Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms pāris nedēļām ar mani sazinājās kāda TV raidījuma veidotāji. Viņi teica, ka gatavo raidījumu par vakcīnšaubīgajiem. Viņi uzrunājot dažādus cilvēkus ar pamata jautājumiem: kāpēc neesat vakcinējies un kam būtu jānotiek, lai jūs vakcinētos. Teica, ka grib parādīt, ka vakcīnšaubīgie arī ir normāli cilvēki un nav vienkārši antivakseri.

Es jau iepazīšanās sarunā pateicu, ka uzstādījums sevī ietver nosodījumu vakcīnšaubīgumam. Kad mani intervēja, izklāstīju dažādus skatpunktus par vakcināciju. Raidījuma veidotāji nolēma to nerādīt raidījumā. Parādīja tikai manu pirmo pateikto frāzi, ka esmu jauns, sportisks un vesels, un vēl vienu knapi izburtotu atziņu, ka draudēšana atlaist no darba ir piespiedu vakcinācija.

Pēc raidījuma noskatīšanās sazinājos ar veidotājiem, lai uzzinātu, kas tad noticis ar maniem pārējiem argumentiem. Izrādījās, ka raidījums sanācis apjomīgs un bija jāīsina. Bet, gatavojot raidījumu, viņi gan bija ņēmuši safilmēto materiālu nopietnāk un daļu no manis teiktā aizsūtījuši veselības ministra birojam. Un ministrija pat bija atbildējusi.

Tagad raidījuma veidotāji man piedāvāja sagatavot savus komentārus uz ministrijas atbildēm, lai tās tad publicētu kopā ar maniem iepriekšējiem argumentiem raidījuma sociālo tīklu kontos. Nākamajā dienā sagatavoju atbildes un nosūtīju viņiem. Nedēļu vēlāk izrādījās, ka viņi arī to neizmantos.

Jāņem vērā, ka biju pateicis, ka manus komentārus nedrīkst īsināt. Sanāk visai daudz materiāla, tāpēc noteikti arī praktiskie formāta ierobežojumi runā par labu tam, kāpēc televīzija varētu būt izvēlējusies materiālu nepublicēt. Tajā pašā laikā nekādu sarunu par īsināšanu nemaz nebija, tā ka tagad jau ļoti šaubos, vai vispār kādam bija vēlme tos izmantot.

Publicēju šeit 1) savus argumentus tādus, kādus tos raidījuma komanda bija aizsūtījusi ministrijai, 2) ministrijas atbildes, 3) savus komentārus, ko uz katru ministrijas atbildi biju nosūtījis raidījumam.

Droši varu teikt, ka ierakstā pateicu vairāk nekā atšifrējumos. Labi atceros, ka par profesora Ambaiņa argumentu biju izteicies detalizētāk. Pieņemu, ka ministrija redzēju manus argumentus šādā redakcijā, tāpēc tos neesmu nekādā veidā rediģējis.

1.1. Raidījuma nosūtītais manis teiktā atšifrējums:

Ja paskatās Latvijas vakcinācijas aptveri un salīdzina ar citām Eiropas valstīm, es paskatījos Norvēģiju un Zviedriju, tad tur ir tā - tur ir jaunie cilvēki vakcinēti 50% un tad arvien vecāki arvien vairāk pilnībā vakcinēti, un tie, kas ir pāri 80, tur ir vairāk nekā 90% vakcinēti. Latvijā tā līkne ir gandrīz vai šitāda (rāda ar roku, ka taisna līnija). Un tie jaunie cilvēki, pašā jaunākajā grupā, no 18 līdz 24 gadi, tur tas skaitlis pārspēj tos, kas Latvijā ir vakcinēti virs 80 gadiem. Tas ir vājprāts, tas nozīmē, ka visa tā kampaņa ir pilnīgi ačgārna.

1.2. Ministrijas atbilde:

Piekrītu, ka Latvijā ir bīstami zema senioru un hroniski slimo iedzīvotāju vakcinācijas aptvere, tāpēc veltām lielu vērību, lai iedrošinātu vakcinēties ievainojamāko iedzīvotāju daļu. Reklāmas kampaņas, kurās arī seniorus uzrunājām īpaši, ir tikai neliela daļa no īstenotajiem iedrošināšanas pasākumiem. Senioriem zvanām individuāli, piedāvājam iespēju cilvēkus vecumā virs 80 gadiem vakcinēt viņu dzīvesvietā. Sadarbojamies ar pašvaldībām un sociālajiem dienestiem. Ar papildu finansējumu un skaidrojošo darbu mudinām vakcinācijas pakalpojumu nodrošināt visās Latvijas ģimenes ārstu praksēs, jo tieši ģimenes ārsts ir visciešākajā kontaktā ar savu gados vecāko pacientu. Šobrīd visvairāk senioru vakcinēti Valmieras novadā, kur, piemēram, vecumā no 70 līdz 79 gadiem vakcināciju sākuši jau 80% un vecumā no 80 līdz 89 gadiem - 70% senioru. Arī Saldus (vecuma grupā no 70 līdz 79 gadiem - 82%), Saulkrastu un Ogres novados (abos vecuma grupā no 80 līdz 89 gadiem 70%) ir izdevies no smagas saslimšanas ar Covid-19 pasargāt ievērojamu daļu senioru.

1.3. Raidījumam nosūtītais mans komentārs ministrijas atbildei:

Pārmetuma konteksts ir tas, ka jauniem cilvēkiem tas labums nav tik viennozīmīgs. Jaunieši ir tikuši izmantoti kā ganāmpulks, lai nodrošinātu labākus skaitļus.

Latvijas vakcinācijas aptveres rādītāji pa vecuma grupām ir tādi, pateicoties stilīgajai kampaņai un nevakcinēšanās padarīšanai par laikmeta nepareizo izvēli. Jaunieši ir vakcinējušies nevis medicīnisku apsvērumu dēļ, bet bailēs no sociālās izslēgšanas un, redzot to kā vienīgo izeju no viņu sociālās dzīves ierobežojumiem. Ir notikusi šīs demogrāfijas apmānīšana. Jauniešiem apsvērumu piramīdā piesardzības princips noteikti stāv zemāk par iekļaušanos. Vecākai, piesardzīgai un daudz savā dzīvē redzējušajai populācijas daļai šie apsvērumi ir tikai kalpojuši papildu skepsei. Noteikti savu lomu spēlēja arī vakcinācijas biroja aizkulises, kavēšanās ar vakcīnām. Profesors Austers ir norādījis, ka vakcinācijas aptverei ir tieša saistība ar sabiedrības atbalstu valdībai.

"Reklāmas kampaņas" skatpunkts jau pašā saknē uzskata sabiedrību par tādiem kā auniem, kurus vajag tikai pareizi "apstrādāt". Bet īstā kampaņa ir nevis "reklāmas kampaņa" vai "komunikācijas kampaņa", bet "vakcinācijas kampaņa". Turklāt arī tā nevar tikt skatīta atrauti no lielākās "Covid-19 apkarošanas kampaņas" un savukārt tā atrauti no "kampaņas" "Latvijas sabiedrības veselība ilgtermiņā", bet, ja apstājas pie vakcinācijas kampaņas, tad vakcinācijas kampaņa ir pasākumi, kuri nevar ignorēt sabiedrībā notiekošo, valdošās attieksmes, uzticību valdībai, vakcinācijas medicīniskos un zinātniskos aspektus. Ja kaut kādā sabiedrībā nav iespējams ar tajā sabiedrībā pieņemtajām metodēm panākt nepieciešamo vakcinācijas aptveri, tad mēģinājumi to panākt ar nepieņemamām metodēm tikai atspēlēsies, un tas ir noticis. Vakcinācija ir sabiedrības veselības instruments, bet tas nav instruments, kuru var pielietot jebkurā brīdī, jebkādos apstākļos.

2.1. Raidījuma nosūtītais manis teiktā atšifrējums:

Tie apsvērumi, kā dēļ es esmu aktivizējies šajā jautājumā publiski, jo man tas ir nepieņemami, ka mes draudam cilvēkiem, ka viņi zaudēs savu darbu, iztikas līdzekļus, gandarījumu, profesiju, kurai viņi ir veltījuši savas dzīves ievērojamu laiku, kurai viņi ir izglītojušies. Ja mēs cilvēkiem draudam, ka viņi to var zaudēt, ja viņi nepieņems vakcīnu, kas nav viņu tai iedzīvotāju grupai pietiekami droša, viņuprāt un viņu ārstu vērtējumā, tad tā ir faktiski piespiedu vakcinācija, jo tam cilvēkam ir jāvakcinējas, lai viņš vienkārši iztiktu. Tas ir necilvēcīgi.

2.2. Ministrijas atbilde:

Šobrīd Saeima skata likumprojektu, kas paredz pienākumu vakcinēties atsevišķām profesiju grupām (mediķiem, sociālajiem darbiniekiem, skolotājiem), kurām ir ciešā saskarsme ar ievainojamāko sabiedrības daļu. Diskusijas par pienākumu vakcinēties mediķiem vai sociālajiem darbiniekiem notiek daudzviet pasaulē un atsevišķās valstīs šādi lēmumi jau ir pieņemti. Pienākums vakcinēties nav svešs arī Latvijā. Piemēram, vakcīna pret B hepatītu ir obligāta ārstniecības personām, kas veic injekcijas, pret trakumsērgu - veterinārmedicīnas speciālistiem, pret dzelteno drudzi - jūrniekiem, pret ērču encefalītu - mežstrādniekiem u.tml. Tomēr jāuzsver, ka diskusijas par pienākumu atsevišķās profesijās vakcinēties pret Covid-19 parlamentā vēl nav noslēgušās. Jebkurā gadījumā, svarīgākais ir paturēt prātā profesionālā vakcinācijas pienākuma mērķi - panākt, ka cilvēki, kuri sastopas dažādās pakalpojumu sniegšanas vietās - ne tikai skolās, slimnīcās un aprūpes namos, bet arī veikalos, valsts un pašvaldību iestādēs, būtu pasargāti no Covid-19. Tāpēc svarīgi, lai pakalpojumu sniedzēji būtu vakcinēti, ideāli - ja arī pakalpojuma saņēmējs būtu vakcinēts, īpaši apdraudētākās iedzīvotāju grupas.

2.3. Raidījumam nosūtītais mans komentārs ministrijas atbildei:

Šajā un citās atbildēs parādās atruna, ka likumprojekts un saistītie jautājumi joprojām tiek skatīts un diskutēts. Līdzīgi argumenti bieži parādās publiskajā telpā un jo īpaši ministra Pavļuta komunikācijā, bet tas ir tukšs un ir mēģinājums izslēgt iebildēju no diskusijas. Ja es iebilstu politiķim viņa plānotos grozījumus, tad tā jau ir tā diskusija. Kad man tiek pateikts, ka mani iebildumi ir nepamatoti, jo diskusija vēl notiek, tad tiek pateikts, ka es nepiedalos diskusijā — tā notiekot kaut kur citur. Nē, diskusija ir arī šeit. Un šeit arī ir jāatbild iebildumiem.

Tas ir savā ziņā līdzīgi tam, kā soctīklos tika uztverti pagājušā gada 12. decembra protestētāji krastmalā. Protestētājiem tika pārmests, ka viņi protestē pret piespiedu vai obligāto vakcināciju un pret bērnu vakcināciju. Viens no skaļākajiem argumentiem bija, ka šie protestētāji protestē pret to, kas nemaz nav paredzēts. Laiks ir parādījis, ka šo protestētāju bažas bija pamatotas un viņi vienkārši nosprauda savas politiskās nostājas perimetru.

Atsaukšanās uz citās valstīs līdzīgiem notiekošiem procesiem ir tukšs. Šeit ir Latvija un šeit ir Latvijas iedzīvotāji ar savu mentalitāti un savu valdību. Ja Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji politiski iebilst šādam regulējumam, tad ar to ir jārēķinās.

Ja ministrs šeit atsaucas uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 330 "Vakcinācijas noteikumi", tad viņš nav iepazinies ar šiem noteikumiem visā pilnībā. Uz to jau viņam publiskā debatē "Delfi TV ar Jāni Domburu" norādīja deputāte Jūlija Stepaņenko.

Noteikumu 39. pants paredz darbinieka atteikšanos no vakcinācijas. Šie noteikumi neparedz darba devējam tiesības atlaist nevakcinētu darbinieku un tie neļauj arī kādam liegt strādāt profesijā tāpēc, ka cilvēks būtu atteicies vakcinēties. Šie noteikumi ir pienākums darba devējam nodrošināt vakcināciju nevis obligāts pienākums strādājošajam vakcinēties.

https://m.likumi.lv/doc.php?id=11215&version_date=02.05.2021

Lai arī koalīcijas pārstāvji ir paziņojuši, ka strīdīgā likumprojekta virzība ir apturēta, prezidenta publicētie deviņi punkti ir vienkārši šī esošā likumprojekta pārfrāzēšana citiem vārdiem. Vienīgā būtiskā atšķirība ir testu pieļaušana, bet tas joprojām ir spaidu mehānisms, ja darbiniekam par testu ir jāmaksā.

3.1. Raidījuma nosūtītais manis teiktā atšifrējums:

Par to kopīgo labumu ir jāsaprot. Ja tik ievērojama daļa sabiedrības ir pret piespiedu vakcināciju, ja sabiedrība ir polarizējusies šai jautājumā, tas nozīmē, ka nevar būt vienas puses izvēlētā politika kopīgais labums. Jo tas kopīgais labums nav kopīgs tai pusei, kas ir pret. Tas nozīmē, ka viena puse uzspiež savu labumu otrai pusei. Tas nav kopīgais labums.

3.2. Ministrijas atbilde:

Mums var būt dažādi viedokļi par dažādiem jautājumiem. Tomēr mums visiem ir gados vecāki tuvinieki, draugi un paziņas ar hroniskām slimībām, kurus īpaši apdraud Covid-19. Arī veseliem cilvēkiem, pārslimojot ar Covid-19, var veidoties paliekošas veselības problēmas - nogurums, elpošans grūtības, atmiņas un miega traucējumi, kas liedz kvalitatīvi dzīvot. Mēs varam paši sevi un citus pasargāt vakcinējoties. Tāpēc mēs turpināsim iedrošināt cilvēkus, lai katrs par vakcināciju spētu pieņemt informētu lēmumu. Vakcinācija Latvijā ir brīvprātīga. Kā iepriekš rakstīju, Saeima lēmumu par pienākumu vakcinēties atsevišķās profesijās nav pieņēmusi, diskusijas turpinās.

3.3. Raidījumam nosūtītais mans komentārs ministrijas atbildei:

Iebildums nav atbildēts pēc būtības. Vakcinācija pasargā tikai vakcinēto, un vakcīna reizē arī tieši apdraud tikai vakcinēto. Vakcīna mazina iespēju, ka vakcinētais pārnēsās infekciju, bet tā arī, iespējams, maldina vakcinēto par viņa drošumu apkārtējiem. Līdz ar to, vienkāršoti izsakoties, vakcīna var būt gan laba un slikta indivīdam, gan laba un slikta visai populācijai. Ja ievērojama daļa sabiedrības ir pret vakcīnu, tad šīs vakcīnas uzspiešana viņiem ir slikta. Nevar teikt, ka šai ievērojamai daļai sabiedrības ir jāpiekāpjas to dažu dēļ, kuri ir īpaši pakļauti Covid-19 riskiem (tai skaitā to dēļ, kuri nevar vakcinēties pret Covid-19), bet neatzīt, ka šiem Covid-19 riskiem pakļautajiem nevajadzētu respektēt otras puses tiesības. Te nav runa par atsevišķiem indivīdiem, kas atsakās solidarizēties ar nospiedošu vairākumu.

Vakcinācija Latvijā ir brīvprātīga, bet tā tiek uzspiesta ar ierobežojumiem nevakcinētajiem. Amatpersonu dievošanās, ka vakcinācija ir brīvprātīga, nav piespiedu un tajā pašā laikā MK un Saeimas komisiju sēžu laikā dzirdētais, ka dzīve ir jāpadara tik grūta, lai cilvēki vakcinētos, liecina, ka joprojām netiek izprasta problēmas būtība. Latvijas sabiedrība nepieņem tehnokrātiju, kad eksperti izlemj būtiskus sabiedrības organizācijas jautājumus nekonsultējoties ar viņiem.

4.1. Raidījuma nosūtītais manis teiktā atšifrējums:

Nevar tik pārliecināti runāt par sabiedrības drošumu. Ko viņiem patīk ignorēt, ir to statusu, kādā šīs vakcīnas ir. Es zinu, ka mRNS tehnoloģija un tā otra ir 30 un 34 gadus vecas tehnoloģijas, bet viņas nav, tātad mRNS tehnoloģija nav tādā masveidā uz cilvēkiem lietota iepriekš. Viņa tiek lietota tik, cik tagad covid laikā. Un tas ir viss, ko mēs par viņu zinām. Viniem patīk teikt, kā profesors Ambainis rakstīja tajā pamatstraumē populārajā rakstā - ka viņiem tā analoģija ir tāda, ja miljons cilvēkus novakcinē un novēro uz vienu gadu, tas nozīmē, ka mēs esam vakcīnu vērojuši miljons gadu garumā. Tas ir pilnīgs absurds. Kādos gadījumos dod šīs te atļaujas ar nosacījumiem - viņas dod tikai ārkārtējos gadījumos, kad pastāv liels risks cilvēku dzīvībai plašā sabiedrībā un neeksistē citi pierādīti medikamenti un kad labums, ko šo zāļu lietošana var dot, pārsniedz tos riskus par nezināmo. Un vēl šo atļauju dod tikai tad, ja ir nepilnīgi klīniskie dati. Tas ir rakstīts regulā, kas apraksta šo procedūru. Un šīs te vakcīnas ES ir autorizētas ar šo atļauju. Tāds ir šo vakcīnu faktiskais statuss. Visām noris joprojām klīniskie pētījumi.

4.2. Ministrijas atbilde:

Taisnība, ka Covid-19 vakcīnu izstrādē ir izmantotas gan jau zināmas un ilgstoši vakcīnu izstrādē lietotas, gan inovatīvas metodes. Pētnieki jau vairāk nekā 10 gadus ir pētījuši potenciālās SARS un MERS vīrusa vakcīnas. Šie iepriekš veiktie ilgstošie pētījumi kalpojuši par pamatu ātrākai vakcīnu kandidātu izstrādei šajā pandēmijā. Svarīgi saprast, ka nekādas atkāpes no reģistrācijas prasībām un standartiem nav pieļautas. Vakcīnas ir pārbaudītas, pateicoties daudzu pasaules valstu valdību, tostarp Eiropas Savienības milzu finansiālajam ieguldījumam, ar tām ir veikti visi vajadzīgie klīniskie pētījumi par drošumu un efektivitāti. Tas, kas ir darīts - pārbaudes ir tikušas veiktas īpaši ātri, ņemot vērā pandēmijas draudus. Eiropas Komisija “Pfizer-BioNTech” Covid-19 vakcīnu reģistrēja ar nosacījumiem jau 2020.gada decembrī. Reģistrācija ar nosacījumu paredz, ka ir visi vajadzīgie dati, lai izvērtētu vakcīnu vai zāļu ieguvumu un risku. Covid-19 vakcīnu reģistrācijā no pieejamajiem klīniskajiem datiem bija iespēja pārliecināties, ka vakcīna pasargā pret Covid-19 saslimšanu un ir droša. Starp citu, ASV Pārtikas un zāļu pārvalde tikko deva pilnu apstiprinājumu “Pfizer-BioNTech” izstrādātajai mRNS vakcīnai.

4.3. Raidījumam nosūtītais mans komentārs ministrijas atbildei:

Ministrs atkārto nepatiesības, kuras esmu cita starpā aprakstījis portālā Telos.lv 14. jūlijā publicētajā rakstā "Par vakcīnām". Esmu pēdējā mēneša laikā sazinājies ar Zāļu valsts aģentūru un Veselības ministriju šajā jautājumā. Viņi turpina izlikties, ka nav problēmu viņu izteikumos, bet problēma ir. Šie izteikumi ir nepatiesi un liecina vai nu par attiecīgo amatpersonu nekompetenci, vai mērķtiecīgu darbību vakcīnu pasniegšanai par tādām, kādas tās nav.

Eiropas savienībā ir divas zāļu apstiprināšanas procedūras, par kurām esmu informēts. "Marketing authorisation", ko VM un ZVA latvisko kā "reģistrāciju", un "Conditional marketing authorisation", ko VM un ZVA latvisko kā "reģistrāciju ar nosacījumiem", lai gan EK regulā Nr. 507/2006, kas šo procedūru reglamentē, tā ir latviskota kā "tirdzniecības atļauja ar nosacījumiem". Normālā zāļu apstiprināšanas kārtība ir pirmā. Tirdzniecības atļauju ar nosacījumiem izmanto tikai īpašos gadījumos, kuri ir aprakstīti minētajā regulā. Ir jāizlasa tikai pirmās trīs šīs regulas lapaspuses, lai saprastu, ka šo atļauju piešķir 1) tikai ārkārtējos gadījumos, 2) uz laiku, 3) kad nav visi nepieciešamie klīniskie dati normālajai atļaujai (reģistrācijai), 4) kad konstatētais labums pārsniedz nezināmos riskus.

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32006R0507

[Izlasiet tiešām visas pirmās 3 lappuses, bet, ja ļoti steidzaties, tad 1. lappusē (1), (2), (3), (4), (6) un 3. lappusē 4.1 punktu.]

ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes (FDA) apstiprinājums ir apgājis ierasto procedūru un ir tapis politiska spiediena rezultātā. ASV šis apstiprinājums bija nepieciešams, lai varētu uzlikt noteiktās jomās, tai skaitā armijā, vakcināciju par obligātu. Pretējā gadījumā tiktu pārkāpti federālie likumi.

Pirmkārt, nav sasaukta visām vakcīnām ierastā publiskās apspriedes sapulce.

Otrkārt, FDA ir rekordātrumā apstiprinājusi zāles, bet apstiprinājums neattiecas uz bērniem līdz 16 un uz šīs vakcīnas lietošanu citādāk kā ar divām devām. Uz bērniem un 3. vai kādu citu devu ir spēkā ārkārtas gadījumu atļauja.

Treškārt, šis FDA apstiprinājums satur ne tikai ierastās pēcreģistrācijas prasības (kopumā 10 klīniskie pētījumi), bet arī obligātu prasību veikt 3 klīniskos pētījumus ar bērniem.

Ceturtkārt, FDA apstiprinājuma vēstulē ir skaidri pateikts, ka ar pēcreģistrācijas novērojumiem nepietiks pilnīgam miokardīta un perikardīta risku izvērtējumam, tāpēc tieši šim jautājumam ir jāvelta 6 klīniskie pētījumi.

Piektkārt, nevar neņemt vērā juridisko akrobātiku, kas ir notikusi. Proti, ir juridiski izdalīta pilnīga jauna vakcīna, kurai ir spēkā šis te apstiprinājums, bet, ja tā nav tirgū pieejama, tad drīkst izmantot ar ārkārtas gadījumiem apstiprināto vakcīnu (kas bioloģiski ir vienas un tās pašas zāles). Tas ir būtiski tāpēc, ka ārkārtas gadījumiem apstiprinātās vakcīnas lietošanas gadījumā pie pacientam nodarīta kaitējuma būtiski atšķiras atbildības nesējs un iespējamo kompensāciju apmēri.

FDA apstiprinājums nav viennozīmīgs, un Latvijas amatpersonu atsaukšanās uz to ir nelietīga autoritātes piesaukšana, paļaujoties, ka Latvijas iedzīvotāji neiedziļināsies lietas apstākļos. Ir jāpārstāj izlikties, ka vakcīnu autorizācijas jautājums ir bez politiska spiediena un ka tāpēc varētu nebūt notikušas atkāpes, kuras ir kritiski jāizvērtē arī Latvijas iestādēm, kas paļaujas uz ārzemju institūciju sniegto informāciju.

5.1. Raidījuma nosūtītais manis teiktā atšifrējums:

Lai izvērtētu, vai vakcinēties vai nē, tas viss jārunā ar ārstu, protams. Bet, ko saka sabiedrības veselības eksperti, tā līkne, šīs vakcīnas risku un labuma, tā nav taisna līnija, kā to pasniedz Latvijas publiskajā telpā. Kā viņa [līkne] jālasa - tie cilvēki, kas ir jauni, tiem ir mazs labums no tās vakcīnas un liels risks, jo viņiem ir priekšā gara dzīve. Mēs par šo vakcīnu zinām - 6 mēnešu novērošanas dati, ja par šo vakcīnu runājam. Savukārt otrā līknes galā, veciem cilvēkiem, kuriem paredzamais dzīves ilgums nav liels, mēs zinām, ka vakcīna… tas, ka mēs neko nezinām par vakcīnu, teiksim, 5 gadu griezumā, tas nav svarīgi, ja viņiem sagaidāmais dzīves ilgums ir 2 gadi. Tad viņiem vislabāk bīutu vakcinēties. Tas ir viens apsvērums, kas mani izbrīna.

5.2. Ministrijas atbilde:

Aicinātu Jūs pavērtēt arī Covid-19 saslimšanas riskus. Vājums, nespēks, sāpes, elpas trūkums, miega traucējumi, krampju lēkmes, samazināta fiziskās slodzes izturība, izmainīts mentālais stāvoklis var ilgstoši mocīt cilvēku, kurš pārslimojis Covid-19. Tieši Covid-19 sekas uz veselību nav izpētītas! Piemēram rehabilitācijas centrā “Vaivari” visbiežāk rehabilitāciju iziet cilvēki, kas jaunāki par 50 gadiem, jaunākajam pacientam ir tikai divi gadi. Parādās arī pirmās liecības, ka, vīrusam mutējot (un tas iespējams, pateicoties nevakcinētajai iedzīvotāju daļai), ar to slimo arvien jaunāki cilvēki. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Katastrofu medicīnas centrs šobrīd strādā pie rīcības scenārija gadījumam, ja Covid-19 ietekmē pieaugs bērnu hospitalizāciju skaits.

5.3. Raidījumam nosūtītais mans komentārs ministrijas atbildei:

Ministrs vienkārši aicina skatīties citā virzienā. Tas ir tas pats, kas pasaukt dakteri Rāceni uz televīziju un uzskatīt, ka viņš frontes pirmajā līnijā, kur sastopas ar pašiem ekstrēmākajiem gadījumiem, gūst objektīvu priekšstatu par sabiedrības veselības problemātiku. Tikpat labi var koncentrēties uz pašiem ekstrēmākajiem vakcīnu nevēlamo blakusparādību gadījumiem.

Ministrs un citi savos svaru kausos bieži ignorē vienu faktu — nevakcinēts cilvēks var kaut kādā mērā ar savu rīcību ierobežot to, cik lielā daudzumā viņš nonāks saskarē ar vīrusu. Vakcinēts cilvēks nekontrolē šo aspektu — vakcinēts cilvēks sevi pilnībā pakļauj vakcīnas riskam. Lai cik niecīgs tas nebūtu. Un galu galā mēs katru dienu darām riskantas lietas. Katram tas vienādojums ir individuāls.

6.1. Raidījuma nosūtītais manis teiktā atšifrējums:

Vakcīnas nav perfektais lēmums kaut kādā abstraktā pasaulē, kur ir viss 100% zināms un viņas ir lieliskas, un mēs tāpēc vakcinējamies. Nē, vakcīnas ir praktisks risinājums reālā pasaulē, kur ir daudz nezināmo. Un tas ir normāli pieņemt kaut kādu lēmumu, pat, ja pastāv riski, ka tas var mums dārgi maksāt pēc tam. Tas ir normāli. Bet tas ir normāli tikai tik ilgi, kamēr mēs visi apzināmies to, ka mēs pieņemam šo nepilnīgo lēmumu. Tajā brīdī, kad kāds mums stāsta, ka tas lēmums ir kristālskaidrs, ka tur nav ne mazāko šaubu un ka uz visiem iedzīvotājiem tas attiecas, tās ir muļķības. Loģiskais secinājums ir, ka tie cilvēki, kuri runā, viņi nesaprot, par ko viņi runā. Un, ja viņi nesaprot, par ko runā, tad jautājums ir, vai viņi ir tikpat kompetenti arī visā pārējā, ko viņi dara.

6.2. Ministrijas atbilde:

Zāļu valsts aģentūra regulāri publicē informāciju par ziņojumiem, kurus saņem gan no ārstiem, gan pašiem iedzīvotājiem par iespējamām vakcinācijas blakusparādībām. Visi saņemtie gadījumi tiek rūpīgi un detalizēti pārbaudīti. Kā ministrs katru otrdienu par blakusparādību ziņojumiem sniedzu informāciju arī atklātās Ministru kabineta sēdēs. Piekrītu, ka komunikācija vienmēr var būs plašāka un skaidrāka. Vienlaikus dati apliecina - no Covid-19 Latvijā ir miruši vairāk nekā 2500 mūsu līdzcilvēku, no vakcinācijas pret Covid-19 - neviens. Neviens no sociālajos tīklos plaši apspriestajiem stāstiem, ka cilvēki miruši vakcīnas dēļ, nav guvis apstiprinājumu. Arī šādu informāciju mēs regulāri publicējam, diemžēl ar to cilvēki tik aktīvi nedalās.

6.3. Raidījumam nosūtītais mans komentārs ministrijas atbildei:

Iebildums nav atbildēts pēc būtības. Atbildes uz pārējiem jautājumiem, piemēram, Nr. 4, liecina, ka nav saprasts šis iebildums. Ir jāpārtrauc tādu ekspertu kā Aizliegtajā paņēmienā uzaicinātās RSU profesores Jutas Kroičas maldinošā komunikācija par pabeigtiem pētījumiem un to, ka pašreiz notiek tikai pēcreģistrācijas monitorēšana. Pasaulē ir pietiekami daudz mediķu, epidemiologu, infektologu un sabiedrības veselības speciālistu, kas ir pret masveida vakcināciju visā populācijā, kas ir pret piespiedu vakcināciju, kas ir pret cilvēku šķirošanu. Ja publiskajā telpā Latvijā tiek atzīti tikai tie "eksperti", kas aģitē par labu šim visam komplektam, tad cilvēki zaudē uzticību diskusijai un tās iespējai.

Novērtē šo rakstu:

130
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

FotoLīdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Lasīt visu...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

21

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

FotoSatversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā jau ir Tautvaldība - Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi caur/ar savu pārstāvniecību vēlēšanās. Mans viedoklis – ka tas ir galvenais TAUTVALDĪBAS princips, kas realizējams vēlēšanās.
Lasīt visu...

21

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

FotoVadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām tautām. Latvijas vagari kā parasti skrējuši posta vezumam pa priekšu, tādēļ situācija Dievzemītē ir viena no traģiskākajām ES. Vietējai kliķei par laimi tauta Latvijā ir uz dumpjiem nolēmēta.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

FotoNepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet pašsaprotama. Tamdēļ vietā ir Aizsardzības ministrijas piedāvājums sākt diskusiju par jaunu koncepciju – Valsts aizsardzības dienestu, kura ietvaros Latvijas pilsoņiem radīsies jauni, pavisam konkrēti pienākumi piedalīties valsts aizsardzībā.
Lasīt visu...

20

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

FotoĻoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju dabūjis PSRS pasi, ko tajā laikā deva vien 16 gadu vecumā, un bija jādodas uz vēlēšanu iecirkni. Padomju Savienībā tā bija svētku diena, plīvoja sarkanie karogi, un es gāju izdarīt kaut ko bezjēdzīgu, jo toreiz vēlēšanas bija vien butaforija. Es to apzinājos, bet nu man bija sava pase – un es gribēju to kaut kur izmantot! Neatceros pat, par ko toreiz bija balsošana. Bet man ļoti paveicās – tās bija pirmās un pēdējās bezjēdzīgās vēlēšanas.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

FotoJūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms četriem gadiem es atbalstīju Kariņu, jo bija jānosargā valsts no populistiem. Kā komandas cilvēks es krīzē premjeru nekritizēju. Bet šobrīd mans pienākums ir runāt tieši: nedrīkst bremzēt valsti vēl četrus gadus. Ir jārīkojas daudz izlēmīgāk. Es esmu gatavs uzņemties atbildību un lūdzu jūsu atbalstu.
Lasīt visu...

21

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

FotoMums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi – gan plastikāta, gan koka, gan ar ieplīsušiem stikliem, tie mēdz būt arī kādā krāsā tonēti, gan netīri, gan miglaini. Tāpēc arī tas, ko mēs ieraugām caur savu logu, mēdz kardināli atšķirties no tā, ko caur saviem logiem redz citi, kaut patiesībā mēs lūkojamies uz vieniem un tiem pašiem priekšmetiem un aplūkojam vienas un tās pašas darbības.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...

Foto

Inflācijas krīze – laiks, kad mērķtiecīgi izvēlēties Latvijas uzturproduktus

„Rudentiņis – bagāts vīrs,” septembrī, vācot ražu vai gādājot krājumus ziemai, teica mūsu senči. Septembris mūsdienās ir...

Foto

Kariņam aste kājstarpē - "Vienotības" premjers izrādījies Putina skolnieks

Jau vairākus mēnešus virkne mediju aicina ministru prezidentu Krišjāni Kariņu piedalīties raidījumos, kuros bija iecerēts iztirzāt premjera...

Foto

Politikā man kopā ar Pavļutu pie siles tikt neizdevās, tagad izmēģināšu „dzimumu līdztiesības” tēmu

"Dzimumu līdztiesība?! Mums taču ar to viss kārtībā!" ir biežākā reakcija, kad...

Foto

Tikai nesmejieties, kad es jums mēģināšu iestāstīt, ka Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka

13. Saeima ierakstīs Latvijas valsts politiskajā vēsturē vismaz trīs...

Foto

1. oktobra mājsēdes organizatori

Piežmiegusi CVK naudu Saeimas vēlēšanu popularizēšanai, kliķe atklāti aicināt uz boikotu tomēr neuzdrošinās. Taču izskatās, ka varneši nudien ir nobijušies no ļaužu...

Foto

Subjektīvs Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apskats

Pirms kāda laika aicināju iet uz vēlēšanām un balsot kaut par pašu lielāko “dunduku”, tikai pret varas partijām. Pie viena...

Foto

LPSR 2.0 kūrē reliģiju

Levits, kas identificē sevi kā latvieti, sadarbībā ar valdošās koalīcijas tieslietu ministru (lasi – boļševiku komisāru) Bordānu ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu...

Foto

Vēlēšanas: piedalīties vai ignorēt?

Pēc vairāku lasītāju lūguma mēģināšu “izvilkt esenci” un īsi pamatot savu jau vairākkārt pausto viedokli par “vēlēšanām” mūsdienu Latvijā un to lomu...

Foto

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda bezatbildīgo aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda nepārdomāto un provokatīvo publiskajā telpā izskanējušo Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu,...

Foto

Elektrizētā priekšvēlēšanu kampaņa

Par Dievzemītes “reņģēdāju” nežēlīgu dīrāšanu 2007.—2010. gada finanšu krīzes laikā Valdis Dombrovskis (JV) ticis pie amata Eiropas Komisijā. Toreiz pat starptautiskie naudas dūži...

Foto

Jehovas liecinieki atsāk apmeklēt cilvēkus viņu dzīvesvietās

Pēc divarpus gadu pārtraukuma no 1. septembra Jehovas liecinieki visā pasaulē, arī Latvijā, atsāks to savas darbības aspektu, kas...

Foto

Uzņēmuma pāreja – jaunā VID granāta

Nu jau ar zināmu regularitāti līdz mums nonāk lietas, kur Valsts ieņēmumu dienests (VID) apgalvo, ka ir notikusi uzņēmuma vai tā...