Iesaki rakstu: 
Apstrīdētās likuma normas: „Ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi tiek piemēroti apmērā, kas nepārsniedz 80 procentus no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.” „Ja maksātājam pēc šajā pantā noteikto korekciju veikšanas ar nodokli apliekamais ienākums ir mazāks par 20 procentiem no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, nodokli aprēķina no summas, kas nav mazāka par 20 procentiem no saimnieciskās darbības ieņēmumiem.”
Spriedums
Kā zināms, Satversmes tiesa (ST) paziņoja, ka šīs normas neatbilst Satversmei, precīzāk - tiesībām uz īpašumu. Attiecīgā Satversmes norma paredz: „Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.”
Galvenie jautājumi
Kādi bija galvenie argumenti un kas notiks tālāk? Vai drīkstam atprasīt no valsts prettiesiski iekasētos 20%, ja izdevumi pārsniedza 80% no ieņēmumiem, - piemēram, ja pašnodarbinātais strādāja ar zaudējumiem?
Video un pro-bono eksperts
Šī ST lieta bija interesanta arī ar to, ka izskatīšana notika trīs sēdēs, kas visas bija publiski redzamas gan tiešraidē ST Youtube kanālā, gan pēc tam - video ierakstā, t.sk. arī mans viedoklis un atbildes uz tiesnešu jautājumiem. Viedokļa būtība, kas ST likās svarīgāka, atreferēta arī spriedumā. Šoreiz Sorainen nebija ieinteresētā puse lietā, bet bija interesanti un pagodinoši piedalīties šādā lietā arī uz pro-bono pamatiem.
ST galvenie argumenti
ST likās nepieņemami, ka "apstrīdētās normas pieļauj situāciju, ka iedzīvotāju ienākumu nodoklis ir maksājams arī tad, ja nav gūts reāls ienākums, bet gan tikai prezumēts ienākums." ST arī norādīja, ka apstrīdētajās normās ietvertais tiesību uz īpašumu ierobežojums nav noteikts uz taisnīguma un tiesiskās vienlīdzības principu nodrošināšanu vērstu objektīvu un racionālu apsvērumu pamata. Tāpēc ST secināja, ka likumdevēja lietotie līdzekļi nav piemēroti apstrīdētajās normās ietvertā tiesību uz īpašumu ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai.
Prieks, ka savā argumentācijā citē arī svarīgāko, ko vēlējos pateikt, - "visiem izdevumiem jābūt atskaitāmiem, ja tie veikti tādēļ, lai gūtu saimnieciskās darbības ieņēmumus. Šim principam varot būt izņēmumi, piemēram, izdevumu atskaitīšanu varētu ierobežot tādos gadījumos, kad korekti un precīzi noteikt atskaitāmo izdevumu apmēru ir grūti, piemēram, ja šiem izdevumiem piemīt personīgo, izklaides vai luksusa tēriņu pazīmes."
Var prasīt atpakaļ IIN, bet..
Tagad jāgaida, kad Saeima veiks attiecīgos IIN likuma grozījumus, lai pašnodarbinātie varētu visus izdevumus atskaitīt 100% apmērā. Vai ir tiesības vērsties VID, lūdzot atmaksāt IIN, kas samaksāts piemērojot šo ierobežojumu? Atbildes spriedumā uz šo jautājumu nav. Manuprāt, ja reiz norma ir prettiesiska, tā bija prettiesiska kopš tās pieņemšanas brīža. Tādēļ redzu likumīgu pamatu šādai IIN atprasīšanai. VID atteiks un to var apstrīdēt Administratīvajā tiesā.
Vai ir vērts? Vairumā gadījumu tas diez vai atmaksāsies. Ja kāds sporta pēc - teorētiski tiesai būtu jāpieņem pat mutvārdu pieteikums un jālemj, balstoties uz pašas objektīvā principa, ne sacīkstes, pamata. Nodokļu lietās esam uzsākuši sadarbību ar LU Juridiskās palīdzības centru, kur studenti gūst praktisku pieredzi, palīdzot risināt dažas no lietām, kurās šāda palīdzība viņiem šķiet būtiska. Sorainen nodokļu komanda neliegs studentiem padomu viņu klientu lietās un nolasīs pa kādai lekcijai. Par šo centru ziņots arī medijos.
Gaisma tuneļa galā
Šis ir kārtējais pierādījums, ka par taisnību ir vērts cīnīties un tas var nebūt dārgi, un likums nav svētā govs, ko nedrīkst aiztikt. Šajā gadījumā Tiesībsargs uztvēra problēmu un tās aktualitāti un tādēļ vērsās tiesā. Gaidīsim turpinājumu arī par citām aplamībām nodokļu likumos.
Pārpublicēts no https://taukacs.blogspot.com/
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
