klājas grūtāk nekā pārējām. Kā redzat, t.s. mazās valstīs Eiropas Savienībā ir vairāk. Eiropas Savienības Ministru Padomē Vācijai būs tikai 29 balsis no 345. Tas ir faktiski tikpat maz, cik 4 Latvijas balsis, rēķinot uz iedzīvotāju. Atcerēsimies, ka mums Eiropā vienmēr būs draugi un sabiedrotie gan starp lielajām, gan starp mazajām valstīm. Tas būs tikai no mums atkarīgs, cik labi mēs šis balsis pratīsim izmantot, cik labi mēs pratīsim rast sev domubiedrus, argumentēt savus ierosinājumus un iniciatīvas, un panākt mums nepieciešamu lēmumu pieņemšanu. Vēlreiz aizrādīšu, ka arī līdz šim tas mums ir pietiekami sekmīgi izdevies, jo tik tiešām esam iestāšanās sarunās izcīnījuši ļoti lielu pārejas pierodu skaitu.

Nākamie trīs ar pus mēneši būs ārkārtīgi svarīgi. Es gribētu aicināt arī Saeimas deputātus iesaistīties gaidāmā referenduma sagatavošanā. Visvairāk lai uzklausītu cilvēkus un informētu arī viņus par to, ko dalība Eiropas Savienībā mainīs katra personiskajā dzīvē, viņa individuālajā saimniecībā, kā tas atsauksies uz katru atsevišķo mūsu sabiedrības pārstāvi. Tieši tāpēc, ka deputāti vislabāk pārzina savu vēlētāju intereses un problēmas, šis dialogs jums, deputāti, ar Latvijas iedzīvotājiem varētu būt īpaši nozīmīgs. Līdz ar to, gribu teikt, ka šajā vasarā nevienam nebūs atvaļinājuma. Visi runās ar saviem vēlētājiem.

Mēs astoņus gadus esam smagi strādājuši, un beidzot ir pienācis laiks pielikt pēdējo punktu, un arī gūt to rezultātu Latvijas tautai, ko esam pelnījuši. Lai mums visiem kopā veicas!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...