Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Grūtības, ar ko saskaras Ukrainas bēgļi, cenšoties atrast dzīvesvietu, bija viegli paredzamas ikvienam, kurš sekoja līdzi bēgļu un integrācijas politikai Latvijā.

Bija skaidri zināms, ka:

- (jēgpilni) uzņemt 10 000 vai 40 000 bēgļu ir utopija;

- cilvēkiem nebūs, kur dzīvot;

- lielāko smagumu iznesīs NVO;

- valsts līmenī vienkārši nav stratēģijas, kā risināt mājokļu/integrācijas izaicinājumu.

Šī problēma ir simptoms plašākai problēmai, kas ietekmē ikvienu LV iedzīvotāju: sabiedriskā sektora īpašumā ir mazs dzīvojamais fonds, tāpēc sniegt ar mājokli saistītu sociālo palīdzību ir sarežģīti. To papildina politiskais uzskats, ka cilvēkiem pašiem ar visu jātiek galā.

Tāpēc arī tādās situācijās kā šī labākais, ko valsts/pašvaldība ātrumā spēj darīt, ir censties (monetāri) motivēt privāto sektoru, izmantot savu īpašumu, lai sniegtu palīdzību. Ja privātais sektors to dara, viss ir jauki, bet, ja ne, iestājas apjukums un stagnācija.

Latvija ir dzīvokļu īpašnieku nācija. Tas skan labi, tomēr, kā zināms, īpašums uzliek atbildību, ko ne vienmēr ir iespējams realizēt. Latvijas mājokļi mēdz būt sliktā kvalitātē, tomēr iedzīvotājiem trūkst līdzekļu (un/vai gribas) tos atjaunot.

Kvalitāti ietekmē arī pārapdzīvotība - relatīvi liels cilvēku skaits, dzīvo relatīvi mazos dzīvokļos. Šī ir Rīgas problēma, visticamāk, saistīta ar mikrorajonu bloku mājām. Un mazie dzīvokļi tieši ietekmē demogrāfiju - ģimenēm nav fiziskas telpas vairāk nekā 1-2 bērniem.

Turklāt pārvākties uz jaunu mājokli arī ir grūti. OECD simulācijas liecina, ka tikai 43% mājsaimniecību varētu atļauties jaunu hipotēku 50m2 dzīvoklim. Tajā pašā laikā kopš 2006. gada īres maksas ir pieaugušas par 60%, bet pirkt dzīvokli joprojām sanāk izdevīgāk!

Šo dažādo problēmu sakne ir rodama neizteiktajā priekšstatā, ka mājoklis primāri ir individualizēts ekonomisks aktīvs, nevis sociāls labums. Tāpēc valsts arī nemaz nav centusies formulēt politikas mērķus (piemēram, vai vēlamies lielāku īres tirgu? cik lielu?).

Maija sākumā Ekonomikas ministrija (EM) publicēja Mājokļu pieejamības pamatnostādnes. Šim vajadzēja būt pirmajam solim pretī šādai stratēģijai, tomēr, ņemot vērā, ka dokuments tika rakstīts teju divus gadus, rezultāts ir bēdīgs: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/d9854ae6-6adb-4f67-aff5-69e04ebe14c1

„Stratēģijā” nav noteikti mērķi; tajā nav noteiktas konkrēti atbalstāmās sociālās grupas (teikts tikai, ka tādas jānosaka); un ir ierakstīta utopiskā cerība, ka zemu cenu īres mājokļus finansēs pensiju fondi, bez skaidrojuma, kā šāda sistēma īsti strādātu.

Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir iesaistījusies īres mājokļu politikā, izstrādājot ideju par Mājokļu fondu (te vērts pievērst uzmanību, ka tādu grib veidot arī EM!). Tomēr fonda līdzekļi nebūs pieejami Rīgai! Pilsētai, kas šī fonda kapitālu daudzkāršotu.

Tāpēc #vissirslikti, bet vēlos vēl ieskicēt to, kā „Progresīvie” uzlūko šo problēmu, jo mūsu plašajā programmā mājokļu politikai ir veltīti divi punkti:

- sabiedriskā sektora dzīvojamā fonda palielināšana;

- bezpajumtniecības politikas izstrāde.

Ir nepieciešams būvēt jaunus īres mājokļus. Tam varbūt piekritīs visi, tomēr svarīgi ir saprast, KĀ to darīt. Lai nodrošinātu zemu īres cenu mājokļus, ir jāpārliecinās, ka uzbūvētie mājokļi paliek sabiedriskā sektora īpašumā.

Slovēnijas modelis (plašāk aprakstīts šajā pētījumā https://providus.lv/raksti/petijums-pieejami-ires-majokli-latvija-izaicinajumi-un-iespejas/) ir pievilcīgs:

- ir pašvaldības mājokļu aģentūra, kas pasūta būvniecību, ko izpilda privātais sektors;

- aģentūra menedžē dz. fondu, rindas, ja nepieciešams piesaista sociālos pakalpojumus, utt.

Protams, būvēt jaunus mājokļus ir ilgtermiņa projekts. Turklāt, piemēram, Rīgā 2011. gada dati liecina, ka 55 000 mājokļu ir tukši.

Te pastāv iespējas ar nodokļu politiku labāk balansēt sabiedrības intereses un indivīda tiesības. Tukšie mājokļi noderētu bēgļu krīzēs kā šī.

Bet jāatceras, ka mājokļi ir ne tikai ilgtermiņa, bet arī īstermiņa vajadzība. Cilvēkiem, kas cieš no vardarbības; vai bēgļi; vai eksieslodzītie, - jebkuriem cilvēkiem, kam ir bezpajumtniecības risks, jābūt pieejai īstermiņa risinājumam, kas nav patversme.

Mēs cerīgi skatītos uz "Housing First" jeb "Mājoklis vispirms" projektu, kas šogad tiks pilotēts vairākās pašvaldībās. Mājoklis ir pirmais solis uz stabilitāti un neatkarīgu dzīvi. Sabiedrība tikai iegūs, ja nodrošinās šādu atspēriena punktu jebkuram, kam ir vajadzība.

Kopsavilkumā, Latvijai ir nepieciešama proaktīva mājokļu politika, kas palielina sabiedriskā sektora dzīvojamo fondu. Tas palīdzēs risināt sociālas problēmas/krīzes, ļaujot privātajam sektoram apkalpot maksātspējīgo publiku. Alternatīva ir redzama tagad.

Pārpublicēts no Twitter.

Novērtē šo rakstu:

13
34

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi