Ko nevēlējās pamanīt „kurmji” Valsts drošības dienestā: publiski pieejamā informācija par otra „Rail Baltica” būvētāja sakariem un darbību Krievijā
Pietiek lasītājs22.10.2023.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Latvijas sabiedrībai jārēķinās, ka, ja netiks pārskatīti „Rail Baltica” būves iepirkuma rezultāti, Latvija ne tikai zaudēs aptuveni 900 miljonus eiro, bet dzelzceļu būvēs personu apvienība, kurā vismaz diviem dalībniekiem ir skaidri saskatāma darbība un sakari Krievijā un Baltkrievijā, tai skaitā sadarbojoties ar starptautiskām sankcijām pakļautiem uzņēmumiem. Šodien par otro no tiem – „Eiffage Génie Civil SAS” (Krievijas Federācija).
„Eiffage Génie Civil SAS” Krievijas Federācijā darbojas kopš 2012. gada un ir pazīstama ar nosaukumu “КЛЕМСИ РУС” (KF uzņēmumu reģistrācijas Nr. (ОГРН): 1127747295972); (turpmāk tekstā КЛЕМСИ).
КЛЕМСИ savu darbību Krievijas Federācijā aktīvi turpina arī pēc 2022. gada februāra, turklāt uzņēmuma apgrozījums 2022 gadā ir audzis par 117%, bet peļņa par 254%.
Uzņēmuma darbības profils ir rūpniecisko iekārtu piegāde un uzturēšana, kas ir īpaši jūtīgs sankciju sektors agresorvalstij Krievijas Federācijai. КЛЕМСИ mājas lapā (uz 26.09.2023. datumu: https://clemessyrus.com/company/partners/) kā galvenie klienti ir minēti “АвтоВаз“ (ОГРН: 1026301983113) un “Ульяновский автомобильный завод“ (ОГРН: 1167325054082), kuri abi ir cieši sasitīti ar KF militāro rūpniecību un atrodas sankciju sarakstā:
АвтоВАЗ - https://sanctionssearch.ofac.treas.gov/Details.aspx?id=44877 (sankciju kategorija: “Strong”);
Ульяновский автомобильный завод (УАЗ) - https://sankcijas.fid.gov.lv/subjekts/skatit/140578-172660-es.
Ko tas nozīmē? Pavisam vienkārši – šie Valsts drošības dienesta „nepamanītie” fakti rada būtiskus draudus ne tikai Latvijas drošībai, iepirkuma līguma izpildei un visa Konkursa leģimitātei kopumā, bet var novest pie Latvijas Republikai būtiski nelabvēlīga lēmuma no Eiropas finanšu institūcijas puses pieņemšanas – uzlikt par pienākumu atmaksāt visu līdz šim „Rail Baltica” projekta ietvaros saņemto līdzfinansējumu.
Par pirmā "Rail Baltica" būvētāja biznesu Krievijā un Baltkrievijā var lasīt ŠEIT.
Attēlā – Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
