Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mūsu banku uzraudzības iestādes – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) izveidošanas jēga un darbības būtība ir mūsu, ieguldītāju, interešu aizsardzība. Labi, varam piekrist, ka vienmēr var gadīties kāds krimināls recidīvs, taču pārmetumi ir par ko citu. Tā ir profesionalitāte, attieksme pret darbu un klientiem – tas ir, mums.

FKTK attiecībā uz finanšu institūciju akcionāriem ne tikai var, bet tai ir pienākums izvērtēt dibinātāju (akcionāru) nevainojamo reputāciju (European Banking Authority, Guidelines for the prudential assessment of acquisitions and increase of holdings in the financial sector required by Directive 2007/44/EC). Valsts struktūras to nevar citās nozarēs – ne aviācijā, ne vilcienu ražošanā, ne nekustamo īpašumu biznesā, bet ieguldītājiem finanšu institūcijās reputācijas izvērtēšana pat ir obligāta.

Labi, varam piekrist, ka Krājbankas lielākais akcionārs bija Snoras banka, bet ne Vladimirs Antonovs. Taču viņš bija Krājbankas padomes priekšsēdētājs, un FKTK bija pienākums izvērtēt šī kunga reputāciju!

Izvērtēšana vismaz šajā gadījumā acīmredzami nav bijusi profesionāla. Pat publiski ir bijusi plaši pieejama informācija par britu finanšu tirgus uzraudzības institūcijas atteikumu Antonovam reputācijas dēļ ienākt britu banku tirgū, par holandiešu un zviedru institūciju negatīvo reakciju attiecībā uz Anonova centieniem investēt autobūves biznesā.

Tas ir, ja FKTK nebija pietiekamas informācijsa par šī kunga biznesa vēsturi Krievijā, tad to viegli varēja vēl papildus iegūt no saviem Rietumu kolēģiem. Skaidrs, ka te bija darīšana ar paaugstinātiem riskiem, un ar visu to FKTK atkal nogulēja.

Vēl vairāk – tās pašas dienas vakarā pēc Lietuvas Centrālās bankas paziņojuma par Snoras bankas pārņemšanu tiešraidēs Latvijas radio un LTV1 Panorāmā uzstājās Krājbankas prezidents Ivars Priedītis un visiem stāstīja, ka ar Antonovu notikušo ir pārrunājis un ka tūdaļ pēc tiešraides tiksies ar šo kungu, kurš ir ieradies Rīgā.

Vai FKTK bija vienīgie, kuri domāja, ka Antonovs ir speciāli ieradies no Viļņas, lai ar Priedīti uzspēlētu domino?! Tas taču bija nepārprotams signāls, ka Krājbankā visu nakti logi būs gaiši un lietas tiks sakārtotas tik labi, cik nu tas ir iespējams. Tā tas pēc visa spriežot arī ir noticis – visi darījumi nākamajā rītā, kad atvērās tirgi, arī tikuši nokārtoti.

Kā izrādās, tad Irēna Krūmane, FKTK vadītāja, tajā laikā bijusi komandējumā. Tik svarīgā, ka, pat uzzinot, ka tiek pārņemta Snoras banka, nav traukusies mājās sliktās priekšnojautās par to, kas varētu sekot tālāk. Es nezinu precīzi, kad viņa atgriezās, no kurienes viņai bija jātiek mājās, bet vēl vismaz diennakti pēc Snoras bankas pārņemšanas viņa nebija atgriezusies.

Ja tas bija viņas haltūras darbiņš – piepelnīšanās EIB direktoru padomē, kurā viņa joprojām atrodas kā Valsts kases deleģēts pārstāvis, kurā par katru atsēdēto sanāksmi maksā pārsimt eiro, tad ir pavisam skumji. Tā vai citādi, TV skatītāji viņu varēja ieraudzīt tikai otrdien – nedēļu pēc notikušā.

Vai katru dienu tiek apturēta banku darbība, vai vēl kas svarīgāks bija šīs iestādes vadītājai darāms šīs nedēļas laikā? Bez Priedīša bija paspējuši izteikties visi, kuriem vien nebija slinkums, taču FKTK vadītājas viedokli uzzināt nebija iespējams.

Un te nu, LTV studijā, viņa pārsteidza visvairāk. Krūmane ne tikai nebija gatava atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, bet pat kļuva neiecietīga un, šķiet, pat sadusmojās par to, ka raidījuma vadītājs uzdeva konkrētu jautājumu par FKTK rīcību konkrētā situācijā. Šķiet, viņai nevienā brīdī neienāca prātā, ka viņa aizstāv, pārstāv šīs bankas noguldītāju, klientu intereses.

Krājbanka ir īpaša tieši ar to, ka tās klienti vēsturiski ir pensionāri un nomaļāki lauku iedzīvotāji. Un tieši tāpēc šī augstprātīgā attieksme, izturēšanās, runas veids īpaši asi kontrastēja ar to auditoriju, kura ar vislielāko ieinteresētību sekoja šim raidījumam un gaidīja no viņas atbalstu un aizstāvību. Vai vismaz izpratni un līdzjūtību.

Simptomātiski, ka arī FKTK deleģētā amatpersona Anna Dravniece trešdien LR1 rīta raidījumā uz jautājumiem atbildēja tik pat neiecietīgi un brīžiem pat asi kā viņas priekšniece otrdien LTV1 skatītājiem. Tas liecina tikai par to, ka tās ir nevis kāda FKTK atsevišķa darbinieka vai tās vadītājas stresa izpausme, kāds atsevišķs izņēmums, bet korporatīvās kultūras sastāvdaļa, tātad likumsakarība. Turklāt Dravniece varētu būt vai viņai vismaz vajadzētu būt labākajai un piemērotākajai FKTK runas personai, ja jau viņa tika šajā gadījumā deleģēta.

Tas tikai apliecina to, kā FKTK izprot un pilda savas funkcijas un uzdevumus. Bija vismaz trīs gadi laika, lai sagatavotos, ko un kam darīt, ko un kam teikt gadījumā, ja ar kādu banku kaut kas noiet greizi. To sauc par krīzes vadību un iespējamajiem rīcības scenārijiem. Tas ir par rīcības saturu, bet par formu - par FKTK attieksmi pret saviem klientiem - tā ir katastrofa, tā ir pilnīga savas misijas un uzdevumu neizpratne. Un uz Krājbankas fona tā izgaismojās īpaši spilgti.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...