Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā lasītāju interesi, Pietiek šodien publicē jaunās Kārļa Šadurska vadītās Izglītības un zināntes ministrijas izstrādāto "Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtības" pilnu tekstu un valdības sēdē iesniegto anotāciju.

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. izglītojamo audzināšanas, arī valstiskās un tikumiskās audzināšanas (turpmāk – audzināšana), vadlīnijas izglītības iestādēs, izņemot augstskolas, tajā skaitā reglamentē Latvijas valsts simbolu – valsts karoga, valsts himnas un valsts ģerboņa – lietošanas noteikumus izglītības iestādē un tās rīkotajos pasākumos;

1.2. pasākumus, kādi rīkojami valsts svētku atzīmēšanai izglītības iestādēs, izņemot augstskolas;

1.3. kārtību, kādā izvērtējama informācijas, tajā skaitā mācību līdzekļu un materiālu, kā arī mācību un audzināšanas metožu atbilstība izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai, kā arī šīs izvērtēšanas kritērijus.

2. Par šo noteikumu ievērošanu izglītības iestādē ir atbildīgs izglītības iestādes vadītājs.

3. Šo noteikumu izpratnē audzināšana ir mērķtiecīgi organizēta izglītības procesa neatņemama sastāvdaļa, izglītojamā vispusīgas, tajā skaitā tikumiskās, attīstības veicināšana un attieksmju veidošana. Audzināšana ir virzīta uz sociālās un kultūras pieredzes ieguvi, izglītojamo emocionālā intelekta attīstību un pašregulāciju, vērtību sistēmas veidošanos un tikumu izkopšanu (vērtībizglītošanu) attiecību veidošanai, sadarbībai, pilsoniski atbildīgai un veiksmīgai dzīvei sabiedrībā. Audzināšana ir cieši saistīta ar pašaudzināšanu (pašizziņu un pašpilnveidi).

4. Izglītības procesā veicina izglītojamā izpratni, atbildīgu attieksmi un rīcību, kas apliecina šādas vērtības – dzīvību, cilvēka cieņu, brīvību, ģimeni, laulību, darbu, dabu, kultūru, latviešu valodu un Latvijas valsti. Vērtību apliecināšanai un īstenošanai izkopjami šo noteikumu 7.punktā noteiktie tikumi. Vērtību sistēmas veidošanās un tikumu izkopšana ir process, kas turpinās visu mūžu.

II. Audzināšanas mērķis, uzdevumi un izkopjamie tikumi

5. Audzināšanas mērķis ir nodrošināt iespēju katram izglītojamajam kļūt par krietnu cilvēku, tikumisku, rīcībspējīgu un atbildīgu personību sabiedrībā, veicināt izglītojamā izpratni par vērtībām un tikumiem, sekmējot to praktizēšanu, bagātināt kultūrvēsturisko pieredzi, stiprināt piederību un lojalitāti Latvijas valstij un tās Satversmei.

6. Audzināšanas kā attieksmju veidošanās uzdevumi ir veicināt izglītojamo:

6.1. spēju brīvi un patstāvīgi domāt, attīstot kritisko domāšanu, morālo spriestspēju un sekmējot atbildīgu rīcību;

6.2. sevis apzināšanos, pašizziņu, gribas audzināšanu, pašpilnveidi un pozitīvu pašvērtējumu, pašaudzināšanu mūža garumā;

6.3. brīvību kā iespēju realizēt savus centienus un mērķus, neierobežojot citu personu pamattiesības, tajā skaitā brīvību;

6.4. pašdisciplīnu, izpratni par pienākumiem un tiesībām, sekmēt to ievērošanu;

6.5. cieņu pret dzīvību, sevi un citiem, veselību veicinošu un drošu paradumu izkopšanu;

6.6. orientāciju uz ģimeni, laulību, paaudžu vienotības apzināšanu vērtību saglabāšanā, tautas ataudzē un valsts attīstībā;

6.7. piederību Latvijas, Eiropas un pasaules kultūrtelpai, izpratni par vispārcilvēciskajām un kristīgajām vērtībām, latvisko dzīvesziņu, kultūras mantojumu, tradīcijām un to saglabāšanu, līdzdalību kultūras mantojuma un tradīciju pārnesē un latviskās kultūrtelpas attīstībā mūsdienās;

6.8. mērķtiecību uz darbu kā personības pašrealizācijas un eksistences līdzekļu iegūšanas veidu un labklājības avotu;

6.9. nacionālās identitātes veidošanos, valstiskuma apziņu, lojalitāti Latvijas valstij, tās Satversmei un patriotismu;

6.10. sadarbību izglītošanās procesā un ārpus tā, pilsonisko līdzdalību demokrātiskas sabiedrības nostiprināšanā;

6.11. atbildību par dabas un apkārtējās vides aizsardzību un ilgtspēju.

7. Audzināšanas procesā būtiskākie izkopjamie un praktizējamie tikumi (indivīda brīvas domāšanas un rīcības izpausmes) ir:

7.1. atbildība – griba un spēja paredzēt savas izvēles un rīcības sekas un rīkoties, respektējot cita cilvēka cieņu un brīvību;

7.2. centība – čaklums, uzcītība, rūpība un griba jebkuru darbu veikt pēc iespējas mērķtiecīgāk, kvalitatīvāk un produktīvāk;

7.3. drosme – izlēmība, baiļu pārvarēšana, rakstura stingrība, situācijas novērtēšana un cieņpilna rīcība, uzņēmība, centieni pēc taisnīgā un labā;

7.4. godīgums – uzticamība, patiesums, vārdu un darbu saskaņa;

7.5. gudrība – māka izmantot zināšanas labā veicināšanai savā un sabiedrības dzīvē;

7.6. laipnība – vēlība, atsaucība pret citiem, pieklājība;

7.7. līdzcietība – attīstīta empātija, vēlme iejusties otra pārdzīvojumos un aktīvs atbalsts;

7.8. mērenība – rīcības un uzskatu līdzsvarotība, spēja nošķirt saprātīgas vēlmes no nesaprātīgām un atteikties no nevajadzīgā; atturēšanās no tā, kas traucē personas attīstību;

7.9. savaldība – pašregulācija, uzvedības un emociju izpausmju kontrole un vadība, respektējot savu un cita cilvēka cieņu un brīvību;

7.10. solidaritāte – savstarpējs atbalsts un rīcības saskaņotība, rūpes par savu, citu un kopīgu labumu, demokrātisks dialogs ar citiem;

7.11. taisnīgums – godprātīga lemšana, cilvēktiesību un citu saprātīgu interešu un morāles normu ievērošana;

7.12. tolerance – iecietība, vēlme izprast atšķirīgo (piemēram, cilvēka ārējo izskatu, veselības stāvokli, uzvedību, viedokli, ticību, paražas).

III. Audzināšanas mērķa un uzdevumu īstenošana izglītības iestādē

8. Audzināšanas process ir vienots, pēctecīgs, nepārtraukts un daudzveidīgs. Vērtības un tikumus izkopj, pedagogiem un izglītojamajiem praktizējot tikumus un pilnveidojot savu vērtību sistēmu. Izglītojamo audzināšanu īsteno:

8.1. mācību stundās, klases vai grupas audzinātāja stundā, ārpusstundu aktivitātēs, t.sk. starpbrīžos, interešu izglītības programmās, dažādos izglītības iestādes organizētajos pasākumos, nodarbībās un projektos (izglītības iestādē un ārpus tās), ikdienas sadzīves situācijās;

8.2. pedagogiem sadarbojoties ar izglītojamā vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) un izglītojamā ģimeni;

8.3. pedagoģiskajā sadarbībā, izglītojamo un pedagogu, atbalsta personāla un citu izglītības iestādē nodarbināto personu mijattiecībās.

9. Izglītības iestāde nodrošina estētisku, funkcionālu, drošu un iekļaujošu izglītojamā vispusīgai attīstībai labvēlīgu mācību un audzināšanas vidi (piemēram, iekļauj vērtībizglītošanu izglītības iestādes attīstības plāna prioritārajos uzdevumos, izstrādā un ievieš izglītības iestādē ētikas kodeksu, izglītojamo pozitīvas uzvedības atbalsta noteikumus, rodoties problēmsituācijām, tās operatīvi risina).

10. Izglītības iestāde audzināšanas mērķa un uzdevumu īstenošanā:

10.1. ievēro tiesiskumu un vienlīdzību pret visiem izglītojamajiem neatkarīgi no izglītojamā vai viņa ģimenes locekļu rases, tautības, dzimuma, vecuma, valodas, sociālās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, veselības stāvokļa vai citu apstākļu dēļ;

10.2. respektē katra izglītojamā attīstības individuālās īpatnības, reliģiskās, lingvistiskās, kultūras un sociāli emocionālās vides atšķirības, dažādās spējas, atšķirīgās izglītības un speciālās vajadzības;

10.3. veicina izglītojamā izpratni par šo noteikumu 4., 6. un 7. punktā minētajām vērtībām, uzdevumiem un tikumiem, nodrošina kritiskās domāšanas un morālās spriestspējas attīstību un motivē tikumiskai rīcībai, sadarbībai un savstarpējam atbalstam, latviskās kultūrtelpas, tradicionālās kultūras, tajā skaitā tās lokālo un reģionālo atšķirību, un ētiskā mantojuma iepazīšanai un radošai tālāknodošanai;

10.4. veicina izglītojamā izpratni par ģimeni un laulību kā īpaši aizsargājamām vērtībām, ģimenes veidošanu, vecāku lomu un savstarpējām attiecībām ģimenē, organizē pasākumus, kas sekmē šo vērtību nostiprināšanos (piemēram, Ģimenes, Mātes, Tēva dienu svinēšanu);

10.5. stiprina izglītojamā valstiskuma apziņu, veicina pilsonisko līdzdalību un iniciatīvas, lojalitāti un patriotismu, tajā skaitā organizējot valsts svētku un latviešu tautas tradicionālo svētku svinēšanu, atceres un atzīmējamo dienu ievērošanu un veicot citas aktivitātes, kas padziļina izpratni par Latvijas vēsturi, valsts rašanos, valstiskuma atjaunošanu, tautas likteni, brīvības cīņām un valsts aizsardzību, veicina lepnumu par Latvijas valsti un cilvēkiem, popularizē cilvēku dzīves un darbības piemērus, kas apliecina pašaizliedzību un nesavtību Latvijas valsts labā, veicina piederību savai izglītības iestādei, novadam, pilsētai un informē par pilsoniskās līdzdalības iespējām;

10.6. veicina izglītojamo un pedagogu valsts valodas lietošanu un izkopšanu;

10.7. veicina izglītojamā patstāvību un atbildīgu rīcību, nodrošina izglītojamo pārstāvniecību un līdzdalību priekšlikumu izteikšanā un lēmumu pieņemšanā, to izpildes nodrošināšanā un kontrolē, tostarp izglītojamo pašpārvaldes darbā;

10.8. izstrādā audzināšanas darba virzienus audzināšanas mērķa un uzdevumu īstenošanai trīs gadu periodam un plānu katram mācību gadam, nosakot atbildīgo par plāna īstenošanu, koordinēšanu un uzraudzību, sistemātiski organizē audzināšanas darba izvērtējumu (t.sk. pedagogu pašnovērtējumu) un analīzi;

10.9. izglītības iestāde organizē vai atbalsta pedagogu un izglītojamo aktivitātes, kas nav pretrunā ar šo noteikumu 17.punktu.

11. Pedagogs audzināšanas mērķa un uzdevumu īstenošanā:

11.1. ir profesionāli neatkarīgs un atbildīgs par izglītības procesā izmantojamās informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvēli un to atbilstību izglītojamā audzināšanas mērķim un uzdevumiem;

11.2. ir objektīvs, lojāls Latvijas valstij un tās Satversmei, neveic aģitāciju, ievēro politisko un reliģisko neitralitāti;

11.3. ar savu rīcību un pausto viedokli nediskreditē izglītības iestādi un valsti;

11.4. pilnveido savu profesionālo kompetenci audzināšanas jautājumos ne mazāk kā sešu stundu apjomā triju gadu laikā pedagoga vispārējo kompetenču modulī.

IV. Valsts svētki, atceres un atzīmējamās dienas un valsts simbolu (valsts karoga, valsts himnas, valsts ģerboņa) lietošana izglītības iestādē

12. Izglītības iestāde organizē svinīgus pasākumus, sagaidot valsts svētkus –Darba svētkus, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu 1.maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu 4. maijā un Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18. novembrī.

13. Izglītības iestāde organizē pasākumus vai iesaistās valsts organizētās aktivitātēs, kuras sekmē izpratnes un attieksmes veidošanos pret notikumiem, kas saistīti ar 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienu 20. janvārī, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienām 25. martā un 14. jūnijā, Nacisma sagrāves dienu un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu 8. maijā, Eiropas dienu 9. maijā, Konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas dienu 21. augustā, Lāčplēša dienu 11. novembrī un citām likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” noteiktajām atceres un atzīmējamām dienām pēc izglītības iestādes ieskatiem.

14. Izglītības iestādē redzamā vietā, nodrošinot cieņpilnu attieksmi, novieto valsts karogu un lielo valsts ģerboni, kā arī valsts himnas tekstu.

15. Valsts himnu izglītības iestādē izpilda likumā „Par Latvijas valsts himnu” noteiktajā kārtībā un gadījumos, kā arī Zinību dienā, izglītības posma vai pakāpes noslēguma pasākumā, izglītības iestādes jubilejas svinībās un citos izglītības iestādei nozīmīgos pasākumos.

16. Valsts karogu izglītības iestādē lieto Latvijas valsts karoga likumā noteiktajā kārtībā un gadījumos, kā arī Zinību dienā, izglītības posma vai pakāpes noslēguma pasākumā, izglītības iestādes jubilejas svinībās un citos izglītības iestādei nozīmīgos pasākumos.

V. Informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu atbilstības izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai izvērtēšanas kritēriji un kārtība

17. Izglītības procesā izmantojamās informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu atbilstības izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai izvērtēšanas kritēriji ir šādi:

17.1. atbilstība Latvijas Republikas Satversmei un citos saistošajos tiesību aktos paustajām cilvēktiesībām;

17.2. atbilstība pirmsskolas izglītības vadlīnijās vai valsts izglītības standartos noteikto izglītības mērķu un uzdevumu īstenošanai, kā arī šajos noteikumos noteiktā audzināšanas mērķa un uzdevumu īstenošanai;

17.3. atbilstība vispārdidaktiskajiem principiem, tajā skaitā atbilstība izglītojamā uztverei, pieredzei un interesēm attiecīgajā vecumposmā, mērķtiecīgums, zinātniskums un saprotamība, sistēmiskums, objektivitāte, pozitīvs mācību un audzināšanas emocionālais fons;

17.4. neaicina uz cietsirdību un fizisku vai emocionālu vardarbību, nesatur pornogrāfiju, cilvēka pazemošanas, netiklības un atkarību izraisošu paradumu propagandu;

17.5. nav vērsti uz nacionālā, etniskā, rasu, sociāla vai reliģiskā naida izraisīšanu un radikalizāciju;

17.6. nav vērsti uz personas vai personu grupas diskriminēšanu rases, tautības, dzimuma, vecuma, valodas, sociālās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, veselības stāvokļa vai citu apstākļu dēļ;

17.7. nav vērsti uz Padomju Sociālistisko Republiku Savienības un nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru vai kara noziegumu pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju noniecināšanu, neaicina likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību un teritoriālo vienotību.

18. Informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu atbilstības izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai saskaņā ar šo noteikumu 17.punktā noteiktajiem kritērijiem pedagogs izvērtē patstāvīgi vai sadarbībā ar citiem pedagogiem vai izglītības iestādes administrāciju.

19. Sadarbojoties ar fiziskām un juridiskām personām, tostarp pieņemot dāvinājumus, izglītības iestāde nodrošina informācijas, mācību līdzekļu un materiālu, mācību un audzināšanas metožu atbilstību šo noteikumu 17. punktā noteiktajiem kritērijiem.

20. Izglītības iestāde sadarbībā ar vietējo kopienu un citiem sadarbības partneriem ir tiesīga organizēt un piedalīties arī citos šajos noteikumos neminētos pasākumos, starptautiskās aktivitātēs, projektos, ja tie nav pretrunā ar šo noteikumu 17.punktu.

21. Izglītojamā vecākiem (personām, kas realizē aizgādību), kuru bērns mācību vai audzināšanas procesā izmanto attiecīgo informāciju, mācību līdzekli, materiālu vai metodi, vai pilngadīgam izglītojamajam, kurš mācību vai audzināšanas procesā izmanto attiecīgo informāciju, mācību līdzekli, materiālu vai metodi, ir tiesības vērsties pie pedagoga un saņemt argumentētu skaidrojumu (pamatojumu) par izmantojamās informācijas, mācību līdzekļu, materiālu vai metožu atbilstību izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai.

22. Ja pedagoga skaidrojums (pamatojums) par informācijas, mācību līdzekļa, materiāla vai metodes atbilstību neapmierina izglītojamā vecākus (personas, kas realizē aizgādību) vai pilngadīgu izglītojamo, viņiem ir tiesības vērsties pie izglītības iestādes vadītāja ar iesniegumu (norādot pamatojumu) veikt iesniegumā minētās informācijas, mācību līdzekļa, materiāla vai metodes izvērtēšanu. Iesniegumā minētās informācijas, mācību līdzekļa, materiāla vai metodes izvērtēšanu un lēmuma pieņemšanu izglītības iestādes vadītājs veic patstāvīgi vai sadarbībā ar citiem pedagogiem vai sadarbībā ar izglītības iestādes padomi.

23. Izglītojamā vecākiem (personām, kas realizē aizgādību), kuru bērns mācību vai audzināšanas procesā izmanto attiecīgo informāciju, mācību līdzekli, materiālu vai metodi, vai pilngadīgam izglītojamajam, kurš mācību vai audzināšanas procesā izmanto attiecīgo informāciju, mācību līdzekli, materiālu vai metodi, ir tiesības vērsties izglītības iestādē ar iesniegumu (norādot pamatojumu) veikt iesniegumā minētās informācijas, mācību līdzekļa, materiāla vai metodes izvērtēšanu izglītības iestādes padomē, ja izglītības iestādes padomes izveidi paredz Izglītības likums.

24. Lēmumu par mācību vai audzināšanas darbā izmantojamās informācijas, mācību līdzekļa, materiāla vai metodes atbilstību vai neatbilstību izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai izglītības iestādes padome pieņem ar balsu vairākumu. Pieņemto lēmumu, kurā norādīts lēmuma pamatojums, izglītības iestādes padome iesniedz izglītības iestādes vadītājam tālākai rīcībai. Padomes lēmumam ir ieteikuma raksturs.

Ministru kabineta noteikumu projekta “Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.   Pamatojums     Ministru kabineta noteikumu projekts “Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība” (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāts, pamatojoties uz Izglītības likuma 14. panta 38. un 39.punktu.

2.   Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība   21. gadsimta izaicinājums izglītībai ir ne tikai mācību, bet arī audzināšanas darba pilnveide. Izglītības likums paredz izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu atbildību par izglītojamo audzināšanu. Latvijas neatkarības gados nav bijis pietiekamas akadēmiskas un praktiskas diskusijas par mūsdienīgas audzināšanas principiem un metodēm, kā arī nav izdoti normatīvie akti, kas reglamentē audzināšanas procesu izglītības iestādēs (Valsts jaunatnes iniciatīvu centra 2006. gadā izstrādātais klases stundu programmas paraugs (skatīt: http://visc.gov.lv/audzinasana/metmat/audz_vjic_rik69.pdf), ir saturiski novecojis).

2015. gada 5. maija Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pirms likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr.1260/Lp11) izskatīšanas trešajā lasījumā profesore Dr. habil. paed. Ausma Špona rosināja noteikt audzināšanas vadlīniju izstrādi, kā arī norādīja uz nepieciešamību uz audzināšanas procesu raudzīties no mūsdienu audzināšanas perspektīvas, nosacījumu un paklausības principu vietā liekot izglītojamā jēgpilnu attieksmju pret sevi un citiem cilvēkiem, darbu, kultūru, sabiedrību un dabu attīstību, kur attieksmju kopums veido mūsdienīgas audzināšanas saturu. Uz jaunas pieejas nepieciešamību audzināšanas darbā norādīja arī profesore Dr.paed. Zanda Rubene Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes rīkotajā konferencē “Audzināšana: apdraudējumi un drošība” 2015. gada 9. novembrī, uzsverot bērna rīcībspējas veicināšanu bērna un pieaugušā sadarbībā, simetriskās un cieņpilnās attiecībās (skatīt: http://www.ppmf.lu.lv/par-fakultati/strukturvienibas/nodalas/pedag-nod/aktual-pedag-nod/konfer-audzinasana/).

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka Izglītības likuma 14. panta 38. un 39. punktā Ministru kabinetam noteiktie pilnvarojumi ir saturiski saistīti - tika izstrādāts viens noteikumu projekts.

Noteikumu projekts veicinās šādu Izglītības likumā noteikto mērķu un uzdevumu īstenošanu:

1.   atbilstoši izglītojamā vecumam un vajadzībām nodrošināt iespēju izglītojamā tikumiskajai, estētiskajai, intelektuālai un fiziskai attīstībai, sekmējot zinīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos (2. panta 3. punkts);

2.   nodrošināt izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene (10.1 panta pirmā daļa);

3.   aizsargāt izglītojamo no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai (10.1 panta otrā daļa);

4.   izglītības iestādes padomei lemt par mācību un audzināšanas procesā izmantojamo metožu un informācijas, tajā skaitā mācību līdzekļu un materiālu, atbilstību šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai, kā arī tikumiskās audzināšanas vadlīnijām (31. panta trešās daļas 5.1 punkts);

5.   pedagoga vispārīgo pienākumu īstenošanu izglītošanas procesā – radoši un atbildīgi piedalīties attiecīgo izglītības programmu īstenošanā; veidot izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus; būt atbildīgiem par savu darbu, tā metodēm, paņēmieniem un rezultātiem; ievērot pedagoga profesionālās ētikas normas; pilnveidot savu profesionālo kompetenci; sadarboties ar izglītojamā ģimeni izglītības jautājumos; piedalīties izglītības procesa pilnveidē un izglītības iestādes padomē (51. pants);

6.   izglītības iestādes vadītājs atbildību par izglītības iestādes darbību un tās rezultātiem [..] (30. panta pirmā daļa).

Noteikumu projekts veicina 2014.gada 22.maijā Latvijas Republikas Saeimā apstiprinātā  vidējā termiņa izglītības politikas plānošanas dokumenta “Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam” (turpmāk – IAP) plānoto mērķu “Mērķis 1. IZGLĪTĪBAS VIDE: paaugstināt izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru” un “Mērķis 2. INDIVĪDU PRASMES: veicināt vērtībizglītībā balstītu indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurējošai darba videi” sasniegšanu. Atbilstoši IAP “Rīcības virziena 1.1: Uz zināšanu sabiedrībā pieprasītām kompetencēm orientēta, radošumu, inovāciju un veselīga dzīves veida veicinoša izglītības satura pilnveide” uzdevumiem, veicot visaptverošu vispārējās izglītības satura pilnveidi kompetenču pieejā, tiek uzskatīts, ka izglītības procesā kopumā, audzināšanā akcentējot tikumiskumu, rīcībspēju un atbildību, tiek veicināta krietna cilvēka veidošanās, kas ietver sevī gan izglītojamā 21.gadsimtam nepieciešamo kompetenču attīstību, gan vērtību sistēmas un personisko tikumisko īpašību kopuma veidošanos.

Noteikumu projektā ir iestrādāta jauna pieeja audzināšanai – audzināšana ir izglītības procesa neatņemama sastāvdaļa, izglītojamā vispusīgas, tajā skaitā tikumiskās, attīstības veicināšana un attieksmju veidošana. Audzināšana ir virzīta uz sociālās un kultūras pieredzes ieguvi, izglītojamo emocionālā intelekta attīstību un pašregulāciju, vērtību sistēmas veidošanos un tikumu izkopšanu (vērtībizglītošanu) attiecību veidošanai, sadarbībai, pilsoniski atbildīgai un veiksmīgai dzīvei sabiedrībā. Audzināšana ir vienots process (nav noteikti atsevišķi audzināšanas veidi), kas nodrošina noteikumu projektā noteikto izglītojamo audzināšanas mērķu un uzdevumu īstenošanu.’’  

Noteikumu projekts paredz izglītojamā izpratnes, atbildīgas attieksmes un rīcības veicināšanu, kas apliecina tādas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un Latvijas Republikas Satversmē ietvertās un aizsargātās vērtības kā dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts. Vērtību apliecināšanai un īstenošanai dzīvē gan mācību, gan audzināšanas procesā kā būtiskākie izkopjamie un praktizējamie tikumi noteikti atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance.

Noteikumu projektā ir iekļauti izglītības iestādes un pedagoga darbības principi audzināšanas mērķa un uzdevumu īstenošanā, uzsvērta pedagoga profesionālā neatkarība un atbildība par mācību un audzināšanas darbā izmantojamo mācību līdzekļu un metožu izvēli un to atbilstību izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai, reglamentēti Latvijas valsts simbolu – valsts karoga, valsts himnas un valsts ģerboņa – lietošanas noteikumi izglītības iestādē un tās rīkotajos pasākumos, noteikti pasākumi, kādi rīkojami valsts svētku atzīmēšanai izglītības iestādēs, kā arī noteikta kārtība, kādā izvērtē mācību līdzekļu un metožu atbilstību un izvērtēšanas kritēriji.

Tiks nodrošināts metodiskais atbalsts un noteikumu ieviešanas regulāra uzraudzība, kā arī izvērtēta iespēja šo noteikumu ievērošanai izveidot starpinstitucionālu konsultatīvu padomi audzināšanas jautājumos, kas vērtēs problēmsituācijas un sniegs ieteikumus noteikumu piemērošanai.

3.   Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas          Noteikumu projekta izstrādi Valsts izglītības satura centrs organizēja 3. posmos:

1.posmā – noteikumu projekta satura stratēģiskā ietvara izstrādē (semināros, konsultācijās, paneļdiskusijā) pēc centra uzaicinājuma laika posmā no 2015. gada septembra līdz novembrim piedalījās pārstāvji no šādām institūcijām: Latvijas Zinātņu akadēmijas (M.Kūle), Latvijas Universitātes (I.Ījābs, L.Geikina, V.Tēraudkalns, I.Šuvajevs, L.Rutka, B.Bela, L.Daniela), Rīgas Stradiņa universitātes (S.Mežinska, D.Hanovs), Latvijas Kultūras akadēmijas (Z.Šiliņa, A.Laķe), Latvijas Nacionālā kultūras centra (S.Pujāte), Amsterdamas Universitātes (S.Miedema/ Siebrens Miedema, Pofessor Emeritus in Educational Foundations and Religious Education, VU University Amsterdam), Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) (Arjens Valss/ Arjen Wals). 

2.posmā – noteikumu projekta sākotnējās redakcijas izstrādē un sabiedriskajā apspriešanā divās diskusiju grupās piedalījās un savus priekšlikumus izteica 23 nevalstisko organizāciju pārstāvji (tajā skaitā biedrība “Ģimenes Atbalsta Asociācija”, biedrība “E.L.P.A.”, biedrība „Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija "Papardes zieds””, biedrība “Resursu centrs sievietēm “Marta””, biedrība “Latvijas Tradicionālā kultūras asociācija”, biedrība “Latviešu identitātes atbalsta biedrība”, biedrība “Latvijas Vecāku forums”, biedrība “Latvijas Pedagogu dome”, biedrība “Īsta Mīlestība Gaida”, nodibinājums “Nodibinājums Māras loks”, biedrība “Mūsu bērni”, biedrība “Vecāku Sabiedriskā Kustība “Dzimta””, biedrība “Latvijas Kristīgo skolotāju asociācija”, biedrība “Latviešu nacionālistu klubs”, biedrība “Latvijas Jaunatnes padome”, biedrība “Audiovizuālo mēdiju piedāvājumu kritikas biedrība "Ētikas tilts Latvijā"”, biedrība “Rīgas Latviešu biedrība”, biedrība “Tēvu zemei”, biedrība “Klubs "Māja" - jaunatne vienotai Eiropai”), pārstāvji no Latvijas Kristīgās akadēmijas, biedrības “Latvijas Cilvēktiesību centrs”, Latvijas Universitātes, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcas pārstāvji, kā arī privātpersonas (ārsts – psihiatrs, ārste – ginekoloģe, ģenētiķis, dzimumlīdztiesības eksperte) un Latvijas Republikas Saeimas deputāti (J.Stepaņenko, R.Dzintars, S.Šimfa);

3.posmā – noteikumu projekta pilnveide starpministriju darba grupā, kurā piedalījās deleģēti pārstāvji no Tieslietu ministrijas (A.Smiltēna, L.Zariņa), Latvijas Nacionālā kultūras centra (J.Klišāne), Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (I.Krastiņa), Jaunsardzes un informācijas centra (J.Suharevska), Izglītības kvalitātes valsts dienesta (M.Platonovs, J.Zīvarts), Izglītības un zinātnes ministrijas (S.Treimane) un Valsts izglītības satura centra (I.Upeniece, A.Aukšmuksta un S.Austruma). 

2016.gada 22.februārī Valsts izglītības satura centrs nosūtīja noteikumu projekta sākotnējo redakciju Latvijas Universitātei ar lūgumu sniegt atzinumu un priekšlikumus pedagoģijas, ētikas un filozofijas jautājumos.  

4.   Cita informācija          Nav.

 II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

 1.  Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Tiesiskais regulējums ietekmē:

1)   izglītības iestādes (izņemot augstskolas), kuras īsteno formālās vai neformālās izglītības programmas (izņemot neformālās izglītības programmas pieaugušajiem), tajā skaitā izglītības iestāžu padomes, lai nodrošinātu izglītojamo audzināšanas mērķa un uzdevumu izpildi, bet izglītības iestāžu padomēm, saņemot attiecīgu iesniegumu, izvērtēt mācību un audzināšanas darbā izmantojamo informāciju, mācību līdzekļus, materiālus un mācību un audzināšanas metodes;

2)   izglītojamo vecākus (personas, kas realizē aizgādību):  noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā izglītojamo vecāki (personas, kas realizē aizgādību) var vērsties izglītības iestādē jautājumos, kas saistīti ar izglītības procesā izmantojamās informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu atbilstību izglītojamā audzināšanas mērķim un uzdevumiem. 

 2.  Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Noteikumu projekta tiesiskais regulējums pēc būtības nemaina līdzšinējo izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu tiesības vai pienākumus, kas noteiktas Izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā vai Profesionālās izglītības likumā,   Ministru kabineta 2012. gada 31. jūlija noteikumos Nr. 533 „Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām”, Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumos Nr.468 „Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem”, Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumos Nr.281 „Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem” un citos saistošajos tiesību aktos.  Noteikumu projektā tiek precizēta audzināšanas plānošana un īstenošana izglītības iestādē.

Papildu pienākums – izvērtēt mācību un audzināšanas procesā izmantojamo informāciju, mācību līdzekļus, materiālus un mācību un audzināšanas metodes, un lemt par to atbilstību izglītojamo audzināšanas mērķim un uzdevumiem – noteikumu projektā ir noteikts izglītības iestādes padomei.

 3.  Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums           Izglītības iestāde jau šobrīd nodrošina izglītības iestādes padomes darbību un noteikumu projekta tiesiskais regulējums neuzliek izglītības iestāžu vadītājiem un pedagogiem papildus veicamās darbības. Līdzšinējā prakse liecina, ka vecāku vai citu fizisku vai juridisku personu iesniegumus par izglītības iestādēs izmantojamās informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un metožu neatbilstību izglītojamo audzināšanai (t.sk. izglītojamo tikumiskās attīstības nodrošināšanai) Izglītības kvalitātes valsts dienests un Valsts izglītības satura centrs kopā saņem reti (ne vairāk kā 5 iesniegumi gadā). Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka administratīvās izmaksas naudas izteiksmē gada laikā mērķgrupai, kuru veido izglītības iestādes padomes, nepārsniedz 2000 euro.

Ņemot vērā iepriekš minēto par to, ka iesniegumi par izglītības iestādēs izmantojamās informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un metožu neatbilstību izglītojamo audzināšanas nosacījumiem, tiek saņemti reti ir pamats uzskatīt, ka administratīvās izmaksas naudas izteiksmē gada laikā izglītojamo vecākiem nepārsniegs 200 euro.

Pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi iespējams īstenot piešķirtā valsts budžeta pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei ietvaros.

4.   Cita informācija          Nav.

Anotācijas III, IV un V sadaļa – noteikumu projekts šīs jomas neskar.

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.   Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Nodrošinot sabiedrības līdzdalību, projekts kopā ar sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) tiks ievietots ministrijas mājaslapā internetā www.izm.gov.lv sadaļā “Normatīvo aktu projekti” un sabiedrības pārstāvji varēs izteikt savu viedokli, par projektu rakstveidā.

2.   Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem interesentiem (t.sk. nevalstiskajām organizācijām un privātpersonām) līdzdarboties vadlīniju projekta sagatavošanā, paust savu viedokli un piedalīties viedokļu apmaiņā, noteikumu projekta izstrādes laikā Valsts izglītības satura centrs organizēja diskusijas: 2015. gada 22. oktobrī – vadlīniju satura stratēģiskā ietvara apspriešanai, 2015. gada 22. decembrī – uz apspriestā vadlīniju satura koncepcijas un iesniegto un izvērtēto priekšlikumu pamata izveidotā tiesību akta pirmās redakcijas apspriešanai, 2016.gada 23.maijā tiesību akta projekta pilnveidotās redakcijas apspriešanai. Trijās apspriedēs kopā piedalījās 42 personas, no tām 38 personas pārstāvēja 23 nevalstiskās organizācijas, 4 – piedalījās kā privātpersonas.

2016.gada 29.aprīlī noteikumu projektā ietverto vērtību un tikumu kopumu, audzināšanas uzdevumus un īstenošanas iespējas Valsts izglītības satura centrs pārrunāja ar UNESCO konsultatīvās padomes “Izglītība visiem” (konsultatīvā padome darbojas saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 16.septembra noteikumiem Nr.529 “Konsultatīvās padomes “Izglītība visiem” nolikums”) pārstāvjiem. Papildus konsultācijas projekta izstrādes laikā notikušas ar Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes docētājām.

2016.gada 18.maijā noteikumu projekta redakcija tika apspriesta ar Audzināšanas darba konsultatīvās padomes (izveidota ar Valsts izglītības satura centra 2013.gada 17.decembra rīkojumu Nr.4.1-07/64) un Profesionālās izglītības iestāžu direktoru vietnieku audzināšanas darbā konsultatīvās padomes (izveidota ar Valsts izglītības satura centra 2013.gada 17. decembra rīkojumu Nr. 4.1-07/65) dalībniekiem (kopumā 15 praktizējošiem pedagogiem, pamatā direktora vietniekiem audzināšanas darbā).

3.   Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrisko diskusiju un apspriežu gaitā to dalībnieki kopumā atzinīgi novērtēja noteikumu projektu. Visvairāk diskutētie jautājumi bija par audzināšanas mērķi un uzdevumiem, atsevišķu vērtību (piemēram, laulība un ģimene, kristīgās un tradicionālās vērtības, latviskā dzīvesziņa) atspoguļojumu un interpretāciju noteikumu projektā. Tika izteikti dažādi priekšlikumi vērtību ētiski filozofiskā pamatojuma izveidei un atsevišķu jēdzienu lietojumam (piemēram, tikumu klasifikācijā izmantot E.Brastiņa izveidoto tikumu dalījumu “paštikumi” un “ļaužtikumi” vai tikumu ētikas dalījumu kardināltikumos un tiem pakārtotajos tikumos, termins “protonorma”); diskutējot par ģimenes un laulību jēdzieniem un to interpretāciju, tika ierosināta, piemēram, šķīstība līdz laulībām, tautas ataudzes nodrošināšana; tika izteikti atšķirīgi viedokļi par pedagoga profesionālo autonomiju un Izglītības likumā noteikto atbildību par savu darbu un vecāku iesaisti izglītības procesa īstenošanā, izvērtējot informāciju, mācību līdzekļus un metodes.

Pēc biedrības “Ģimenes Atbalsta Asociācija”, biedrības “Latviešu identitātes atbalsta biedrība” un biedrības “Latvijas Pedagogu dome” priekšlikumiem noteikumu projektā izglītības procesā apliecināmās vērtības papildinātas ar tādu vērtību kā laulība, izveidots atsevišķs punkts, kas nosaka izglītības iestādei uzdevumu “veicināt izglītojamā izpratni par ģimeni un laulību kā īpaši aizsargājamām vērtībām, ģimenes veidošanu, vecāku lomu un savstarpējām attiecībām ģimenē”. Pēc biedrības “Ģimenes Atbalsta Asociācija” ekspertes asoc.prof. M.Kiopes ierosinājuma papildināts audzināšanas procesā būtiskāko izkopjamo un praktizējamo tikumu uzskaitījums ar tikumu “gudrība”, precizēti dažu tikumu skaidrojumi. Pēc biedrības “Latviešu identitātes atbalsta biedrība” un nodibinājuma “Nodibinājums Māras loks” priekšlikuma noteikumu projektā ietverta ideja par dzīvesziņas, latviskās kultūrtelpas un tradicionālās kultūras iepazīšanas, saglabāšanas un tālāknodošanas veicināšanu.

Nav ņemts vērā ierosinājums noteikumu projektā, runājot par laulību, atkārtot Latvijas Republikas Satversmes 110.pantā noteikto, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti; tikumu uzskaitījumā kā tikumus iekļaut “uzticību”, “patiesīgumu”, “vīrišķību”, “sievišķību”, kā vērtību “mīlestību”, paredzēt, ka dzimumdzīves jautājumi aplūkojami saistībā ar bērnu un jauniešu gatavošanu ģimenes dzīvei un laulībai.

Pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības ierosinājuma un pretēji Latvijas Republikas Saeimas deputātes J.Stepaņenko prasībai noteikumu projektā saglabāts punkts par izglītības iestādes vadītāja atbildību saistībā ar Izglītības iestādes padomes pieņemto lēmumu. Noteikumu projektā ņemts vērā fakts, ka likumdevējs izglītības iestādes vadītāju ir noteicis par atbildīgo amatpersonu par izglītības iestādes darbību (Izglītības likuma 30.pants) un izglītības iestādes vadītāja pieņemto lēmumu tiesiskums ir pārbaudāms likumā noteiktajā kārtībā (Izglītības likuma 20.pants), savukārt normatīvie akti neparedz kārtību, kādā tiek izvērtēts Izglītības iestādes padomes lēmumu tiesiskums, kā arī atbildību par tās pieņemtajiem lēmumiem. Līdz ar to izglītības iestādes padomes lēmumam var būt ieteikuma raksturs, kuru padome iesniedz izglītības iestādes vadītājam tālākai rīcībai.

4.   Cita informācija

Nav.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.   Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

1. Izglītības iestādes, kuras īsteno formālās vai neformālās izglītības programmas;

2. Izglītības iestādes padome.

2.   Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Iesaistītās institūcijas Ministru kabineta noteikumu izpildi nodrošina to esošo funkciju un uzdevumus ietvaros. Ministru kabineta noteikumu izpildei nav nepieciešams radīt jaunas vai likvidēt esošās institūcijas, kā arī nav nepieciešams reorganizēt esošās institūcijas.

3.   Cita informācija

Nav.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

FotoLatvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā iesniedzu prasības pieteikumu par iestādes nepareizu faktisko rīcību un pirmsšķietami nepareiza administratīvā akta atcelšanu, kuras ietvaros lūdzu tiesu:
Lasīt visu...

6

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

FotoPatiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu vai arī pircēju intereses vairošanai par I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu iegādi izmanto Baiļu triloģijas popularitāti.
Lasīt visu...

6

Brīvība meža īpašniekiem?

FotoSen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts mežos un pieaugot mežizstrādei privātajos mežos, kokrūpniecības nozare, nebēdājot par zāģbaļķu trūkumu, varēja investēt attīstībā un nostiprināties starptautiskajos tirgos, skarbā realitāte ir atgriezusies, liekot Latvijas zāģētavām domāt, kā organizēt savu darbību ierobežota resursu daudzuma apstākļos”. (Par to jau tolaik rakstīju šeit.)
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...