Iesaki rakstu: 
„Cilvēks, kurš Latvijā izveidoja lielāko un veiksmīgāko benzīntanku ķēdi,” – tā par savu politkompanjoni Baibu Rubesu publiski izteicies Attīstībai/Par pārstāvis Mārtiņš Staķis. Daudzi tam varētu noticēt, kaut patiesība bija pilnīgi citāda - un runa nav tikai par krāšņu kurināmā tirgošanu dīzeļdegvielas vietā, ar ko savulaik kļuva slavena "menedžere Baiba".
Vispirms jau – Statoil ķēdi Latvijā izveidoja Kārlis Miķelsons, kamēr Rubesa bija PR dāma. To gan Staķim vajadzēja labi zināt, jo viņš tajā laikā strādāja Narvesen centrālajā ofisā.
Bet būtiskākā lieta Rubesas laikā bija Statoil un Shell apvienošanās Baltijas valstīs 2000. gadu sākumā. Shell paziņoja, ka aiziet no Baltijas valstīm. Būtībā toreiz notika acīmredzama tirgus pārdale - Shell atdeva Statoil degvielas mazumtirdzniecības kontroli Baltijas valstīs. Bet Shell kontrolēja Somiju. Kur, kāds brīnums, tajā laikā netika atvērta neviena Statoil stacija.
Būtībā notika vienošanās - Statoil atdeva visu Baltiju, bet Shell kontrolēja visu Somiju. Protams, oficiālais monopols visur tika maskēts ar formāliem "trešajiem" spēlētājiem. Latvijas gadījumā – Neste DUS tīklu.
Šaubos, ka Rubesa to visu izdomāja. Bet Latvijas gadījumā tieši viņa organizēja Shell DUS tīkla pārņemšanu Statoil kontrolē. De facto tas nozīmēja ilgstošu Statoil dominēšanu Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgū. Un no tā izrietošās "īpatnēji" augstās cenas, kas faktiski nekad nereaģēja uz naftas cenas kritumiem.
Būtībā tā bija afēra, kas dārgi maksāja LV ekonomikai, katram autobraucējam un nesa pamatīgu papildu peļņu Rubesas saimniekiem. Latvija tika smalki apslaukta. Protams, viss tika juridiski smuki iepakots, un tur Statoil lieliski noderēja Latvijas smalkās dāmas korporatīvie sakari LV politiskajā elitē.
Nav šaubu, ka Staķis to zināja un labi saprata, jo Narvesen/Neste bija norvēģiski saistīts ar šo afēru. Protams, Staķis taisīs lielas acis un izliksies, ka nekas tāds nav noticis. Bet neviens jau nevar liegt jaunizceptajam politikānim pavingrināties stulbas melošanas prasmēs. Tā laika tirgus dalībnieki tāpat zina, kāda bija reālā situācija.
Zinu to labi, jo toreiz biju saistīts ar šo tirgu. Un labi atceros, kā bijušie Latvijas Shell DUS tīkla darbinieki stāstīja par dokumentu dedzināšanu, kad notika tīkla atdošana Statoil.
Cenas DUS tīklos tika kontrolētas nevis ar savstarpējo vienošanos, kas, protams, ir aizliegta ar likumu, bet gan ar speciāli izstrādātu mehānismu - algoritmu - "signālcenu”. Paceļot vai, krietni retāk, samazinot degvielas cenas, Baltijas DUS tīklos tas notika pēc vienas shēmas - vispirms pacēla viens spēlētājs Statoil, bet pārējie - Neste un vietējie mazākie DUS tīkli - pielīdzinājās dažu dienu laikā.
Pierādāmas vienošanās nebija, jo te formāli izskatījās pēc tirgus sekošanas. Bet pamatā bija "signālcenas" mehānisms. Tā visi mierīgi uzturēja sev vēlamo paaugstināto cenu.
Protams, vietējie darboņi Dinaz, Viada taisīja vēl citas shēmas, bet tas jau cits stāsts. Bet šajā Rubesas un draugu diriģētajā degvielas cenu spēlītē labi piespēlēja. Lieki teikt, ka normāla konkurence bija apd...sta pēc pilnas programmas. Tāpat kā LV aborigēni - katru reizi, kad pildījās Rubesas "izcilajā" Statoil LV ķēdē. Tā gadās, teiktu Vonnegūts.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
