Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Smaga saslimstība un mirstība no Covid–19 Latvijā sasniegusi milzu skaitļus, un Latvija šajā jomā ieņēmusi vadošo vietu Eiropā. Vienlaikus vēlos atgādināt, ka no visām 38 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm Latvijā ir augstākais novēršamo nāves gadījumu skaits, kā arī otrais zemākais vidējā mūža ilgums, secināts OECD veselības aprūpes pētījumā “Health at a Glance 2021”. Patīk kādam vai ne, bet šie rādītāji skatāmi kontekstā.

Kaut arī Pavļuts un viņa rupori atkārto tikai mantru „vakcīnas, 2 metri, aplikācija, mājsēde, maska”, šobrīd pasaules literatūra mums ļauj jau itin skaidri definēt – kāpēc viena ļaužu grupa Covid–19 pārcieš viegli, bet citi nonāk slimnīcā vai pat morgā.

Esmu jau definējis un aprakstījis pirmo ļoti nozīmīgo riska faktoru – mazkustību un adipozitāti (aptaukošanos). Mazkustīgi, resni cilvēki ar Covid–19 slimo daudz smagāk un mirstība pa vecuma grupām ir 3,1– 5 reizes lielāka.

Pie kam amerikāņu pētījumos par pietiekamu kustību netiek paģērēti smagi fiziskie treniņi, bet dienā veikti vairāk nekā 10 000 soļu, bet par mazkustīgiem tiek definēti tie, kas dienā veikuši mazāk par 7000 soļiem. Šiem 10 000 soļiem var būt analogi – ar velosipēdu nobraukti 30 kilometri, nopeldēts kilometrs, trenažieru zāles noslodze, sporta spēles, utt.

Šoreiz es Jums vēlos pastāstīt par otru, tikpat nozīmīgu riska faktoru – dislipidēmiju, ko cilvēku sarunu valodā mēs saprotam kā paaugstinātu zema blīvuma lipoproteīna holesterīna jeb ZBLH (un citu holesterīna bagātu lipoproteīnu) uzkrāšanos artēriju sienās. Patiesībā sabiedrības veselībai ar šiem ZBLH skaitļiem būtu gana, bet nozīmīgi rādītāji ir arī augsta blīvuma holesterīna skaitļu samazinājums un paaugstināti triglicerīdu skaiļi.

Profesora Andreja Ērgļa un Viļņa Dzērves vadītajā Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma epidemioloģiskajā pētījumā par riska faktoriem tika uzskatīti šādi skaitļi (un tos es Jūs lūdzu ielāgot ne tikai šā raksta kontekstā, bet ikdienā, ģimenes ārsta apmeklējuma laikā vai vienkārši sarunā starp draugiem:

- paaugstināts kopējā holesterīna līmenis asinīs ≥ 5 mmol/l;

- paaugstināts zema blīvuma holesterīna (ZBLH) līmenis asinīs ≥ 3 mmol/l;

- pazemināts augsta blīvuma holesterīns (ABLH) līmenis asinīs ≤ 1 mmol/l vīriešiem un ≤ 1,2 mmol/l (sievietēm);

- paaugstināts triglicerīdu līmenis asinīs ≥ 1,7 mmol/l.

Vienosimies ar Jums, ka šos skaitļus, kas liecina par sirds asinsvadu slimību risku no holesterīna un triglicerīdu līmeņa izmaiņām, turpmāk tekstā sauksim vienkāršā vārdā par dislipidēmiju.

Bet šobrīd pasaules literatūrā ir atrodami vairāki nozīmīgi pētījumi, kas liecina, ka tieši dislipidēmija ir ļoti būtisks smagas Covid–19 gaitas un Covid–19 nāves cēlonis. Šobrīd pasaules medicīnas literatūrā atrodam virkni pētījumu, kas liecina – dislipidēmijas novēršana ir viens nobūtiskākajiem Covid–19 smagas gaitas un nāves novēršanas ceļiem.

Nav viegli izstāstīt nemedicīniskā valodā – kāpēc zema blīvuma holesterīna augsti skaitļi ir riska faktors smagi saslimt ar Covid–19. Profesors Andrejs Ērglis šādā gadījumā velk laukā slaidu, kurā asinsvads izskatās pēc eklērkūkas.

Ārstu biedrības valdes loceklis, profesors Gustavs Latkovskis apraksta ģimenes hiperholesterinēmiju un norāda, ka pacienti ar ģimenes hiperholesterinēmiju ir būtiska riska grupa Covid–19 komplikācijām, ka šiem pacientiem ļoti svarīgi ikdienā precīzi lietot holesterīnu pazeminošus līdzekļus.

Žurnālā „Latvijas Ārsts” kardiologs Ralfs Zuzāns apkopojis pasaules datus par to, kā holesterīna samazināšana ietekmē lipīdu savienojumus un novērš koronavīrusa saistīšanos ar saimniekšūnām.

Bet Latvijas Veselības ministrija un viņiem draudzīgie mediji vienā balsī kliedz tikai un vienīgi par vakcināciju, veikalu apmeklēšanas noteikumiem un nāves statistiku.

Esmu jau mēģinājis skaidrot holesterīnu un tā lomu (vairākos portālos, piemēram, https://parholesterinu.lv/meginajums-izskaidrot-holesterinu/ , https://www.la.lv/peteris-apinis-karins-un-vinkele-2020-gada-pavasari-aizliedza-doties-pie-arsta-ka-covid-19-bailes-ir-saisinajusas-musu-muza-garumu), bet šķiet – tas laiku pa laikam jāatkārto.

Ļoti būtiski pandēmijas apstākļos ir katram gados vecākam cilvēkam noteikt holesterīna skaitļus un pazemināt ZBLH, ja tas ir paaugstināts.

Te man jāpiebilst, ka profesors Andrejs Ērglis mani noteikti pārtrauktu ar vārdiem – „holesterīns jānosaka arī bērniem no 12 gadu vecuma, īpaši resniem un mazkustīgiem, un tieši dislipidēmija var būt smagas Covid–19 gaitas riska faktors arī bērniem”. Viņam taisnība, bet manus rakstus bērni nelasa.

Tātad – jānosaka holesterīna un triglicerīdu skaitļi. Tiem, kam šie skaitļi ir pārlieku augsti, jāārstējas čakli un līdzestīgi, bet vienlaikus pacienti ar dislipidēmiju ir nopietni jāmonitorē, lai samazinātu Covid–19 risku.

Šobrīd ir pierādīts, ka holesterīns, kas atrodas šūnu membrānā un vīrusa apvalkā, veicina vīrusa replikāciju, kalpojot kā atslēga vīrusa ieejai šūnā. Un otrādi – holesterīna samazināšana ietekmē lipīdu savienojumus un novērš koronavīrusa saistīšanos ar saimniekšūnām. Medikamentoza holesterīna samazināšana ar efektīvu lipīdus pazeminošu terapiju bloķē gan vīrusu piesaisti šūnai, gan iekļūšanu šūnā.

Statīni samazina iespēju smagi saslimt ar Covid–19

Visvairāk mēs dislipidēmijas ārstēšanai lietojam statīnus. Tie ir medikamenti, par kuriem plaši diskutē laikā, kad nav Covid–19 pandēmijas. Parasti ārsts, ieraugot pacientam dislipidēmiju lielajā analīžu lapā, uzstāda zināmu mērķi – līdz kādam līmenim holesterīns jāsamazina. Jo lielāks sirds slimības risks, jo zemāk jāmazina ZBLH skaitļi.

Izvēles preparāti ir statīni, bet mūsdienās ārsta rokās ir arī citi ieroči, piemēram ezetimībs vai anti-proproteīna konvertāzes subtilizīna/hexin tipa 9 (PCSK9) monoklonālās antivielas (es apzināti ieliku šo garo nosaukumu, jo šis bioloģiskais medikaments ir viens no mūsdienu izcilākajiem sasniegumiem).

Bet atgriezīsimies pie statīniem. Ja vairāk nekā 60% pieaugušo Latvijas iedzīvotāju ir dislipidēmija (iepriekš minētā Andreja Ērgļa un Viļņa Dzērves pētījuma secinājums), tad šiem 60% iedzīvotāju vajadzētu ilgstoši lietot statīnus, vienlaikus nodarbojoties ar sportu, mazinot svaru un racionālāk ēdot. Pieredze liecina, ka attiecībā uz statīniem pacienti ir gauži nelīdzestīgi, lieto tos neregulāri, pārtrauc lietot vispār vai atsāk lietot pēc pirmā infarkta.

Covid–19 ir laiks, kad tiem, kam statīni ir nozīmēti, šie medikamenti būtu jālieto obligāti. Vienkārši – ir pieejami dati, ka statīni pastiprina angiotenzīna konvertējošo enzīmu 2 (AKE2), kas varētu mazināt SARS-Cov-2 invāziju caur AKE2 receptoriem, un tādējādi samazina smagas SARS-CoV-2 infekcijas iespēju.

Daži statīni ir efektīvi SARS-Cov-2 galvenās proteāzes inhibitori. Statīni aizsargā pret iekaisumu, kontrolē citokīnu pastiprinātu izdali un modulē imūnās atbildes, tādējādi novērš akūta respiratorā distresa sindroma attīstību un samazina sirds slimību komplikāciju incidenci Covid–19 pacientiem. Statīni darbojas pret citokīnu vētru, var samazināt miokarda bojājuma un miokardīta risku Covid–19 infekcijas akūtajās fāzēs.

Cilvēkiem, kas saslimuši ar Covid–19, nav ne mazākā iemesla pārtraukt statīnu un citu dislipidēmiju mazinošu preparātu lietošanu, jo tieši dislipidēmija ir viens no būtiskiem faktoriem, kas nosaka smagu Covid–19 gaitu.

ZBLH samazināšanas terapija jāturpina Covid–19 pacientiem, tā ir droša, kā arī būtiski mazina pacientu risku attīstīties kardiovaskulārām komplikācijām, kā arī, iespējams, pasargā no smagas Covid–19 gaitas.

Neatkarīgi no tā, ko stāsta Pavļuts un viņa draudzīgie mēdiji, pandēmijas laikā pirmkārt jāārstē savas hroniskās slimības

2020. gadā Re:čekistu uzbrukums man sākās, kad es aicināju ieklausīties loģiskos ierosinājumos – izvairīties no saskarsmes ar citiem cilvēkiem iekštelpās, ievērot distanci un laiku – 15 minūtes, bet neklausīties tajos Veselības ministrijas murgos, kas liedza sportošanu, kas lika gaiņāt ļaudis no pludmalēm un purva takām, bet jo īpaši iebildu pret citu slimību ārstēšanas ierobežojumiem, kas nāca līdz ar Veselības ministrijas absurdajiem rīkojumiem.

Tagad mēs zinām par ielaistiem vēžiem un neārstētām sirds asinsvadu slimībām. Un šķiet, ka viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc Latvijas iedzīvotāji ar Covid–19 slimo smagāk un mirst vairāk nekā citviet Eiropā, ir tieši pērngada Veselības ministrijas aizliegumi strādāt veselības centriem, ierobežojumi strādāt ģimenes ārstiem un speciālistiem, dažādi ierobežojumi medicīnas pakalpojumiem kā tādiem.

Nobeigumā es visus aicinu vakcinēties. Vienkārši – aicinu nebaidīties no vakcīnas, pārtraukt ar sevis nesargāšanu protestēt pret valdības glupo rīcību. Tas, ka politiķi šobrīd nodarbojas ar ļaužu šķelšanu vakcinētajos un nevakcinētajos, nav iemesls riskēt ar savu veselību un izvairīties no vakcinēšanās. Un tomēr – paralēli vakcinācijai es Jūs visus lūdzu:

- katru dienu veikt vairāk par 10 000 soļiem, bet vismaz pusstundu dienā sportot vai kustēties iespējami aktīvi;

- noteikt savus holesterīna skaitļus un ārstēt savu dislipidēmiju (atkārtoju – tas attiecas uz 60% pieaugušo Latvijas iedzīvotāju);

- maksimāli daudz laika pavadīt ārā, izvairīties no neventilētām telpām;

- izslēgt televizoru un radio, kad tur tiek stāstīts par šausmām, nāvi un vēl briesmīgākām Covid–19 nākotnes izredzēm. Nekas nav svarīgāks par normālu garastāvokli un labu garīgo veselību.

Novērtē šo rakstu:

139
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...