Iesaki rakstu: 
Zvaniņi, kas klusām iezvanījās pāris mēnešus atpakaļ, nupat pārvērtušies zvanu koncertā un ir jābūt ļoti īpašai galvaskausa konstrukcijai, lai izliktos neko nedzirdam.
Uzbrukums Latvijas bankām nebūt nebija nejaušība vai vietējo amatpersonu nolaidība, - ir sācies pilna mēroga tirdzniecības karš, kurā ASV cīnās ar augošo Ķīnas ietekmi, bet visādi sīki Eiropas gariņi kā Makrons vai Merkele vispār netiek ņemti vērā, jo likmes augošajos Āzijas tirgos ir pavisam citas. Arī domāšanas mērogi ir pilnīgi citi, tāpēc ne vienmēr ir iespējams saprast notiekošā jēgu, it īpaši, ja LV sabiedriskie mediji visas norises apskata no sava ciņa perspektīvas.
Ir skaidri jāsaprot, ka ASV tāpat kā jebkurai lielvarai nav draugu un sabiedroto, bet tikai īslaicīgi satelīti un intereses. Un, tikai saprotot šīs intereses un publiski apspriežot šīs tēmas, Latvija var mēģināt ar iespējami mazākiem zaudējumiem izslīdēt no šīm dinozauru cīņām.
ASV prioritāte Nr.1 - uzlabot savu finansiālo stāvokli, liekot kapitāliem bēgt uz drošu ostu. Tam der karš vai kara draudi - Ziemeļkorejas epopeja, Tuvo Austrumu ekskalācija, oranžā revolūcija Armēnijā, Latvijas sīko "mazgātāju" piespiedu pārvietošana uz Delaveru (sīkums, bet patīkami).
ASV prioritāte Nr. 2 - apkarot Ķīnas, Irānas un Krievijas ietekmi Tuvajos Austrumos, lai kontrolētu sauszemes tirdzniecības ceļus no Ķīnas uz Eiropu un Tuvajiem Austrumiem.. Šis pasākums izskatās zaudēts, bet jāsaprot, ka ASV atrodas ļoti tālu no ES un Tuvajiem Austrumiem, tāpēc nenākas cerēt uz lielu izvēlību līdzekļos - ja būs nepieciešams jauns haoss, tad tur var uzsprāgt džihadistu aktivizēta kodoliekārta vai kas līdzīgs.
To netieši apstiprina kārtējais nesankcionētais Izraēlas aviācijas uzbrukums Sīrijas objektiem.
Jo cīņa ar Ķīnu ir arī cīņa ar Krieviju, kura kontrolē Ziemeļu jūras ceļu un lielu posmu no Ķīnas sauszemes tranzīta. Tāpēc arī šīs sankcijas, haosa zonas veidošana - Ukraina, Armēnija, Tuvie Austrumi - un presings, ko ASV realizē Vidusāzijas reģionā (sk. Kazahstānas šantāža ar bloķētiem aktīviem).
Kāda ir Latvijas vieta šajās globālajās norises?
Pirmkārt, kā vieta, kur sakraut ieročus un iekārtot bāzes. Otrkārt, kā korķis ES un Krievijas attiecībās un tirdzniecībā.
Tāpēc apzināti un ilgstoši tiek bojātas starpvalstu attiecības ar Krieviju, sākot no Latvijai pilnīgi neizdevīgajām tirdzniecības sankcijām un uzturēšanās atļauju politikas maiņas, tranzīta problēmu izraisīšanas (sk. Magones lieta) un finanšu plūsmu apciršanas. Arī Latvijas attiecības ar Ķīnu netiek veidotas skaidri un saprotami, bet nemitīgu dalailamas vizīšu ēnā un, atskatoties uz Lielo Brāli.
Latvija ir nonākusi ģeopolitiskā izolācijā bez manevra iespējas, kurā nespēj lietderīgi izmantot savu ģeogrāfisko stāvokli daudzu politisko ierobežojumu dēļ. Mūs izmanto "izdedzinātās zemes" taktikā, apcērtot tranzītu un finanšu plūsmas, atkārtojot Ukrainas un Moldovas praksi, kas, protams, ir izdevīgi lielajiem spēlētājiem, bet absolūti postoši mums. Tāpat jāapzinās, ka, sākoties pilna mēroga tirdzniecības karam, tiks atmesti diplomātijas smalkumi un iepriekš pašsaprotamās diplomātiskās normas, aizstājot to ar lidmašīnu bāzes kuģu diplomātiju un stiprākā tiesībām.
Jau šobrīd vērojam situācijas, kad ANO sankcijas uzbrukumiem suverēnām valstīm vairs nav vajadzīgas un pašreizējā Latvijas "elite" tuvredzīgi atbalsta pēckara starptautisko attiecību sistēmas sabrukumu, cerot uz NATO atbalstu. Šāda politika ir pilnīgi bezatbildīga, jo var tikt pavērsta pret Latviju, it īpaši šajos ārkārtīgi labilajos ģeopolitiskās tektonikas izmaiņu laikos. Turklāt šī "elite" dekādēm nav bijusi spējīga radīt valsts attīstības koncepciju, kas ir īpaši svarīgi šobrīd, skaidri apzinoties, ka varam palikt Eirāzijas ietekmes zonā, vājinoties ES un nostiprinoties Ķīnai.
Kādai būtu jābūt Latvijas reālpolitikai?
Latvija izdzīvos kā neitrāla valsts, izmantojot savas ģeogrāfiskās priekšrocības visos virzienos. Ir laiks bezkaislīgi paņemt rokā kalkulatoru un sarēķināt ieguvumus un zaudējumus, esot ES un NATO. Latvijai ir laiks beigt strādāt kā dzemdību namam un profvidusskolai attīstītās Eiropas vajadzībām - mēs neesam inkubators, bet valsts ar savām interesēm.
Latvijai ir laiks beigt iekārtot kara bāzes, bet sākt veidot industriālos parkus, kā to dara kaimiņi Baltkrievijā. Latvijai ir laiks, pats pēdējais laiks sākt nodarboties ar savām, nevis svešu lielvaru lietām. Un pie varas šobrīd esošie eirokrāti to noteikti nedarīs. Tas ir mūsu kopējais darbs, kurš sāksies 6. oktobrī.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
